notiesāt1
notiesāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.jur. Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt. Piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
PiemēriNotiesāt spekulantu ar brīvības atņemšanu.
- Notiesāt spekulantu ar brīvības atņemšanu.
- Notiesāt slepkavu uz nāvi.
- Rīt mani tiesās. Rīt ir mana tiesas diena un mani var attaisnot, kā teica advokāts, un mani var notiesāt, kā teica izmeklētājs.
- «Vēlāk uz paša ādas dabūju izjust arī buržuāziskās Latvijas cietumu slogu - mani notiesāja par revolucionāru darbību.»
- Jāni Krūzi notiesāja uz desmit gadiem spaidu darbos.
- pārn. Edvarts: Jūs viņas vēl nemaz nepazināt, kad jau notiesājāt. Kā tad zinājāt, ka viņa tāda? - Tēvs: Vai mēs maldījušies?
- pārn. Viņš bija uzcēlis ap sevi žogu un saaudzis ar to, pats bija notiesājis sevi uz mūžīgu vientulību...
Stabili vārdu savienojumiKā uz nāvi notiesāts. Notiesājošs spriedums.
- Kā uz nāvi notiesāts idioma — Ļoti smagā bezizejas stāvoklī, arī lielās bailēs.
- Notiesājošs spriedums — Spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
2.fizk. Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē).
PiemēriImis vēl pajautāja: «Tu mācēsi notiesāt [volejbola] spēli?»
- Imis vēl pajautāja: «Tu mācēsi notiesāt [volejbola] spēli?»
- Jau 1958. gadā viņš tiesāja pasaules čempionāta spēles Zviedrijā, bet pagājušajā gadā Eiropas kausa finālspēli. Šo maču viņš notiesāja lieliski un guva speciālistu nedalītu atzinību.
Avoti: 5. sējums