šķirstīt
šķirstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt šķirt5.
PiemēriDzejnieks šķirstīja Iniņas atvesto bībeli un tūlīt nākamajās dienās mēģināja rakstīt «Jāzepu», bet jutās tukšs un saguris.
2.Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augas, to daļas).
PiemēriPočs, izspraucies cauri biezajiem krūmiem, ar roku šķirstīdams ceļā sīkos bērzus, apgāja apkārt pakalna mugurai.
2.1.Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
PiemēriRunā arī tēvs, kuplo sarkano bārdu šķirstīdams un ar mēli stumdīdams īso kaļķīti no viena mutes kaktiņa uz otru.
2.2.Vairākkārt virzīt uz dažādām pusēm (priekšmetus kādā kopumā).
Piemēri«Nevaru atrast savu mēteli,» meitene sacīja un šķirstīja tālāk uz vadžiem juku jukām sakārtās visdažādāko krāsu un audumu virsdrēbes.
Avoti: 7-2. sējums