notēst
notēst -tēšu, -tēs, -tēš, pag. -tēsu; trans.
1.Tēšot atdalīt nost.
PiemēriMežsargs pa to laiku jau atkal bija nogāzis kaudzi priežu un sāka tam notēst mizu.
1.1.Tēšot atdalīt (kam) mizu.
PiemēriNotēst egles baļķi.
2.Tēšot apstrādāt (kā) virsmu.
PiemēriSeši puiši.. nesa uz pleciem atvērtu zārku. Gludi notēstu, kokā dobtu.
3.pareti Tēšot izveidot, izgatavot.
PiemēriLielais elksnis, tas te bij vienīgais prāva baļķa resnumā, no tiem citiem labi ja spāri varētu notēst.
Avoti: 5. sējums