Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nožvīkstēt
nožvīkstēt parasti 3. pers., -žvīkst, pag. -žvīkstēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
PiemēriMazs, līks sprungulis nožvīkstēja zēnam gar plecu un iekrita sūnājā.
Avoti: 5. sējums