notiesāt2
notiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
Noēst1, parasti ar lielu apetīti.
PiemēriAde pa to laiku paraudzīja vakariņas un aicināja viesi pie galda. Bernhards bija tā izbadējies, ka notiesāja visu, kas atradās traukos.
- Ade pa to laiku paraudzīja vakariņas un aicināja viesi pie galda. Bernhards bija tā izbadējies, ka notiesāja visu, kas atradās traukos.
- «Kur tad īsti tu tā maisījies?» vecāmāte Initai apvaicājās, kad bija notiesāta beidzamā karote zupas un nolocīts pēdējais maizes kancis.
- Mazākās zivis ūdrs apēd ūdenī, bet lielākās.. notiesā kādā iemīļotā lēzenā upes līča vietā..
Avoti: 5. sējums