nopelns
nopelns -a, v.
1.Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
PiemēriNopelniem bagātie kultūras darbinieki.
- Nopelniem bagātie kultūras darbinieki.
- Padomju vara jau 1945. gadā Melngailim par izcilajiem nopelniem latviešu mūzikas kultūras celšanā piešķīra augsto Tautas mākslinieka goda nosaukumu.
- Vladimirs Ivanovičs ir viens no tiem kapteiņiem, kas nesen apbalvots ar ordeni par nopelniem zivju nozvejā republikā.
- Par kaujas nopelniem viņu divreiz apbalvoja ar medaļām..
1.1.Pozitīvs darbības, rīcības rezultāts.
PiemēriEs domāju, ka pircējs priecājas par brango lopu, un man bija labi ap dūšu. Man taču pie tam bija savi nopelni: es viņu ganīju, kapāju viņam lapas un kartupeļus, dzirdīju.
- Es domāju, ka pircējs priecājas par brango lopu, un man bija labi ap dūšu. Man taču pie tam bija savi nopelni: es viņu ganīju, kapāju viņam lapas un kartupeļus, dzirdīju.
- Ievas klase nav slikta, bet vai tas viņas vienas nopelns? Viņa taču saņēma to no citas skolotājas.
- Dzirnavas strādāja, tas tiesa, bet viņa nopelns tas nebija. Ja vecais Pakalns nebūtu noaudis siksnu, varbūt tās vēl tagad stāvētu.
1.2.Negatīvs darba vai rīcības rezultāts.
PiemēriZēni dabūjuši bārienu pēc nopelniem.
- Zēni dabūjuši bārienu pēc nopelniem.
- Vēsture reiz spriedīs tiesu pār viņiem [vācu baroniem], spriedīs taisnīgi, pēc nopelna. Un viņiem būs jāatbild par saviem ļaunajiem un asiņainajiem darbiem.
Avoti: 5. sējums