Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nešķirams
nešķirams -ais; s. -a, -ā
nešķirami apst.
1.Nol. divd. → šķirt.
2.Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā). Tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
PiemēriNešķirami darba biedri.
  • Nešķirami darba biedri.
  • Nešķiramas draudzenes.
  • «Bet Zvans un Ramba nešķirami, tāpat kā toreiz [skolas gados]!» Mellups teica Āboliņam.
  • Stalto skaistuli Hiacintu Apolons bija iemīlējis kā brāli, un visi viņus uzskatīja par nešķiramiem.
  • Bija Pačukstim nešķirams draugs, kas vienmēr sekoja tam uz pēdām, nekad to neatstāja.
  • Lai paglābtu dzīvnieciņus [vāverēnus] no bojā ejas, tos uzmanīgi pienesa pie kaķenes. Tā «audžu bērnus» pieņēma. Tagad tie ir nešķirama trijotne.
2.1.Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
Piemēri..[parka] visskaistākajā vietā - rotaļājas mazi bērni, visu tautību nešķiramā draudzībā saliedējušies bērni.
  • ..[parka] visskaistākajā vietā - rotaļājas mazi bērni, visu tautību nešķiramā draudzībā saliedējušies bērni.
2.2.Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
PiemēriNešķirami jēdzieni.
  • Nešķirami jēdzieni.
  • ..sāpes un prieki, laime un nelaime dzīvē tuvi un nešķirami.
Avoti: 5. sējums