nožvaukstēt
nožvaukstēt parasti 3. pers., -žvaukst, pag. -žvaukstēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
PiemēriPēkšņi.. viņš sadzirda, ka ar milzīgu sparu un ātrumu dzenas pakaļ kāds vāģis [tramvajs]. Zeme dunēja, drātis nožvaukstēja un nodzirkstēja mēnesnīcā.
Avoti: 5. sējums