nožvīkstināt
nožvīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi žvīkstināt un pabeigt žvīkstināt.
PiemēriNožvīkstināt pātagu.
1.1.intrans.
PiemēriLēnīgais [ormanis] paklanījās un ar smalku pātadziņu nožvīkstināja Laucim gar asti.
Avoti: 5. sējums