šķirtenis
šķirtenis -ņa, v.
šķirtene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
PiemēriViņš nopirka suni, kad bija laimīgs laulāts vīrs, bet, kad no laimīgā vīra bija kļuvis par šķirteni, viņš suni sāka sajust par apgrūtinājumu..
Avoti: 7-2. sējums