Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķirt.
Atrasts vārdos (29):
- šķirt:1
- šķirtne:1
- atšķirt:1
- izšķirt:1
- nošķirt:1
- pašķirt:1
- uzšķirt:1
- šķirties:1
- šķirtnis:1
- aizšķirt:1
- pāršķirt:1
- piešķirt:1
- šķirtenis:1
- atšķirtība:1
- atšķirties:1
- izšķirties:1
- neizšķirts:1
- nošķirtība:1
- nošķirties:1
- pašķirties:1
- uzšķirties:1
- aizšķirties:1
- pāršķirties:1
- šķirtdzimuma:1
- šķirtlapains:1
- robežšķirtne:1
- ūdensšķirtne:1
- šķirtvainaglapu:1
- šķirtvainaglapji:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (426):
- Krāsu redze Acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu. Piešķirt godalgu (kādam darbam).
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- atšķirt Atdalīt, atšķirot. Nošķirt.
- atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem). Atšķirt.
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.). Radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). _imperf._ Dalīt nost.
- Stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) Atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, nošķirt (to no pārējā). Aptvert, ietvert. Norobežot.
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- Atšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm Atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- Vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
- Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- Atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- Atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- Atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) Atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu. Būt redzamam, saskatāmam (kur).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu. Brūnēt.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
- augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
- kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
- Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot.
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava). Kopīgi lietot, izmantot. Dalīties (4).
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
- piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus. Piemest (5).
- piemest Iedot, piešķirt papildus. Piesviest (5).
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- Ņemt atvaļinājumu Iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- Darba sabiedriskošana Individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu. Arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu. Melnēt (2).
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
- rūdot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu. Sārtoties (2).
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu. Zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Kļūt vai būt zilam. Arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu. Zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu. Kļūt vai būt zilam, zilganam. Arī zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu. Tumst (2).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
- balsot Izšķirt kādu jautājumu ar to cilvēku balsu skaitu, kuri aizstāv vienādu viedokli.
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- Spert lielo soli Izšķirties (par ko svarīgu).
- palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
- pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- šķirties Juridiski šķirt savu laulību.
- gvards Karavīrs PSRS Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
- norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
- plankumot Kļūt plankumainam. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
- Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- Uzkāpt uz pjedestāla Kļūt slavenam, atšķirties no citiem. Nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
- atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- atļauties Lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- kā Lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu - vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu. Kaut [3] (2).
- kā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi. Lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- Diezin vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Diezin (arī diez) vai Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- Gan jau nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- Gan nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Vai nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- pavisam Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu. Maz [2] (3).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu. Likties [2] (4).
- kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi. Kaut [3] (1).
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- Vai ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu. Arī.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- Kaut vai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu. Diezin (2).
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu vārdam šaubu nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā. Mācītāja dzīvojamā māja.
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- celiņš Matu šķirtne.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
- nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
- neizšķirts Nol. divd. --> izšķirt.
- nešķirams Nol. divd. --> šķirt.
- iemērīt Nomērīt un piešķirt. Arī iedalīt (3).
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- Novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- dot Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
- Dot vārdu (arī nosaukumu) Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- Iedot vārdu (arī nosaukumu) Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- (Ie)dot vārdu Nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas augstskolu beigušajiem. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Tautas daiļamata meistars Nosaukums, ko piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- atgriezt Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma). Iedalīt (ko no kāda kopuma).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā. Nogrupējums.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. _imperf._ Dalīties nost.
- atdalīties Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem).
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus. Palikt savrup.
- atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt. Pateikt (2).
- maģistrs Otrais zinātniskais grāds (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā), ko piešķir personām, kas beigušas augstāko mācību iestādi, nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- Padomju gvarde Padomju Armijas daļas, kurām Lielā Tēvijas kara laikā piešķirts goda nosaukums «gvarde».
- Padomju gvarde Padomju armijas daļas, kurām piešķirts šis nosaukums.
- doktors Padomju Savienībā - augstākais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- kandidāts Padomju Savienībā - pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
- Izlīdzināt rezultātu Panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
- Izlīdzināt rezultātu Panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
- atņemt Panākt, ka zaudē (to, kas piešķirts vai iegūts).
- Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- Komandējuma nauda Papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
- pašķirties Pārtraukt laulību. Pārtraukt draudzību. Izšķirties.
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
- pašvaldība Pārvaldes sistēma (buržuāziskajās valstis), kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra. Šādas sistēmas orgāns.
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt [2] (2). Papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
- piešķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt (1).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6).
- koncesionārs Persona, kam ir piešķirta koncesija (2).
- Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
- Personālais pensionārs Persona, kam ir piešķirta personālā pensija.
- Personālais stipendiāts Persona, kam ir piešķirta personālā stipendija.
- pensionārs Persona, kam piešķirta pensija.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju. Radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
- (Ie)dot nosaukumu Piešķirt (kam) nosaukumu.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
- subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
- saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
- Palaist (vaļīgāk) grožus Piešķirt (lielāku) brīvību.
- perfektivēt Piešķirt (parasti darbības vārdam, tā veidam) perfektivitāti.
- asignēt Piešķirt (parasti lielu naudas summu kādam mērķim).
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai). Novirzīt.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
- apbalvot Piešķirt apbalvojumu. Izsniegt apbalvojumu.
- piespriest Piešķirt ar tiesas spriedumu.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- apgarot Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
- pārdēvēt Piešķirt citu vārdu, nosaukumu, apzīmējumu.
- atļaut Piešķirt juridiskas tiesības (ko darīt).
- apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- Palaist vaļīgāk grožus Piešķirt lielāku brīvību.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam). Piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- pensionēt Piešķirt pensiju.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
- prēmēt Piešķirt prēmiju (1). Apbalvot ar prēmiju (1).
- prēmēt Piešķirt prēmiju (2).
- Savilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- (Sa)vilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- Vilkt seju Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietna izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu. Padarīt arhaisku.
- dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
- dot Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
- izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.). Pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.).
- Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā Piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
- Likt vārdu, arī likt (ko) vārdā Piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
- nosaukt Piešķirt vārdu, nosaukumu.
- vēlēt Piešķirt, atļaut.
- salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
- ielikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu).
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- dalīt Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
- iedot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.).
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- atvēlēt Piešķirt. Atļaut izmantot.
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums. Arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
- izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību). Atšķirties no citiem.
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
- aizšķirties Refl. --> aizšķirt.
- atšķirties Refl. --> atšķirt (4).
- izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4). Tikt izšķirtam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (1). Tikt pāršķirtam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
- uzšķirties Refl. --> uzšķirt. Tikt uzšķirtam.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- kā Saista teikuma locekļus, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem un vienlaikus pastiprinot izteikuma nozīmi, lai piešķirtu tam lielāku pamatojumu, noteiktību.
- partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu. Arī atsevišķs, nošķirts.
- Acis noreibst (arī apreibst) Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- Acis apreibst Saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- piešķirt Savienojumā «piešķirt nozīmi»: uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- ne Savienojumā «vai ne»: lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- ierādīt Savienojumā ar «vieta», «loma»: piešķirt (ievērojamu) nozīmi.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
- saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- ražotne Specializēta (ražošanas apvienības, uzņēmuma vai nerūpnieciskas organizācijas) juridiski un saimnieciski nepatstāvīga vienība, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process.
- papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- atšķirtība Stāvoklis --> atšķirt (2).
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem). Krustceļš (2).
- atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- problēma Šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma). Atlasīt.
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu). Izveidot (celiņu) matos. Izšķirt (2).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.). Arī atšķirt (4).
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.). Šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot.
- ceļojošs Tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā.
- pielaulāt Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
- piespiedu Tāds, kam ar tehniskiem līdzekļiem tiek piešķirts noteikts virziens, arī noteikta intensitāte.
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī vientuļš (1).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml. Tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā). Tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā). Tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu. Vientulīgs (2).
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (par sporta sacensību).
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tāds, kas izšķir, nosaka (ko). Izšķirošs.
- izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām. Tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
- koncesionārs Tas, kam ir piešķirta koncesija (1).
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- Subjektīvās tiesības Tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu.
- izsijāties Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
- nākt Tikt piešķirtam, dotam (kam).
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
- atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
- atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma). Izšķirt.
- šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi). Atšķirt.
- atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Sociālistiskā Darba Varonis Viens no visaugstākajiem goda nosaukumiem, ko PSRS piešķir par īpaši izcilu novatorisku darbību, izciliem nopelniem valsts labā. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- Goda doktors Zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās buržuāziskās valstīs, buržuāziskajā Latvija, pirmsrevolūcijas Krievijā). Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu kandidāta grāds. Pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- pasniedzējs Zinātniskais nosaukums, ko piešķir speciālistam, kas māca (kādu priekšmetu) augstākajā mācību iestādē. Persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
šķirt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV