nopēlums
nopēlums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → nopelt.
PiemēriAss nopēlums.
- Ass nopēlums.
- Ar sarkano un zilo zīmuli rūpīgi pasvītroti tie vārdi, kas aktierim šķituši galvenie katrā rakstā. Vienalga, vai tā būtu uzslava vai nopēlums.
- Nopēlumu puisis noklausās rāmā pazemībā..
- Tad nu vainīgais dabūja just, ko nozīmē biedru nopēlums, principialitāte un stingrība! Runāšana bija nopietna.
2.Šāda veids – kāda cilvēka, viņa darbības, izturēšanās asi kritisks novērtējums.
PiemēriSabiedriskais nopēlums.
- Sabiedriskais nopēlums.
Avoti: 5. sējums