Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šķirt
šķirt šķiru, šķir, šķir, pag. šķīru; trans.
1.Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) – piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
PiemēriMāju no ceļa šķir krūmi.
  • Māju no ceļa šķir krūmi.
  • Iedams caur dārzu, kas šķīra baznīcu no viņa mājas, ksendzs ieraudzīja.. svešu pajūgu..
  • Krūmāju, kurā mita vācieši, no salas šķīra lodes skrējiena plats sūnājs.
  • Sēžu šaipus augstā dēļu žoga, kas šķir mūsu un Kates dārzus..
  • Par Melnezeru, kas šķīra divus pagastus vienu no otra,.. melsa, ka.. pa zemes apakšu tas savienojoties ar jūru.
1.1.Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
PiemēriŠķirt dārzus ar žogu.
  • Šķirt dārzus ar žogu.
1.2.Būt, atrasties (starp ko) – piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
Piemēri..strēlnieks sakustējās un līda uz priekšu... Strēlnieku no Strūgas šķīra vēl tikai viens metrs.
  • ..strēlnieks sakustējās un līda uz priekšu... Strēlnieku no Strūgas šķīra vēl tikai viens metrs.
  • Abas mājas šķir krietns gaisa gabals..
  • Piepeši starp zvejniekiem.. parādījās šaura, pelēki zaļgana plaisa, pletās un auga, un šķīra abus Cubukus, Stūri un Skapānu no pārējiem biedriem.
  • Maralbrieži bija tuvu viens otram. Tos šķīra vairs tikai izdrupis klintājs..
1.3.Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) – par laikposmu.
PiemēriBija silta.. vasaras nakts, kad rietu no rīta ausmas šķir tikai dažas stundas, kas gurdina locekļus, mulsina prātu un pilda krūtis naksnīgām ilgām..
  • Bija silta.. vasaras nakts, kad rietu no rīta ausmas šķir tikai dažas stundas, kas gurdina locekļus, mulsina prātu un pilda krūtis naksnīgām ilgām..
  • No A. Upīša «Zaļās zemes» iznākšanas mūs šķir tikai trīsdesmit pieci gadi..
2.Uzskatīt (kādu parādību, faktu u. tml.) par atšķirīgu (no kā), nesavienojamu (ar ko).
PiemēriŠķirt patiesību no meliem.
  • Šķirt patiesību no meliem.
  • Šķirt lugas žanrus.
  • Krustiņš: Tad viņš griezīsies pie tēva. - Mikus: Lai griežas! Tēvs tak zinās šķirt tavus parādus no saviem!
  • Šķirama ir savādība no savdabības. Protams, arī savādnieks katrā ziņā ir interesantāks par pelēku vidusceļa gājēju, bet līdz dzejas savdabībai te vēl patālu.
  • ..Valdemārs nekad nešķīra latviešu un igauņu tautu likteņus - abas tautas vienlīdz izjuta vācu feodāļu un garīdznieku jūgu..
3.Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
PiemēriKarš šķīra tuviniekus.
  • Karš šķīra tuviniekus.
  • Ak, tumsā izlauzt ceļu, Kad biju no visiem šķirts!
  • ..cilvēki var būt šķirti, atrasties tālu viens no otra un tomēr justies tuvi.
  • Mēs neesam līdzīgas, nē, šis vakars to apliecināja.. Mūs šķir gan gadi un raksturi, gan likteņi un laikmeti.
3.1.Panākt, ka (starp cilvēkiem) beidzas strīds, sadursme.
PiemēriŠķirt strīdniekus.
  • Šķirt strīdniekus.
  • Šķirt kaušļus.
  • Viņš veda pie prāta Ābramu, šķīra strīdnieces Pindacīšu, Bebeni un Tomulīšu, mācīja labos tikumos Rūdi.
3.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
PiemēriDzīvot šķirti no pasaules.
  • Dzīvot šķirti no pasaules.
  • Mājas mums visiem ir mīļas, bet visīstāk mēs to apzināmies tad, kad esam no tām šķirti.
  • Kas tas var būt, Kas mūs no visa šķir?
  • ..Kad no dzīves būsi šķirts, Tavas tekas pārklās salna.
3.3.Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem).
PiemēriVispareizākais ceļš [leikozes apkarošanā] ir šāds: ..saimniecības govis sagrupēt tā, lai inficētās būtu šķirtas no veselajām.
  • Vispareizākais ceļš [leikozes apkarošanā] ir šāds: ..saimniecības govis sagrupēt tā, lai inficētās būtu šķirtas no veselajām.
4.Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt.
Piemēri..laulību šķirot,.. tiek sadalīta arī laulāto kopmanta..
  • ..laulību šķirot,.. tiek sadalīta arī laulāto kopmanta..
  • ..es atplēsu aploksni. Tajā bija Maijas pieteikums šķirt laulību.
  • «Prasītāja Dace Kārkle, vai jūs neesat pārdomājusi un paliekat pie savas prasības šķirt jūsu laulību ar pilsoni Elmāru Kārklu?» svinīgi noskan tiesneša balss.
5.Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
Piemēri..tētis lēni šķir grāmatas lapas, klusi lasa.
  • ..tētis lēni šķir grāmatas lapas, klusi lasa.
  • pārn. Es vēstures lappuses šķiru Un vēsturei prasu, kas svētums.
Stabili vārdu savienojumiŠķirt (arī vērt) jaunu lappusi.
6.Liekt uz pretējām pusēm (augus, to daļas).
PiemēriŠķirt niedres.
  • Šķirt niedres.
  • Viņā pusē [ataugai] sākās lazdas, sākumā pareti, bet jo tuvāk malai, jo ciešāk, beidzot jāšķir ar rokām, lai tiktu biezoknim cauri.
  • Dzeltenas un baltas margrietiņas šķirdama, Solveiga brien pa āboliņa lauku pretī iesirmi zaļganiem rudzu vārpu viļņiem.
  • Mežmalā iebrikšķējās zari. Kāds tuvojās, šķirdams krūmus, kas gluži kā spurains žogs norobežoja ezera krastu no meža.
6.1.Liekt (apmatojuma, apspalvojuma daļas), parasti uz pretējām pusēm. Kārtojot (matus), veidot (celiņu lajos).
PiemēriViņa iesirmie, galvas vidū šķirtie mati tam nokārās gari pār pleciem.
  • Viņa iesirmie, galvas vidū šķirtie mati tam nokārās gari pār pleciem.
  • «Šķirt celiņu vai visus sukāt atpakaļ, mamma?»
6.2.Virzīt uz pretējām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
PiemēriLabrīt! labrīt! Re, saule logā Iet aizkarus tev vaļā šķirt.
  • pārn. Labrīt! labrīt! Re, saule logā Iet aizkarus tev vaļā šķirt.
6.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās divās vai vairākās daļās.
PiemēriLiels akmens šķīra [upes] gultni divās daļās..
  • Liels akmens šķīra [upes] gultni divās daļās..
  • pārn. Šķir saule debešus..
7.reti Vērtēt.
Piemēri..vecais tēvs ar to [kaimiņu] ne drusku neielaidās. Viņš dusmīgs ir uz to, - es savā [zēna] prātā šķīru.
  • ..vecais tēvs ar to [kaimiņu] ne drusku neielaidās. Viņš dusmīgs ir uz to, - es savā [zēna] prātā šķīru.
  • Ļaudis manu mūžu šķīra Pa savam prātiņam: Daži teica - zelta laipa, Citi melnu nomelnoja.
Stabili vārdu savienojumiŠķirt (arī dot) ceļu.
  • Šķirt (arī dot) ceļu1. Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
Avoti: 7-2. sējums