nožvīkstēt
nožvīkstēt parasti 3. pers., -žvīkst, pag. -žvīkstēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
PiemēriMazs, līks sprungulis nožvīkstēja zēnam gar plecu un iekrita sūnājā.
- Mazs, līks sprungulis nožvīkstēja zēnam gar plecu un iekrita sūnājā.
- Pēkšņi gaisā nožvīkst spēcīgi spārnu vēzieni. Klājam kā bulta milzīgā ātrumā pāršaujas pāri liels, sniegbalts putns.
Avoti: 5. sējums