notiesāt1
notiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.jur. Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt. Piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
PiemēriNotiesāt spekulantu ar brīvības atņemšanu.
Stabili vārdu savienojumiKā uz nāvi notiesāts. Notiesājošs spriedums.
2.fizk. Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē).
PiemēriImis vēl pajautāja: «Tu mācēsi notiesāt [volejbola] spēli?»
Avoti: 5. sējums