Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
notiesātais
notiesātais -ā, v.
notiesātā -ās, s.
Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
PiemēriTiesas priekšsēdētājam vai tautas tiesnesim pēc notiesātā tuvu radinieku lūguma jādod viņiem iespēja satikties ar notiesāto, kurš atrodas apcietinājumā.
Avoti: 5. sējums