nopietnība
nopietnība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nopietns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPieauguša cilvēka nopietnība.
- Pieauguša cilvēka nopietnība.
- Viņa redz Vībota sirmos matus, redz tā smalko inteliģenta seju, uztver dziļo nopietnību, ko tā atspoguļo.
2.Vispārināta īpašība → nopietns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKlaucāns bij ļoti nopietns, aiz pārāk lielas nopietnības pat mazliet bēdīgs izskatījās.
- Klaucāns bij ļoti nopietns, aiz pārāk lielas nopietnības pat mazliet bēdīgs izskatījās.
3.Vispārināta īpašība → nopietns3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRunāt visā nopietnībā.
- Runāt visā nopietnībā.
- «No jokiem iznāk nopietnība. Reiz man tā kā tā jāsaka... Es precēšos...»
- Emīls Melderis ar lielu nopietnību, lēni un rūpīgi strādājis pie V. I. Ļeņina krūšu tēla.
- Treniņš ritēja bez īstas nopietnības. Pauls rādīja visādus dīvainus trikus..
4.Vispārināta īpašība → nopietns4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → nopietns5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSituācijas nopietnība.
- Situācijas nopietnība.
- Visi saprata stāvokļa nopietnību. Sakniebtām lūpām sēdēja skolnieki..
- Jau bērnības gados mazā meitene iepazina nelegālās cīņas nopietnību..
6.lok.: nopietnībā, apst. nozīmē Īstenībā, faktiski.
PiemēriMēs [nabadzīgie bērni] jutām, ka nopietnībā šie [iestāju] eksāmeni vērsti pret mums un mūsu uzmācību.
- Mēs [nabadzīgie bērni] jutām, ka nopietnībā šie [iestāju] eksāmeni vērsti pret mums un mūsu uzmācību.
Avoti: 5. sējums