nopētīt
nopētīt -pētīju, -pētī, -pētī, arī -pētu, -pēti, -pēta, pag. -pētīju; trans.
1.Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
PiemēriNopētīt atbraucēju no galvas līdz kājām.
- Nopētīt atbraucēju no galvas līdz kājām.
- Nopētīt jaunos zābakus.
- Kaspars vēroja zvejniekus. Nopētīja visus pēc kārtas, un smaids viņa sejā kļuva plats un labsirdīgs. «Nemaz neesat pārvērtušies pa šo laiku..»
- Viņš uzmanīgi nopētīja aploksni. Zila, vienkārša. Rokraksts stūrains..
- Viņš jau ticis pašā mežmalā un pietupies uzmanīgi vēro apkārtni... Nopētījis visu pļavas pretējo pusi no vienas malas līdz otrai un vēlreiz atpakaļ, Andris pieceļas..
1.1.Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
PiemēriEkspedīcijas priekšnieks.. vispirms vērīgi nopētīja, vai korespondents interesējas tāpat vai meklē iemeslu, kur piesieties.
- Ekspedīcijas priekšnieks.. vispirms vērīgi nopētīja, vai korespondents interesējas tāpat vai meklē iemeslu, kur piesieties.
Avoti: 5. sējums