nopērt
nopērt -peru, -per, -per, pag. -pēru; trans.
1.Pērt un pabeigt pērt.
PiemēriNopērt nepaklausīgu bērnu ar žagariem.
- Nopērt nepaklausīgu bērnu ar žagariem.
- Neviens nekad viņu nebija pēris. Vienmēr viņš bija praties ar stingrāku vārdu vai uzsaucienu. Bet tagad viņš bija nopērts gluži par neko.
- Pie manis [barona] noper kādu slinku meitu, kādu dārznieka puisi - mana tēva laikā katru sestdienas vakaru vezumu rīkšu no meža veda mājās..
Stabili vārdu savienojumiKā nopērts (suns, arī kucēns).
- Kā nopērts (suns, arī kucēns) idioma — Saka par tādu, kas padzīvo kaunu, nožēlu.
2.Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
PiemēriNopērt ar bērzu slotu pirtī muguru.
- Nopērt ar bērzu slotu pirtī muguru.
Avoti: 5. sējums