nu2
nu part.
1.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Piemēri«Atvainojiet,» jaunais teica. «Es jūs pamodināju. Tā nu ir iznācis.»
- «Atvainojiet,» jaunais teica. «Es jūs pamodināju. Tā nu ir iznācis.»
- Bet Usma - nu tas tik ir ezers! Cik skaļš un plašs!
- «Ko tad es nu zinu?» Olga samulsa. «Labu cilvēku bija daudz. Bet tie jau tādi paši kā Pakalns...» viņa apklusa.
- Jā, uz staciju pie Mieža jau nu jāiet bij, ja šodien nē [ne], tad rītu katrā ziņā.
- «..paraugieties, kā mēs strādājam. Jums jau nu gan diez vai patiks.»
- Vai patiesi manā ģimenes dārziņā būs izauguši tikai piecpadsmit kartupeļu! Nē, tas nu gan nebūs.
- Usma [ezers] vēl jautāja ziemai, vai šī arī redzējusi kādu, kam ir bailes. «Kā nu ne,» atbildēja uzrunātā.
- Tos [mandarīnus] varēja arī negaršot. Kur nu visus nogaršosi! Pieēsts jau bija līdz kaklam.
- Pēdējā [okupācijas] laikā pat sāli vairs nevar dabūt, kur nu vēl tauvas.
Stabili vārdu savienojumiJau nu, arī (jau) nu gan. Kā nu ne.
- Jau nu, arī (jau) nu gan — Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- Kā nu ne — Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu.
- Kur nu (vēl) — Lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma nozīmi.
1.1.savienojumā ar jaut. part. «vai», jaut. vietn. vai jaut. apst. Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
PiemēriKā nu tagad dzīvosim?
- Kā nu tagad dzīvosim?
- Fredis: Tev, Platpēda, pašam vajag bisi turēt mājā - pīles pa logu lien istabā. - Platpēda: Vai nu prāts?
- ..saimnieks bija mazrunīgs ne aiz nelaipnības.. Galva bija darbu pilna, bet vai nu par darbiem ar ciemiņiem runāsi.
- «Ko nu skaties, nabags tāds!» viņš uzkliedza [Andrām] caur sakostiem zobiem.
- «Nu kā?» Spricis tēvišķi apjautājas. «Vareni!» Lipsts nopūšas. «Tādas desiņas māgai pat drusku par labu.»
Stabili vārdu savienojumiNu kā?
- Nu kā? — Lieto, jautājot par kādas darbības, stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
2.savienojumā ar verbu pavēles izteiksmes formā (parasti aiz šīs verba formas) Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
PiemēriEj nu, ej iekšā!
- Ej nu, ej iekšā!
- ..es lasu.., kamēr māte iebilst: «Atpūties nu, dēliņ! nenogurdini par daudz acis - sāks vēl sāpēt.»
- «Skaties nu, skaties, Annele, tās jau tev radu meitas,» skubināja māte.
2.1.savienojumā «nu tad»
PiemēriNu tad laidiet kausu pa loku..
- Nu tad laidiet kausu pa loku..
3.Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
PiemēriTikai zirgu tam [preciniekam] vajadzēja, divas govis un trīs simti skaidrā. Zirgs un govis, tas nu nieks, bet naudas Brīviņam nebij..
- Tikai zirgu tam [preciniekam] vajadzēja, divas govis un trīs simti skaidrā. Zirgs un govis, tas nu nieks, bet naudas Brīviņam nebij..
- «Nu labi, labi, neteic, tad tu arī nedabūsi zināt, kas ir gājēji,» Ludis spītēja.
- «Gan nu, sābru tev, līdz rudenim visa [raža] pieaugs,» drošināja Līze.
- Paskatījies pulkstenī, Līdaks mazliet padomāja. Tad izlēma: «Nu ko, biedri, vēl mazliet laiks. Ja tā vēlaties, aizvedīšu jūs uz savām mājām..»
- «Lai nu, lai nu, Birkenbaum,» Grīntāls mierināja un stājās starpā. «Gan visu izdalīsim ar labu.»
- Feņai vislabāk būtu paticis.. atpūsties no dienas darbiem - gan jau nu viņa pamostos, kad atbrauks Ļusja.
Stabili vārdu savienojumiGan jau nu. Gan nu. Lai nu. Nu ko.
- Gan jau nu — Lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- Gan nu — Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Lai nu — Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
- Nu ko — Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
3.1.savienojumā «vai nu» Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
Piemēri«Kā tev ir ap dūšu?» - «Man? Vai nu labi. Labi jau nav...»
- «Kā tev ir ap dūšu?» - «Man? Vai nu labi. Labi jau nav...»
- «Mātes nauda kabatas grauž,» Ansis Dziesma izmet. Edgars mazliet aizstāv viņus: «Vai nu tīri matēs... Nemaz jau tādi puikas nav, droši vien jau paši pelna.»
- «Radi nu mums gan ir, lai nu tos saka bagātus vai kādus, bet vai nu visiem ar ir radu sirds kā tam pašam Vasaraudzim?»
- «Tad jau.. grupā arī kāda būs?» - «Vai nu ne! Tur jau bez sieviešu mēles un izdarīšanas nemaz nevar iztikt.»
Stabili vārdu savienojumiVai nu ne.
- Vai nu ne — Lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
4.savienojumā «kaut nu» Lieto, lai pastiprinātu izteikumā vēlējuma nozīmi.
Piemēri«Vēl seši gadi,» viņa klusi pie sevis teica. «Kaut nu varētu sagaidīt!»
- «Vēl seši gadi,» viņa klusi pie sevis teica. «Kaut nu varētu sagaidīt!»
- Kaut nu sanāktu laba, laimīga dzīve!
- Kaut tik nu ātrāk tas [aizbraukšana] būtu!
5.Lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu.
PiemēriMikus tēvs: Saimnieci - Māte: Nu?
- Mikus tēvs: Saimnieci - Māte: Nu?
- «Tēvoc, paklau, tu vēl neguli?» - «Nu?»
- «Tēt, es tev gribu kaut ko lūgt.» - «Nu?»
- «Baloži ir izdzīti no mājām. Logs aizmūrēts.» ..Bet Rita pašķir grāmatai jaunu lapaspusi un tikai parausta plecus: «Nu un? Baloži piemēslo bēniņus.»
- «Labrīt!» direktors laipni manī paskatījās. «Esmu nodzinis - ūsas!» - «Jā? Nu un tad?» Ipols nesaprata.
Stabili vārdu savienojumiNu un tad? Nu un?
- Nu un tad? — Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Nu un? — Lieto, lai izteiktu neapmierinātību ar kāda teikto, rīcību.
5.1.atkārtojumā «nu, nu»
Piemēri..Beiziķis piekrita. «Un tāpēc man ir lūgums.» - «Nu, nu?»
- ..Beiziķis piekrita. «Un tāpēc man ir lūgums.» - «Nu, nu?»
- Līziņa: Mikus tev, es tev ko palūgšu. - Mikus tēvs (nosēstas): Nu, nu, nu?
6.savienojumā «vai nu - vai (arī)»; saikļa nozīmē Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
PiemēriPuisis [zīlējot] izvilka atslēgu: tapšot vai nu par vagaru, vai saimnieku.
- Puisis [zīlējot] izvilka atslēgu: tapšot vai nu par vagaru, vai saimnieku.
- ..jaunā keramikas uzdevumu izpratne virza daļu keramiķu vai nu uz darba dekoratīvās funkcijas akcentēšanu, vai uz tēlojošo mākslu.
- ..ļaudis, Ansī klausīdamies, sprieda: šis jaunais puisis tiešām ir vai nu paviegls, vai arī viszinīgs pārdrošnieks.
6.1.Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
Piemēri«Vai nu Milda jāapmāna, vai jānokārto tā, lai viņa nekā nezinātu.»
- «Vai nu Milda jāapmāna, vai jānokārto tā, lai viņa nekā nezinātu.»
- «Vai nu es drīkstēju tos kokus cirst, un tad man nekas nav jāmaksā, vai es viņus nedrīkstēju cirst, un tad es esmu zaglis?»
7.savienojumā «vai nu - vai»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
Piemēri..Līzbete piedraudēja: vai nu viņa [vīra māsa] iet prom, vai es Jurģos atpakaļ.. pie mātes..
- ..Līzbete piedraudēja: vai nu viņa [vīra māsa] iet prom, vai es Jurģos atpakaļ.. pie mātes..
8.savienojumā «vai nu - vai»; saikļa nozīmē; pareti Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
PiemēriViņa [vāverēna] brāļiem krājumā Sēkliņas un graudi: Miegamicēm [slinkājām vaverēnam] nav nekā, Vai nu smej, vai raudi.
- Viņa [vāverēna] brāļiem krājumā Sēkliņas un graudi: Miegamicēm [slinkājām vaverēnam] nav nekā, Vai nu smej, vai raudi.
9.savienojumā «vai nu»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
Piemēri«Es jau domāju, vai nu tīri tik lepna būs.., ka nemaz neienāks.»
- «Es jau domāju, vai nu tīri tik lepna būs.., ka nemaz neienāks.»
10.savienojumos «lai nu cik», «lai nu kā», «lai nu kad», «lai nu kāds», «lai nu kas», «lai nu kur»», «lai nu kurš», «lai nu»; saikļa nozīmē Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
PiemēriBet lai nu kā, man atkal blakus draugs Kā mūsu pirmā skolas pavasari.
- Bet lai nu kā, man atkal blakus draugs Kā mūsu pirmā skolas pavasari.
- Kāzām Grīslis nokāva vepri un darīja alu, jo lai nu kad, bet kāzās nedrīkstēja skopuļoties.
- ..tas tagad bij skaidrs: lai nu kas bij visu meitu kronis, Aņus Trīne tā vairs nebij.
- «Lai nu tālu, tomēr kādos svētkos raudzīšu attikt.»
Stabili vārdu savienojumiCik nu. Ko nu. Kur nu! Te (arī še) tev nu bija! retāk te nu bija!
- Cik nu — Maz, ļoti maz.
- Ko nu — Lieto, noraidot kāda domas, rīcību, izturēšanos.
- Kur nu! — Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- Te (arī še) tev nu bija! retāk te nu bija! idioma — sar. Saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
Avoti: 5. sējums