Paplašinātā meklēšana

Meklējam nu.

Atrasts vārdos (422):

Atrasts vārdu savienojumos (67):

Atrasts skaidrojumos (7892):

(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(Pa)vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (Ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
(Pa) vērt (arī (pa)šķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi (Ie)sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
(Sa)jaukt kārtis (Iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
(Ie)dot bērnam krūti (Pa)ēdināt bērnu ar krūti.
(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (Pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
Tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu).
kilotonna 1000 tonnu.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst cīņu pret apspiedējiem. Šīs sektas locekļi.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu buržuāziski nacionālās kustības ideologi, kas vērsās pret vācu baronu ekonomiskajām un politiskajām privilēģijām.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
Telefona grāmata Abonentu adrešu un telefona numuru sakopojums.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm.
nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu.
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
mašīnadīšana Adīšana ar adāmmašīnu.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.).
Septītās dienas adventisti Adventistu sekta, kuras locekļi svin sestdienu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti. Bisīte.
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu. Šīs šķirnes aita.
lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
maukt Aiz lakstiem raut ārā no zemes (piemēram, kartupeļus, burkānus).
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
Aiznest labas dienas Aiznest sveicienus.
apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.).
atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
Vest lietu (arī prāvu) Aizstāvēt vai pārstāvēt kādu personu tiesu lietās.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām. Rūnu akmens.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
hepatīts Aknu iekaisums.
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
Civilstāvokļa akti Akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekme.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
tomisms Akvīnas Toma mācība, katoļu filozofijas virziens, kas apvieno atklāsmes reliģiju ar prāta atzinumiem.
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām un ledu.
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
Māsa saimniece Amatpersona, kas (piemēram, ārstniecības iestādē, atpūtas namā, bērnu iestādē, ēdnīcā) pārzina saimnieciskus jautājumus.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
Uroģenitālā sistēma Anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
reformācija Antifeodāla sociāli politiska kustība (Rietumeiropā un Ziemeļeiropā 16. gadsimtā), kas reliģiskā formā vērsās pret katoļu baznīcas ekonomisko un politisko varu un tās reliģisko un politisko doktrīnu.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām. Šī žanra daiļdarbs.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
Dzēst sodu Anulēt sodu.
Dzēst sodu Anulēt sodu.
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs. Cīnītājs pret dzimtbūšanu.
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
apcirpt Apgriezt, saīsināt (spārnus).
Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
Ciets vēders Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
ietvars Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.).
uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
Apkaunot (kāda, kā) vārdu Apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus).
paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem).
aplāpīties Aplāpīt (sev drēbes, veļu). Pabeigt lāpīšanu.
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
traktēt Aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, jēdzienu, faktu) no noteikta viedokļa.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piemēram, vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
Diferencētā apmācība Apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam.
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā). Šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu).
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
saprecināt Apprecināt (vienu ar otru).
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu, izmaksu vai apmaksu.
nocenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu. Apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanos.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēnāda.
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu. Šagrēns.
spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedapstrāde.
spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu. Spiedienapstrāde.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus). Apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kopā Apvienojot, savienojot, veidojot vienu veselu. Apvienojumā, savienojumā.
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
iegriezt Apzināti, tīši nodarīt ko ļaunu.
transports Ar (kā) pārvadāšanu saistīto darbību kopums.
izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
uzbrukt Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
pasargāt Ar aktīvu rīcību novērst (kādam ko nevēlamu, ļaunu). Arī aizsargāt.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
stornēt Ar attiecīgu ierakstu anulēt, labot (ko) grāmatvedības dokumentos.
mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu. _imperf._ Badīt pretim.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
brūngans Ar brūnu nokrāsu. Iebrūns.
atburt Ar burvībām, buršanu atjaunot (agrāko stāvokli).
atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
izdedzināt Ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens. Arī dzeltenbalts.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt (koka virsmu). Ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
iesnains Ar iesnu pazīmēm.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar pavērtu (arī vaļēju) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti Ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Administratīvā kārtā Ar izpildu varas orgānu lēmumu, rīkojumu, saskaņā ar likumu.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
Jo dienas (arī gadus), jo Ar katru dienu (arī gadu).
Jo dienas jo Ar katru dienu.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
gods Ar ko lepoties. Lepnumam, greznumam.
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu atvairīt.
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
lēkšus Ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.).
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
apsūdzība Ar likumu noteikta procesuāla darbība, lai pierādītu kādas personas vainu, kas saukta pie atbildības kriminālnoziegumā.
ūdensaizsardzība Ar likumu noteikta ūdeņu aizsardzība pret piesārņošanu, kaitējumu.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtība, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
iemelns Ar melnu nokrāsu. Melngans.
aizmest Ar metienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizmest Ar metienu attālināt. _imperf._ Mest prom. Aizsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp. _imperf._ Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
iemest Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izsviest (1).
izmest Ar metienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nosviest (1).
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
izmest Ar metienu novietot.
pamest Ar metienu novietot.
nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
pārmest Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis. Ne pilnīgi šķērsām.
izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
vokatīvs Ar nomenu izteikta uzrunas forma.
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) izveidot (piemēram, čeku, tekstu, zīmi).
sist Ar piesitienu (ierīcē) veidot (piemēram, vārdu, tekstu).
uzsist Ar piesitienu (uz ierīces tastatūras) veidot (piemēram, vārdu, tekstu). Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst (uzbrukumu, triecienu u. tml.).
atvairīt Ar pretdarbību, aizsargājoties novērst, samazināt (sitienu, triecienu u. tml.).
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
Cīnīties pēc elpas Ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu veidots raksts. Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
atraut Ar rāvienu attīt, izplest.
atraut Ar rāvienu atvērt.
atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
rūsganīgs Ar rūsganu nokrāsu. Ierūsgans.
mašīnsalikums Ar salikuma mašīnu veidots salikums nolietu gatavu rindu vai arī atsevišķu burtu veidā.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
Smilšu kaste Ar sanu malām norobežota veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
Smilšu kaste Ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu. Arī iesarkans.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom). _imperf._ Saukt prom. Aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.).
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
sabrūvēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izdarīt, izraisīt (ko nevēlamu).
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
vārīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (ko ļoti nevēlamu).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
nerrot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nodarīt (kādam) pārestību.
nobeigt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nomocīt, nogurdināt.
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pavadīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu reaģēt uz (kāda, kā) attālināšanos.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
pamudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara. Pamudināt.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
atsist Ar sitienu atvirzīt šurp. Ar sitienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iesist Ar sitienu ieraidīt (piemēram, bumbu vārtos).
iesist Ar sitienu ievirzīt un iestiprināt (kur iekšā).
izsist Ar sitienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
Uzsist zilumu Ar sitienu radīt zemādas asinsizplūdumu.
iesist Ar sitienu radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, iedobumu, robu).
aizsist Ar sitienu vai grūdienu aizvirzīt (kam garām, līdz kādai vietai u. tml.).
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
pārsist Ar sitienu, arī atsitot pret ko, ievainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsmelt Ar smēlienu, smeļot uzvirzīt virsū (uz ka).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
nozvelt Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
aizspert Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst. _imperf._ Spert ciet.
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā (durvis, vārtus).
aizspert Ar spērienu attālināt. _imperf._ Spert prom. Ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp. _imperf._ Spert šurp. Ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tad.).
pārspert Ar spērienu ievainot.
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas.
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
piespiest Ar spiedienu iedarboties (uz ko).
saspiest Ar spiedienu izveidot (ko). Ar spiedienu izveidot (ko noteiktā formā).
nospiest Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu). Ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
saspiest Ar spiedienu savienot, sastiprināt.
uzspiest Ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, eidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
aizspļaut Ar spļāvienu aizvirzīt, attālināt.
atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, gar (ko).
pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
spridzināt Ar sprādzienu graut, daļīt, pārvietot, arī iznīcināt.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
noraut Ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
Pagrūst kāju priekšā Ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Aizmest.
aizsviest Ar sviedienu attālināt. _imperf._ Sviest prom. Aizmest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp. _imperf._ Sviest šurp. Ar sviedienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai).
iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā). Iemest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izmest (1).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nomest (1).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
pasviest Ar sviedienu novietot.
izsviest Ar sviedienu novietot. Izmest (3).
nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
pārsviest Ar sviedienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzmest (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
uzņēmums Ar šādu paņēmienu iegūts attēls. Fotogrāfija (2).
autotipija Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
iesist Ar šalti, grūdienu, pūsmu u. tml. ievirzīt.
aizšaut Ar šāvienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, kam garām).
nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
peilēt Ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu.
notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
aiztriekt Ar triecienu attālināt. Ar triecienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
attriekt Ar triecienu atvirzīt šurp. Ar triecienu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
iztriekt Ar triecienu izsist.
notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
patriekt Ar triecienu pavirzīt.
piesisties Ar triecienu pieskarties. Strauji pieskarties.
pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur). Strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
plūdenis Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
pievārdot Ar vārdošanu izraisīt (kādam ko), arī piesaistīt (kādam ko).
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
apvēzt Ar vēzienu apgriezt (uz otru pusi). Apvērst.
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kādam priekšmetam), lai radītu skaņu.
monokulārs Ar vienu aci.
vienass Ar vienu asi.
vienasmens Ar vienu asmeni.
viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
vienfāzes Ar vienu fāzi.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
vienlemeša Ar vienu lemesi.
vienmasta Ar vienu mastu.
vienmotora Ar vienu motoru.
vienpakāpes Ar vienu pakāpi. Ar vienu posmu.
vienrindas Ar vienu rindu. Tāds, kas veido vienu rindu.
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
vienstāva Ar vienu stāvu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
vienžubura Ar vienu žuburu.
zaļganīgs Ar zaļganu nokrāsu. Arī iezaļgans.
zilganīgs Ar zilganu nokrāsu; arī iezils.
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
baukšķināt Ārā visu dienu baukšķina.
rušināt Ārdīt (sienu).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
izārdīt Ārdot pilnīgi sadalīt (drānu, apģērbu šuvuma vietās).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
ektoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
Vulkāniskais arhipelāgs Arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
Dārzu arhitektūra Arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
pompa Ārišķīgs, pārmērīgs svinīgums, greznums.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
Sameklēt bērnu Ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
Ārstnieciskais darba profilaktorijs Ārstniecisks profilaktiska darba iestāde hronisku alkoholiķu, narkomānu pāraudzināšanai.
Bērnu ārsts Ārsts - speciālists bērnu slimībās.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu.
asaris Asaru dzimtas zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
tūbīte Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm.
trombocīti Asins formelementi, kuru funkcija ir veicināt asins recēšanu.
leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās.
pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
plostbārdis Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
rūgtpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām, dzelteniem mēlveida ziediem kurvīšos.
saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
saulgrieze Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
raudupe Asteru (kurvjziežu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu, redzamo stāvokļu noteikšanu.
siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
smalkne Atauga. Arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
atsaukties Atbalsot (saucienu, skaņu). Atskanēt (par atbalsi).
atņemt Atbildēt (uz sveicienu).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
Celt augšā (vecas) lietas Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
Celt augšā (vecas lietas) Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
Izpirkšanas nauda Atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu.
Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
Nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu. Atriebties.
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
Izņemt grožus no rokām Atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju).
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
atomskaitlis Atomnumurs.
atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
Attaisīt siksnu Atsprādzēt, atraisīt siksnu.
Attaisīt siksnu Atsprādzēt, atraisīt siksnu.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
Noplātīt muti Atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atradze Atzarojums (kalnu grēdai).
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
(No)dzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Nodzert (arī sadzert) magaričas Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
Sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) Atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
apslapināt Atzīmēt ar iedzeršanu.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu. Izpaust šādu atzinumu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
linaudekls Audekls no linu šķiedras. Linaudums.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
epitēlijs Audi, kas sedz daudzšūnu organisma virsmu un izklāj tā dobumus.
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
panama Auduma pinums ar vienādu šķēru un audu pārsedzu skaitu.
trinītis Auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts. Audums, kam ir šāds pinums.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
linaudums Audums no linu šķiedras.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšaudekls.
izaudzēt Audzējot izveidot (piemēram, jaunu šķirni).
melanoma Audzējs šūnās, kuras izstrādā melanīnu.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
nikotīnaugi Augi, kas satur nikotīnu.
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu.
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
diskants Augsta (parasti bērnu) balss. Soprāns.
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
dievs Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs). Persona, kam ir šāds tituls.
Dzīves dārdzība Augsts cenu līmenis.
Dzīves dārdzība Augsts cenu līmenis.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā. Polārblāzma.
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
plazmolīze Augu šūnas ķermeņa saspiešanās un atdalīšanās no apvalka, kas noris, šūnu ievietojot koncentrētā sāls vai cukura šķīdumā.
bioģeocenoze Augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola).
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
ieauklēt Auklējot iemidzināt bērnu miegā.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
Nēsāt uz rokām Auklēt (bērnu).
majonēze Auksta mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu. eļļas un dažādām garšvielām.
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu).
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
Dienas avīze Avīze, kas iznāk katru dienu.
Dienas avīze (arī laikraksts) Avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
zaļganbāls Bāls ar zaļganu nokrāsu.
zilganbāls Bāls ar zilganu nokrāsu.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
Nodzerta balss Balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgi brūnganu nokrāsu.
dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu. Iedzeltens.
krēmbalts Balts ar krēmdzeltenu nokrāsu.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu nokrāsu, arī spīdumu. Tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganbalts Balts ar zaļganu nokrāsu.
zilganbalts Balts ar zilganu nokrāsu.
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
membrānbarometrs Barometrs, kurā spiedienu uztver membrāna.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu.
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
apstāvēt Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
pusbārenis Bērns, kas ir zaudējis vienu no vecākiem.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Pionieru pils (arī nams) Bērnu ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāde.
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
mājmācība Bērnu mācīšana mājas apstākļos.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
Sporta ratiņi Bērnu ratiņi ar sēdekli.
Sporta ratiņi Bērnu ratiņi.
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi.
Bērnu dārzs Bērnudārzs.
Bērnu dārzs Bērnudārzs.
Bērnu nams Bērnunams.
Bērnu patversme Bērnunams.
Bērnu nams Bērnunams.
Bērnu patversme Bērnunams.
Bērnu rīts Bērnurīts.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
pumpurošanās Bezdzimuma vairošanās veids zemākajiem dzīvniekiem, augiem - šūnu dalīšanās un jaunā organisma izveidošanās no šūnas daļas.
taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
kolembolas Bezspārnu kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
Bērnu bibliotēka Bibliotēka, kas apkalpo 1.-8. klases skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
Saviesīgā biedrība Biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus.
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma liakā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās.
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
Lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Lapseņu pūznis (arī midzenis) Bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakususī dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa. Sārņi.
sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
skrimslis Blīva, elastīga (piemēram, skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
Retikulārā formācija Blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
reparācija Bojāto organisma šūnu atjaunošana, atjaunošanās.
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
dendroloģija Botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
komandējums Brauciens dienesta darīšanās. Dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
manna Brīnumbarība (vecās derības leģendās).
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
radiopilots Brīvi lidojošs balons, kas atstaro radioviļņus un ar ko nosaka vēja ātrumu, tā virzienu mākoņos un aiz tiem.
V.I. Ļeņina pionieru organizācija Brīvprātīga bērnu komunistiskā masu organizācija, kas apvieno savās rindās PSRS skolu audzēkņus no 10 līdz 15 gadu vecumam un vada to morāli politisko audzināšanu.
pionieris Brīvprātīgās bērnu komunistiskās organizācijas biedrs.
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
rūsganbrūns Brūns ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani brūns.
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
sudrabbrūns Brūns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir brūni un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganbrūns Brūns ar zaļganu nokrāsu.
zeltbrūns Brūns ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
kafijbrūns Brūns kā kafija. Kafijas brūnumā. Tumšbrūns.
sist Bruņotā cīņā dot triecienu (pretiniekam), graut (pretinieku).
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
Ūdeņraža bumba Bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
modernisms Buržuāziskās mākslas virzienu kopums (imperiālisma laikmetā), kuriem raksturīga atteikšanās no reālisma tradīcijām.
mikrosocioloģija Buržuāziskās socioloģijas virziens, kas aprobežojas ar mazo sociālo grupu pētīšanu un ignorē pārējās sociālās sakarības sabiedrībā.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
iznākt Būt (aprēķinu rezultātā).
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
pieņemt Būt ar mieru veikt (amata pienākumus). Uzsākt (amata pienākumu) veikšanu.
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
slīdēt Būt ar slidenu virsmu.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
niknoties Būt niknam, paust niknumu.
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
rietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu.
durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
runāt Būt tādam, kas ir apguvis runu (3).
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
pārstāvēt Būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
zemesdarbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
Zemes darbs Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā. Zemesdarbs (1).
ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
kritnis Būve, kas savieno ūdensšķirtnes posmus, kuriem ir ūdens līmeņu starpība, un novērš gultnes izskalošanu.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
Balasta sistēma Cauruļu, sūkņu un cisternu sistēma ūdens balasta regulēšanai.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
dot Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai. Alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta.
sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem. Šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā.
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
Sisties starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) Censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
ideāls Centienu augstākais galamērķis.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
pūkaine Cepurīšu sēne ar izliektu dažādas krāsas (piemēram, dzeltenu, brūna, pelēku) cepurīti.
nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā. Cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecirpt Cērpot iegūt (vilnu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, grozu).
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Ērkšķu kronis Ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar joslu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa daļās pie ķermeņa).
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu.
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kaitēkļus.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē). Celmlauzis.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus. Dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus. Arī alkoholiķis.
denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu. Virēja.
sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu. Arī siena pļāvējs.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā). Cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
putnkopējs Cilvēks, kas kop. Mājputnus. Arī putnkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Nedzērājs. Atturībnieku biedrība.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem). Cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu. Cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu. Cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu. Arī ormanis.
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu. Aušanas speciālists.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu. Cilvēks, kas auklē bērnu.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
tulkotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļdarbu tulkošanu.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu. Vērpšanas speciālists.
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu. Feļetona autors.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
frizieris Cilvēks, kas nodarbojas ar frizēšanu.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu. Grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
Jūras laupītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā. Pirāts.
mašīnrakstītāja Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu. Metālu kalšanas speciālists.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu. Pūšļotājs, vārdotājs.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu. Siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu. Riebējs, pūšļotājs.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu).
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā. Dārzkopības speciālists.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
tulks Cilvēks, kas tulko tekstu citā valodā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tekstu tulkošanu citā valodā.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu. Daiļrunātājs.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu. Daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē. Cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana.
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
Papīru tārps Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts. Cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
Cirvja vaigi Cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām). Pseidopodija.
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
čaganums Čauganums.
revokācija Čeka devēja norādījums anulēt izrakstīto čeku.
mātsakne Čemurziežu dzimtas augs ar raupju čemura staru augšdaļu, matainu stumbru.
romboīds Četrstūris, kas ir simetrisks attiecībā pret vienu no tā diagonālēm.
čigānēns Čigānu bērns.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni).
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
Dabūt trūkties (arī just) Dabūt barga rājienu, stingru soda.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
Dabūt pa mici Dabūt bargu rājienu.
Dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt pērienu, sitienus.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt baigu rājienu.
Dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus. Dabūt bargu rājienu.
Dabūt pa mici Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.
Dabūt pa mīkstumiem Dabūt pērienu.
Dabūt siksnas Dabūt pērienu.
Dabūt žagarus Dabūt pērienu.
Dabūt žagarus Dabūt pērienu.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa zobiem Dabūt sitienu vai sitienus. Tikt piekautam.
Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
Dabūt pa seksti Dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Personu (arī personāža) runa Daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa.
Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
taukums Dala (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku. Treknums (1). Arī speķis.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
sardze Darbība --> sargāt (1). Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtam, mehānismiem u. tml.).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
kustība Darbība, norise (sabiedrībā), kas virzīta uz noteiktu mērķu, centienu sasniegšanu.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt. Ziņojums ar denuncējošu saturu.
granulācija Darbība, process --> granulēt (1).
granulācija Darbība, process --> granulēt (2).
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā.
korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos.
brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu.
Mest tīklu Darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem).
Vainu darīt Darīt (kādam) ko ļaunu. Kaitēt.
ēnot Darīt (ko) ēnainu (1).
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu). Maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
niknot Darīt niknu.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
grīšļi Daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
koks Daudzgadīgs augs ar koksnainu stumbru, vainagu un saknēm.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām. Šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu - blīvu galviņveida vārpskaru.
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
zvērene Daudzgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
tulpe Daudzgadīgs liliju dzimtas augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā. Šī auga zieds ar stublāju.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
metazoji Daudzšūnu dzīvnieki.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija. Dīgļa pūslis.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
valcis Dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
daždien Dažreiz. Dažu dienu.
maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā). Augsts galma tituls (Bizantijā). Persona, kam ir šāds tituls.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
ala Dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām).
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
Dedzināt darvas mucu Dedzināt sveķainu malku traukā, kas piestiprināts kārts galā.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pēti neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
Laika deglis Deglis, kas izraisa sprādzienu vai aizdedzina noteiktā laika momentā.
liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Amarants.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
putnēns Dem. --> putns. Putnu mazulis.
denunciants Denuncētājs.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
surdopedagoģija Detektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
pamatne Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
audi Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
ganudiena Diena, kad (kādam) jāiet ganīt. Ganu diena.
Jurģu (arī Jura) diena Diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
pārdienas Dienas, starp kurām ir vienu dienu ilgs laikposms.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku uzpirkšana, piekukuļošana. Amatpersonu, sabiedrisko un politisko darbinieku pērkamība.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu. Attiecīgā suņu šķirne.
Transporta dienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu.
transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu. Transporta dienests.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
Dīgšanas ilgums Dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
dīvs Dīvains. Arī brīnumains.
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
sinapse Divu neilonu saskares vieta, nerva un muskuļa saskares vieta.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums.
līdzdalība Divu vai vairāku personu apzināta, aktīva piedalīšanās noziedzīgā darbībā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kopulācija Divu zemāko organismu dzimumšūnu saplūšana.
diženība Diženums (1).
diženība Diženums (2).
truls Dobjš (pārskanu).
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
norēķins Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
pase Dokuments, kas apliecina pilsoņa personu.
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
rezolūcija Dokuments, kurā atspoguļoti (apspriedes, sanāksmes, konferences u. tml.) lēmumi, atzinumi, secinājumi, ieteikumi.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
idealizācija Domāšanas akts, kas saistīts ar abstraktu objektu veidošanu, kuri principiāli nav realizējami eksperimentā vai īstenībā.
izgudrot Domāšanas rezultātā radīt (jaunu ideju, domu u. tml.). Izdomāt (2).
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
izdzirdināt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
izdzirdīt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
izēdināt Dot bagātīgi ēst, bagātīgi pacienāt ar ēdienu.
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
Dot ēst Dot ēdienu.
Dot ēst Dot ēdienu.
izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
sankcionēt Dot piekrišanu, atļauju (piemēram, izdalīt kratīšanu, arestēt personu).
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
aizkravāties Doties prom ar visu iedzīvi (uz jaunu dzīves vietu). _imperf._ Kravāties prom. Nokļūt (kur) ar visu iedzīvi.
atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
taranēt Dragāt ar tarānu (2).
taranēt Dragāt ar tarānu (3).
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
savācējdrena Drenu sistēmas novadošās daļas elements, kas uzņem susinātājdrenu ūdeņus; arī kolektors (1).
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
piedursajūgums Durvju, loga ailas sajūgums ar koka vai mūra sienu.
rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani dzeltens.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un dzelteni krāsu laukumi.
zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
Vagonu parks Dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
Ritošais sastāvs Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
Salāpīt paģiras Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
piedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, pilnīgi noreibt.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu).
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
Cilāt pudeli Dzert alkoholisku dzērienu.
stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu.
(Pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Pasēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
Cilāt kausu Dzert alkoholiskus dzērienus.
Mest pa lampu Dzert alkoholiskus dzērienus.
Mest pa lampu Dzert alkoholiskus dzērienus.
žūpot Dzert alkoholiskus dzērienus.
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus. Arī uzdzīvot.
mest Dzert alkoholiskus dzērienus. Daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
šņabot Dzert degvīnu.
laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumhormonus un dzimumšūnas.
Piena dziedzeris Dziedzeris, kas izstrādā un izdala pienu.
jodlers Dziesma ar jodlerējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
piedzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu). Piedzīvot (4).
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
servodzinējs Dzinējs, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
dzinējs Dzinulis.
dzineklis Dzinulis.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
pazarīte Dzinums, kas attīstās galvenā stublāja vai sāndzinumu lapu žāklēs.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, skeletzara vai stublāja.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdīt (2).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu). Izdzirdināt (2).
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
dzirnavupe Dzirnupe.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu. Dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviesta beka.
Sviesta beka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu. Sviestbeka.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
Bērzu beka Ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti, tievu kātiņu.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu.
saldūksne Ēdama pienaine ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
samtbeka Ēdama sēne ar brūngandzeltenu samtainu cepurīti.
čigānene Ēdamā sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvjainu gredzenu ap kātu.
gailene Ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
Apšu beka Ēdama sēne ar iesarkanu cepurīti.
bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
piltuvene Ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti.
krimilde Ēdamā sēne ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu.
rumpucis Ēdamā sēne ar pelēcīgu vai vāji dzeltenu daivainu, viļņainu cepurīti.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti.
Lāču beka Ēdama, sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla. Arī ēdienu gatavošana.
pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla. Arī ēdienu gatavošana. Kulinārija (1).
pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
ēdienkarte Ēdienu saraksts (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā).
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās).
galds Ēdienu veids.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
zīdīt Ēdināt ar savu pienu (bērnu, mazuli).
Dot bērnam krūti Ēdināt bērnu ar krūti.
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs.
cirks Ēka ar arēnu (manēžu) un amfiteātri.
inkubatorijs Ēka putnu olu inkubēšanai un cāļu uzglabāšanai līdz diennakts vecumam.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
Rūpniecības apvērsums Ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu.
Soļojošais ekskavators Ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanos atgādina soļošanu.
parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums.
kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem).
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
diode Elektronu aparāts ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
pentode Elektronu aparāts ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
tetrode Elektronu lampa ar četriem elektrodiem.
magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu svara daļu ūdeņraža vai to aizstāj.
triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni.
analfabētisms Elementāru zināšanu trūkums.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piemēram, rūpniecības iekārtu, mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa enerģija.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
iznīcinātājs Eskadras mīnukuģis.
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
Ēst dzīvu sāli Ēst ļoti sāļu ēdienu.
Ēst dzīvu sāli Ēst ļoti sāļu ēdienu.
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
Lagūnas ezers Ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
Raganu prāva Feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes vai to sadalīšanās produktus.
trombīns Ferments, kas izraisa asins recēšanu.
Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
filipīnieši Filipīnu salu pamatiedzīvotāji.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
radioloģija Fizikas nozare, kas pētī radioaktīvo starojumu un jonizējošo starojumu, to izmantošanu.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
Patoloģiskā fizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus. Patoloģiskā fizioloģija.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
Vienkāršā fūga Fūga ar vienu tēmu.
Vienkāršā fūga Fūga ar vienu tēmu.
Trigonometriskā funkcija Funkcija, kas raksturo leņķu un tiem atbilstošo trijstūra elementu vai riņķa hordu savstarpējās sakarības (sinuss, kosinuss, tangenss, kotangenss, kā arī sekanss, kosekanss).
blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Slēpt (arī turēt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos u. tml.
Turēt (arī slēpt) dūri (arī dūres) kabatā (arī kabatās) Gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu).
kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm.
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
spoguļrefleksija Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļatstarošana.
spoguļatstarošana Gaismas atstarošana no virsmas, kuras nelīdzenumu izmēri ir mazi. Spoguļrefleksija.
krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos.
Galda klājums Galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
Tukšs galds Galds uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
Pilns galds Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
Pilns galds Galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
Tukšs galds Galds, uz kura ir maz ēdienu, dzērienu.
portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
elektroencefalogramma Galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektrisko potenciālu pieraksts.
deniņi Galvaskausa sānu daļa, kas atrodas virs līnijas no auss līdz acij.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas, zināšanu minimums (kādā nozarē).
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
broilers Gaļai audzēts 60-70 dienu vecs cālis.
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
ganumeita Gane (parasti pusaudze). Ganu meita.
Ganu meita Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
Ganu meita Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
ganuzēns Gans (parasti pusaudzis). Ganu zēns.
Ganu zēns Gans (parasti pusaudzis). Ganuzēns.
ganceļš Ganu ceļš.
gatve Ganu ceļš.
olnīca Ganu ceļš.
Lopu suns Ganu suns.
Ganu meitene Ganumeita.
Ganu puika Ganuzēns.
Ganu zēns Ganuzēns.
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
caurule Garens cilindra (retāk konusa) formas veidojums ar tukšu vidu.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
talārs Garš, plats (piemēram, protestantu garīdznieku, juristu, akadēmiski titulētu personu) amata tērps.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
stadijs Garuma mērvienība - aptuveni 180 vai 190 metru (sengrieķu mērvienību sistēmā), 1000 metru (mūsdienu grieķu mērvienību sistēmā).
lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu.
lemt Gatavot lēmuma pieņemšanu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
gaudenība Gaudenums (1).
gaudenība Gaudenums (2).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
panno Glezna vai cilnis uz norobežota sienas laukuma, siena, kas ir rotāta ar šādu gleznu vai cilni.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pārgleznot Gleznojot pārveidot (gleznu, attēlu u. tml.). Gleznot virsū (gleznai, attēlam u. tml.) ko citu.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
Māte Varone Goda nosaukums un ordenis, ko Padomju Savienībā piešķir mātēm, kuras dzemdējušas un uzaudzinājušas 10 bērnus.
Govs stāv (arī ir) ciet Govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
Govs iet ciet Govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
Piena govs Govs, kas dod pienu.
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu).
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
kasīt Grābt (parasti sienu).
kast Grābt (parasti sienu).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
hieroglifs Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
grumba Gramba. Arī nelīdzenums.
sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
savācējgrāvis Grāvju sistēmas novadošās daļas grāvis, kas uzņem susinātājdrenu, susinātājgrāvju ūdeņus.
Grāvju arkls Grāvju vai drenu tranšeju rakšanas ierīce.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskalis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
kontaktgremošana Gremošana, kas noris zarnās, dažādām vielām saskaroties ar zarnu epitēlija šūnām.
Gremošanas trakts Gremošanas orgānu kopums.
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
luksuss Greznība, greznums.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu, piemēram, aitām, kazām).
cirpt Griezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci vilnu (dzīvniekam).
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
dumbrcālis Griežveidīgo kārtas raibs, putns ar sarkanu knābi.
Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
Laimes rats Grozāma cilindiveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
laimesrats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimes rats.
Laimes rats Grozāma cilindrveida ierīce, kurā sajauc un no kuras ņem numurus izlozē. Laimesrats.
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
Gruvešu konusi Gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes.
adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas APSR pamatiedzīvotāji.
čučēt Gulēt (parasti par bērnu).
gurdums Gurdenums.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
reģionpētniecība Ģeogrāfijas nozare, kas kompleksi pētī reģionus.
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Rietumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
punkts Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.
orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
posties Ģērbties, kārtoties, arī rotāties, lai radītu (savam apģērbam, ārienei u. tml.) vēlamu, arī skaistu, greznu izskatu.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu. Šīs cilšu grupas piederīgie.
fluorīts Halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls.
karnalīts Halogēnu grupas minerāls, no kura iegūst kālija un magnija sāļus, kā arī metālisko magniju.
silvīns Halogēnu grupas rūgti sāļš, bezkrāsains, pienbalts vai sārts minerāls.
Vienrindas harmonikas Harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
ortohēlijs Hēlijs, kura atomu apvalkos abu elektronu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu. izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu.
vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu.
svīta Horeogrāfijā - kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
Čūlas slimība Hroniska slimība, kad rodas kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sienu bojājumi.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
kreacionisms Ideālistisks bioloģijas virziens, kas organiskās pasaules izcelšanos un daudzveidību izskaidro ar dievišķo radīšanu.
personālisms Ideālistisks mūsdienu filozofijas virziens, kas pasauli uzskata par garīgu būtņu kopumu, kuru vada augstāka dievišķa persona.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
hloroplasti Ieapaļi vai ovāli augu šūnu veidojumi, kas satur hlorofilu.
piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
atbakstīt Iebakstīt (piemēram, atbildot uz grūdienu). _imperf._ Bakstīt pretim.
kooptēt Iecelt (jaunu locekli vai tā kandidātu) vēlētos orgānos ar šo orgānu lēmumu (bez papildu vēlēšanām).
iečīkstēties Iečinkstēties (par bērnu).
vadība Iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā.
palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
Vidējā Saule Iedomāta Saule, kas, ar vienmērīgu ātrumu pārvietodamās pa debess ekvatoru patiesās Saules virzienā, gada laikā veic pilnu apgriezienu (360°).
splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums. Arī īgnums, sapīkums.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svētkos, svinībās).
pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
iedāvināt Iedot (ko) par dāvanu.
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu). Dāvinot izšķērdēt.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
iebaudīt Iedzert (alkoholisku dzērienu).
iemest Iedzert (alkoholisku dzērienu). Izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
iedzerties Iedzert alkoholisku dzērienu un ļoti manāmi apreibt.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iekampt Iedzert alkoholisku dzērienu.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
Uzņemt uz krūts Iedzert alkoholisku dzērienu.
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos).
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
Ģenētiskais (arī iedzimtības) kods Iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos.
tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
iemelnēt Iegūt melnganu nokrāsu.
atplaukt Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
apzilēt Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.); dabūt (piemēram, novērtējumu).
noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
ietvīkt Iekaist iekarst (dusmās, niknumā u. tml.).
Vagonu mazgāšanas mašīna Iekārta vagonu ārējai mazgāšanai.
stends Iekārta, arī īpaši iekārtota vieta (piemēram, rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
separators Iekārta, ierīce u. tml., piemēram, vielu, priekšmetu atdalīšanai vienu no otra, citu no cita.
radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt galvenās iekārtas, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
kvantpastiprinātājs Iekārta, kurā elektromagnētiskais starojums, ejot cauri vielai, palielina savu enerģiju, saglabājot iepriekšējo viļņa garumu, izplatīšanās virzienu, polarizāciju.
Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms.
krāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar kausēšanu vai karsēšanu saistīts ražošanas procesa posms.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus, izmantojot elektrisko virpuļlauku, ko rada mainīga magnētiskā plūsma.
stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
pamatot Iekļaut spriedumu, domu kopumā faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
ievest Iekļaut, ieviest (kādā sistēmā, piemēram, apzīmējumu, jēdzienu).
infiltrēties Iekļūt un uzkrāties orgānos vai audos (par šķidrumu, šūnu elementiem).
Benzīna motors Iekšdedzes dzinējs, ko darbina ar benzīnu.
gars Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.
entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
Iekšķīgās slimības Iekšējo orgānu slimības.
Iekšķīgas slimības Iekšējo orgānu slimības.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
Sagatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) Iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties. Dzinulis.
jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība. Iemīļots sarunu temats.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
izpārdošana Iepriekšējo sezonu preču pārdošana par pazeminātām cenām noteiktā laika posmā. Preču, mantu pārdošana, likvidējot, piemēram, tirdzniecības uzņēmumu, saimniecību.
storno Ieraksts grāmatvedības reģistros kļūdaina grāmatojuma anulēšanai, iegrāmatotas summas samazināšanai.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai.
ekrāns Ierīce (elektronu, rentgena u. tml. aparātā), uz kuras veidojas attēls.
aizsargs Ierīce (mašīnu, iekārtu u. tml.) aizsargāšanai, nodrošināšanai.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
Elektroniska ierīce Ierīce (piemēram, elektronu lampa, fotoelements), kurā elektronu plūsma iet caur vakuumu vai retinātu gāzi.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
gludeklis Ierīce drēbju gludināšanai ar siltumu un spiedienu.
tralis Ierīce jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
Linu kulstāmais galdiņš Ierīce linu kulstīšanai.
Linu kulstāmais galdiņš Ierīce linu kulstīšanai.
tenaklis Ierīce manuskripta turēšanai tipogrāfijas saliekamās mašīnās.
ozonators Ierīce ozona iegūšanai no gaisa skābekļa. Ierīce (vielas, vielu maisījuma) apstrādei ar ozonu.
vibroveseris Ierīce pāļu, cauruļu u. tml. dzīšanai gruntī, kā arī materiālu irdināšanai, grunts blietēšanai u. tml. ar triecienu un vibrāciju vienlaicīgu iedarbi.
Mezglu sējējs Ierīce pavedienu galu savienošanai mezglos.
pasete Ierīce pavedienu ievēršanai šķietā.
inkubators Ierīce putnu olu perināšanai.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai no vārpstas vai spoles šķeterēs, kā arī šo pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai. Detaļa, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
jonizators Ierīce, ar ko palielina jonu koncentrāciju gaisā.
dzirksteļķērājs Ierīce, kas aizkavē dzirksteļu izplūšanu no dūmeņa.
sifons Ierīce, kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
servokompensators Ierīce, kas atvieglo pilotam lidaparāta stūres pagriešanu, samazinot spiedienu pret stūres rokturi.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt galvenās ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
savācējspiedne Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpas; savācējprese.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās. Savācējspiedne.
Putekšņu uztvērējs Ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšnus.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
Katodstaru lampa (arī caurule) Ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku.
līmspiede Ierīce, mašīna līmēšanai, izmantojot spiedienu.
līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais ierocis Ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
aizvērpt Iesākt (domu, sarunu).
ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
aizaust Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
Pašķirt (arī pavērt, retāk atvērt) jaunu lappusi Iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
Pavērt (arī pašķirt, retāk atvērt) jaunu lappusi Iesākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
aizkaut Iesākt kaušanu, bet nepabeigt.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un tūlīt apklust.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu bridi radīt šāvienu troksni.
ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem). Īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ierisināt Iesākt risināt (piemēram, sarunu, domu).
ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzliesmot Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.). Īsu brīdi spraigi norisēt.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
aizvērpties Iesākties (par domu, sarunu).
iekustēties Iesākties (par runu, sarunu).
ievīties Iesākties (par sarunu).
pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
Ieskaņot kinofilmu Ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
tipometrija Iespied darbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 milimetri (lieto, piemēram, bērnu grāmatās, virsrakstos).
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
Bērnu istaba Iestāde (namu pārvalžu pārziņā), kas rūpējas par bērnu audzināšanu viņu dzīvesvietās.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
kapituls Iestāde, kas pirmsrevolūcijas Krievijā pārzināja ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
kombināts Iestāde, kurā apmāca kādas profesijas speciālistus vai ceļ kādas nozares strādnieku kvalifikāciju. Starpskolu mācību, ražošanas un skolēnu profesionālās orientācijas iestāde.
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu.
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
Kadru daļa (arī nodaļa) Iestādes, uzņēmuma daļa (nodaļa), kas pārzina darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, kārto attiecīgo dokumentāciju.
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums. Organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums.
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
izglītība Iestāžu un pasākumu kopums bērnu, jaunatnes un pieaugušo mācīšanai un audzināšanai. Izglītošana, mācīšana, izglītošanās.
ielogot Iestiprināt ietvarā (gleznu, attēlu).
iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
ielocīt Iešūt (lokot pavedienu, piemēram, pagaros pārstaipos).
brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
palīgietaise Ietaise, kas palīdz nodrošināt galvenās ietaises, ierīces u. tml., to sistēmas darbību, funkcijas, arī galvenās darbības veikšanu.
nosacīt Ietekmēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu.
stūrēt Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
aptvert Ietvert redzes lokā. Uztvert (par skatienu).
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu. Vakcinēt.
iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu. Ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
ozonēt Ievadīt (vielā, vielu maisījumā) ozonu.
potēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
iezvanīt Ievadīt, iesākt (ko jaunu).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju. Padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
aizdurt Ievainot ar dūrienu.
kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu). Padarīt (ko) rievainu.
ielasīt Ieveidot rotājumu, ielokot pavedienu audumā.
Uzsist (arī uzcirst) cenu Ievērojami paaugstināt cenu.
sadzīt Ievērojami palielināt (piemēram, kā cenu).
nosist Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
Nosist cenu Ievērojami pazemināt cenu.
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu. Ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
Ievilkt (arī ieraut) vēderu Ievirzīt vēdera sienu uz iekšu.
iegriezt Ievirzīt, panākt, ka ievirzās (kur iekšā), mainot iepriekšējo kustības virzienu.
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
apgredzenot Iezīmēt (putnu) ar īpašu gredzenu, apliekot to ap putna kāju.
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
īgme Īgnums.
izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
pavadīt Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
velēties Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu).
izgrauties Ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
izsukāties Ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus).
notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
Nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
Nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) Ilgāku laiku. Nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.).
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
garš Ilgs un pētījošs (par skatienu, skatīšanos).
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties per ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
Runas plūdi Ilgstoša, nepārtraukta runa. Daudzu runu nepārtraukts kopums.
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml.).
Piekladzināt (pilnas) ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
Piekladzināt pilnas ausis Ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā). Ilustrācija.
kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
Koloniālais karš Imperiālistisko valstu izraisīts karš koloniju un jaunu tirgu iegūšanai.
robežincidents Incidents, kas ir saistīts ar valsts robežas pārkāpšanu.
Asaru gāze Indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu.
Velna beka Indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
velnābols Indīgs cūknātru (nakteņu) dzimtas lakstaugs ar lieliem, baltiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu olveida pogaļu.
strutene Indīgs daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
gāzmaska Individuāls līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
Garais klepus Infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
endoskops Instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci (ķermeņa dobumu un dobu orgānu apskatei).
stūrenis Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu.
nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
prīma Intervāls - nulle pustoņu vai viens pustonis.
Tīrā prīma Intervāls - nulle pustoņu.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
siltums Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
serdenis Īpašas formas magnētiska materiāla detaļa, uz kuras novieto tinumus.
snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, sauļot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
virtuve Īpaši iekārtota telpa ar pavardu ēdienu gatavošanai.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
šeikers Īpašs cilindrveida trauks, kurā, to kustinot, gatavo dzērienu no dažādām sastāvdaļām.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
privātīpašums Īpašums, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai un kam (parasti kapitālistiskajā iekārtā) ir ekspluatatorisks raksturs
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
personvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu personu.
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
piesitiens Īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
tēze Īsi formulēts atzinums, secinājums.
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu. Pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
korners Īslaicīga kapitālistu vienošanās, lai spekulētu, uzpērkot preču krājumus un paaugstinot cenu.
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
muedzins Islama kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
pušķzariņš Īss augļu zariņš ar vienu centrālu pumpuru.
sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā. Arī blakusistaba.
nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
noraugāties Īsu brīdi, vienu reizi atraugāties.
nobaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi baukšķēt.
nobauroties Īsu brīdi, vienu reizi baurot. Nomauroties (1).
noblakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blakšķēt.
noblarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
noblaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blaukšķēt.
noblēt Īsu brīdi, vienu reizi blēt.
noblīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt.
nobliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi bliukšķēt.
noblūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blūkšķēt.
nobrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brakšķēt.
nobrākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brākšķēt.
nobrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.
nobrīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi brīkšķēt.
nobūkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi būkšķēt.
nobuldurēt Īsu brīdi, vienu reizi buldurēt (par tītaru).
noburbuļot Īsu brīdi, vienu reizi burbuļot.
noburkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi burkšķēt.
nočabēt Īsu brīdi, vienu reizi čabēt.
nočakstēt Īsu brīdi, vienu reizi čakstēt.
nočaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi čaukstēt.
nočerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čerkstēt.
nočiepstēt Īsu brīdi, vienu reizi čiepstēt.
nočīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (par putniem, dažiem kukaiņiem).
nočirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čirkstēt (piemēram, par priekšmetiem).
nočūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čūkstēt.
nočurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi čurkstēt.
nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
nodīkt Īsu brīdi, vienu reizi dīkt.
nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi dūkt (par dažiem kukaiņiem).
nodunēt Īsu brīdi, vienu reizi dunēt.
nodvesties Īsu brīdi, vienu reizi dvest.
nodvest Īsu brīdi, vienu reizi dvest. Nodvesties.
nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
nodziedāties Īsu brīdi, vienu reizi dziedāt (par putniem).
nodžinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi džinkstēt.
noelsties Īsu brīdi, vienu reizi elst.
nogārgties Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgt (1).
nogārgt Īsu brīdi, vienu reizi gārgt. Nogārgties.
nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
nograbēt Īsu brīdi, vienu reizi grabēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
noguldzēt Īsu brīdi, vienu reizi guldzēt.
nogurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi gurkstēt.
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
nodzirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem). Nokaukties (1).
noklabēt Īsu brīdi, vienu reizi klabēt.
noklakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt.
noklankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt.
noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu reizi klepot.
nokliegties Īsu brīdi, vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
noklikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klikšķēt.
noklinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klinkšķēt.
noklukstēt Īsu brīdi, vienu reizi klukstēt.
noklunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klunkšķēt.
nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
noknaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt.
nokniest Īsu brīdi, vienu reizi kniest.
noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
nokrakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krakšķēt.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
nokratīt Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
nokraukāties Īsu brīdi, vienu reizi kraukāt.
nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
nokrekšķēties Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēt (1).
nokrekšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krekšķēt. Nokrekšķēties.
nokrikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi krikšķēt.
nokūkot Īsu brīdi, vienu reizi kūkot (par dzeguzi).
nokunkstēties Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēt (1).
nokunkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kunkstēt. Nokunkstēties (1).
nokurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi kurkstēt.
noraustīt Īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas).
nokvankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kvankšķēt.
nokviekties Īsu brīdi, vienu reizi kviekt.
noķērkt Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
noķiķināt Īsu brīdi, vienu reizi ķiķināt.
nomauroties Īsu brīdi, vienu reizi maurot.
nomauties Īsu brīdi, vienu reizi maut.
nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt. Noņaudēt (1).
noņirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņirkšķēt.
noņurdēt Īsu bridi, vienu reizi ņurdēt.
noņurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurkšķēt.
nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
nopakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt.
nobaltot Īsu brīdi, vienu reizi parādīties (par ko baltu, arī gaišu).
nošķilties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, degt (par uguni, liesmām u. tml.).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi parkšķēt.
nopaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi paukšķēt.
nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi pīkstēt (par dzīvniekiem).
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt. Noplaiksnīties.
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties. Noplaiksnīt.
noplakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plakšķēt.
noplākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plākšķēt.
noplarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plarkšķēt.
noplaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plaukšķēt.
noplīkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plīkšķēt.
noplinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plinkšķēt.
nopliukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pliukšķēt.
noplunkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi plunkšķēt.
nopļerkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pļerkšķēt.
nopogot Īsu brīdi, vienu reizi pogot.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pukšķēt.
nopurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi purkšķēt.
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu). Norēkties (4).
noņerkstēt Īsu bridi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
nopīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt smalku, stieptu skaņu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
nokaukties Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukt (2).
nokaukt Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām). Nokaukties (2).
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākt (3).
nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.). Nošņākties (3).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkt (1).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem). Norēkties (1).
norībēt Īsu brīdi, vienu reizi rībēt.
norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
norukšķēties Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēt.
norukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt. Norukšķēties.
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
nosanēt Īsu brīdi, vienu reizi sanēt.
nosaukties Īsu brīdi, vienu reizi saukt. Arī nosaukt (3).
nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
nosīkt Īsu brīdi, vienu reizi sīkt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
noskraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skraukšķēt.
noskūpstīt Īsu brīdi, vienu reizi skūpstīt.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
nosmilkstēt Īsu brīdi, vienu reizi smilkstēt.
nosparkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sparkšķēt.
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
nospiegties Īsu brīdi, vienu reizi spiegt.
nospindzēt Īsu brīdi, vienu reizi spindzēt.
nosprakstēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi sprakšķēt. Nosprakslēt.
nospraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
nosprausloties Īsu brīdi, vienu reizi sprauslāt.
nospurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi spurkšķēt.
nostenēties Īsu brīdi, vienu reizi stenēt.
nostirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi stirkšķēt.
nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
nostrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi strinkšķēt.
nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt (1).
nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
nošalkt Īsu brīdi, vienu reizi šalkt.
nošķaudīties Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
nošļākt Īsu brīdi, Vienu reizi šļākt. Nošļākties (2).
nošļākties Īsu brīdi, vienu reizi šļākties: nošļākt (2).
nošmakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmakstēt.
nošmaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmaukstēt.
nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
nošmiukstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmiukstēt.
nošmūkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmūkstēt.
nošņakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņakstēt.
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
nošņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņerkstēt.
nošņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šņirkstēt.
nošvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
nošvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi švirkstēt.
notarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tarkšķēt.
notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
notinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tinkšķēt.
notirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tirkšķēt.
notrankšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trankšķēt.
notrinkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi trinkšķēt.
notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
nourkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi urkšķēt.
novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
novaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vaukšķēt.
novirkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi virkšķēt.
nozibeņot Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot. Nozibsnīt (1).
nozlarkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi zlarkšķēt.
nozuzēt Īsu brīdi, vienu reizi zuzēt.
nozviegties Īsu brīdi, vienu reizi zviegt.
nožagoties Īsu brīdi, vienu reizi žagoties.
nožāvāties Īsu brīdi, vienu reizi žāvāties.
nožļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļakstēt.
nožļarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļarkstēt.
nožļerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļerkstēt.
nožļirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļirkstēt.
nožļurkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žļurkstēt.
nožņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņerkstēt.
nožņirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žņirkstēt.
nožvadzēt Īsu brīdi, vienu reizi žvadzēt.
nožvakstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvakstēt.
nožvākstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvākstēt.
nožvarkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvarkstēt.
nožvaukstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvaukstēt.
nožvīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvīkstēt.
nožvinkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvinkstēt.
nožvirkstēt Īsu brīdi, vienu reizi žvirkstēt.
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
Izjaukt sienu Izārdīt sienu.
Izjaukt sienu Izārdīt sienu.
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
izslēgties Izbeigt darboties (piemēram, par mašīnu, ierīci u. tml.), tiekot atvienotam no enerģijas avota.
nogrimt Izbeigties (par laikposmu). Saulei norietot, izbeigties (par dienu).
sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to).
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.). Izbraukt (noteiktā trasē). Izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
atēnot Izcelt (ko) - parasti par tumšu fonu.
degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
kumurs Izcilnis, nelīdzenums.
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem). Kvēlot (2).
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu. Būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu. Būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudrabot (2).
sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu. Sudraboties.
izmest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
izsviest Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
virzīt Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izpreparēt Izdarīt preparēšanu.
Nākt prettriecienā Izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
Dot prettriecienu Izdarīt prettriecienu.
Nākt pretuzbrukumā (arī prettriecienā) Izdarīt pretuzbrukumu (prettriecienu) - par pretinieku.
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
izšaut Izdarīt šāvienu.
atkārtot Izdarīt, izpildīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu).
Nākt pie secinājuma (arī slēdziena) Izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu).
(No)nākt pie slēdziena Izdarīt, izveidot slēdzienu.
salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
kapitālieguldījums Izdevumi nolūkā izveidot jaunus, kā arī rekonstruēt vai paplašināt esošos pamatlīdzekļus tautas saimniecībā.
Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā). Sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
Izskalot rīkli Izdzert alkoholisku dzērienu.
Izskalot rīkli Izdzert alkoholisku dzērienu.
Iemest (arī izmest) kā ogu Izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
Iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu. Izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izasnot Izdzīt asnus.
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
iegrūst Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
Grūst rīklē Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
Grūst rīklē Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
Iegrūst rīklē Izēdināt, izbarot (ēdienu kādam).
Pūst balonu (arī bumbu) Izelpā pildīt ar gaisu balonu (bumbu).
izvicot Izēst (ēdienu).
izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties.
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
izcirpt Izgriezt ar dzirklēm vai speciālu ierīci (vilnu).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
Sajaukt kārtis Izjaukt (kāda) plānus, nodomus.
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.). Noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas.
kaunēties Izjust kaunu (1).
kaunēties Izjust kaunu (2).
apkaunēties Izjust kaunu. Nokaunēties.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piemēram, ar atrunu, rīcību).
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
izlīdzināt Izlabot, mazināt (piemēram, savu vainu, kļūdu).
nodzert Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
loterija Izloze, laimes spēle, kuras dalībniekiem ir numurētas biļetes.
pavērst Izmainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
pavērst Izmainīt (piemēram, transportlīdzekļa) kustības virzienu. Pagriezt.
salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
pagriezties Izmainīt virzienu un sākt pūst (no citas puses) - par vēju.
iegriezties Izmainīties (par sarunu, tās tematu).
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums.
pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
(Pa)ķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Paķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Lietot (kāda) ieročus (pret viņu) Izmantot pretinieka paņēmienus.
špikot Izmantot špikeri zināšanu pārbaudes gaitā.
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu).
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) - par salu, salnu.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča. Izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
ekstirpēt Izņemt, izgriezt (orgānu, tā daļu).
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Izliet (biežāk izgāzt) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
apsteigt Izpildīt (plānus, ieceres) ātrāk nekā paredzēts.
giljotinēt Izpildīt nāves sodu ar giljotīnu.
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu). Būt lēnam (par vēju).
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni). Pārsviesties (3).
pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.).
iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
iegardināt Izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to.
ķert Izraisīt (kādā) pārdzīvojumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
nodarīt Izraisīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu (ko nevēlamu, ļaunu). Izdarīt (kādam pārestību).
apgarot Izraisīt cēlas jūtas, centienus. Iedvesmot, sajūsmināt.
iespert Izraisīt degšanu, radīt bojājumu (kādā priekšmetā) - par zibeni.
īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
izbrīnīt Izraisīt izbrīnu.
kairināt Izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu).
Nākt par nāvi Izraisīt ļoti lielu ļaunumu.
Nākt par nāvi Izraisīt ļoti lielu ļaunumu.
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
šķebināt Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
veldzēt Izraisīt patīkamas sajūtas, spirgtumu (piemēram, par ēdienu, smaržu).
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu, baudu (par ēdienu, dzērienu).
aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (iedarbinot motoru vai citu ierīci).
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par ēdienu, dzērienu).
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu. Iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju).
ievilkties Izraisīties un ieilgt (par sarunu).
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
izgarnēt Izrotāt (ēdienus).
izgleznot Izrotāt, pārklājot viscaur ar gleznojumiem (piemēram, sienu).
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
bloķēt Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas.
apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci), kas rada skaņas).
vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas. Arī aizkari.
juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem.
paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
izjāņoties Izsvinēties Jāņu dienu. Izsvinēties (kādus svētkus).
izauklēt Izšūpot rokās, arī klēpī (zīdaini, bērnu), paauklēt.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi blakus cits citam sekojoši pavediena posmi. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
formulēt Izteikt (domu, atzinumu, lēmumu, jautājumu).
Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti, arī sadot sutu Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sakurināt (arī sakurt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sakurt (arī sakurināt, sadot) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
Sadot sutu, arī sadot (arī sakurināt, sakurt) pirti Izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
nobārt Izteikt bārienu.
atzīt Izteikt kādu atzinumu. Nonākt līdz kādai atziņai.
norāt Izteikt rājienu.
atsaukties Izteikt savu novērtējumu, atzinumu (par ko).
Dot pa ādu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
Sadot pa kaklu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu.
sarāt Izteikt, parasti stingru, rājienu. Sabārt.
rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu.
Iziet ugunskristības Izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt), ar savu izturēšanos, rīcību, runu piespiest (kādu ko darīt).
urinēt Izvadīt urīnu no organisma.
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
sazarot Izveidot (kam) vairākas, daudzas šādas daļas; izveidot (darbībai, norisei) vairākus, daudzus virzienus, posmus.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
pagatavot Izveidot derīgu patērēšanai (ēdienu, dzērienu).
līdzināt Izveidot gludu, līdzenu, panākt, ka izveidojas gluds, līdzens.
izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā). Noliekt dažādos virzienos.
izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
samontēt Izveidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.).
saplānot Izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām).
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.). Arī sadīgt (1).
apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
Izdomāt vārdu Izvēlēties vārdu, arī radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
ietiekties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu, nozari u. tml.
iesniegties Izvērst, paplašināt (piemēram, darbību, ietekmi), skarot arī kādu citu, jaunu jomu.
izlaist Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
Izgāzt vēderu Izvirzīt vēdera sienu uz priekšu.
auss Izvirzītās sānu daļas (dažiem priekšmetiem).
atzaroties Izvirzīties, izaugt no zara (par sānu zariem).
papildizziņa Izziņa, kurā ir papildinformācija, jaunas ziņas par kādu personu vai faktu.
racionālisms Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
gvano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
kamikadzes Japāņu lidotāji (otrajā pasaules karā), kas apzināti devās nāvē, ietriecoties uzbrukuma mērķī ar savu lidmašīnu.
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu.
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
Jaukt kārtis Jaukt (kāda) plānus, nodomus.
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles).
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
apokalipse Jaunās derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu.
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu).
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē). Novitāte.
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
progresīvs Jauns, moderns. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā).
zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks. Jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
vārdrade Jaunu vārdu veidošana.
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā). Arī jauninājums.
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem).
Mūra java Java, ko izmanto, piemēram, celtņu pamatu, sienu mūrēšanai.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības.
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus.
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
patronjosta Josta ar iedalām patronu ievietošanai.
Pātaru deķis Jūdaismā - iegarena, četrstūraina sega, ko liek uz pleciem, skaitot lūgšanu.
Mansarda jumts Jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
Iekšējā jūra Jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
Prīžu tiesības Jūras tiesību nozare, kas regulē jautājumus, kuri attiecas uz pretinieka (dažreiz arī uz neitrālu valstu) kuģu un kravas aizturēšanu un iznīcināšanu kara laikā.
Izgudrotāju tiesības Juridisko normu kopums, kas regulē personiskās un mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar izgudrojumu un racionalizācijas priekšlikumu radīšanu un to izmantošanu.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums. Tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu.
Konsulāras tiesības Juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
brīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš.
marksisms K. Marksa un Fr. Engelsa mācība - zinātniska pasaules uzskata teorētiskais pamats, uz kuru balstās strādnieku šķiras cīņa pret buržuāziju, par cilvēces sociālo un garīgo atbrīvošanu, par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
Koaksiāls kabelis Kabelis ar metāla aptinumu (augstfrekvences enerģijas pārvadei).
Pa ceļam Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā. Saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.
monoksīds Kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu.
flīze Kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei.
tonakt Kādā no pagājušo dienu naktīm.
topēcpusdien Kādā no pagājušo dienu pēcpusdienām.
torīt Kādā no pagājušo dienu rītiem.
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem.
apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
rezidentūra Kādas valsts diplomātisko vai citu dienesta personu pārstāvniecība citas valsts teritorijā.
okupācija Kādas valsts teritorijas ieņemšana uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
kādudien Kādu dienu.
ķīris Kaijām radniecīgs tārtiņveidīgo kārtas putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu.
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu. Astainais amarants.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā uz apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
plakankalns Kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
kalnzeme Kalnu apvidus.
funikulieris Kalnu dzelzceļš ar trosu vilkmi.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
tūrs Kalnu kaza (Kaukāzā).
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
oroģenēze Kalnu veidošanās.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
kalsenums Kalsnums.
kompots Kaltēti augļi, ogas, ko izmanto deserta ēdienu, gatavošanai.
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
uzdzīt Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Pastāvīgais kapitāls Kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
Ekonomiskā krīze Kapitālistiskā atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga relatīva pārprodukcija, ražošanas sašaurināšanās, cenu krišanās, bezdarba pieaugums u. tml. parādības.
kartelis Kapitālistisko monopolu forma - (parasti vienas nozares) firmu apvienība, to vienošanās (par realizācijas tirgiem, ražošanas apmēriem, cenu līmeni u. tml.) peļņas palielināšanas nolūkā.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
Ziedu kāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
repatriācija Karagūstekņu, emigrantu, bēgļu, pārvietoto personu atgriešanās dzimtenē.
traleris Karakuģis ar mazu iegrimi jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
Mīnu kuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai. Mīnukuģis.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
Goda eskorts Karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās, pavada kādu personu.
janičārs Karavīrs sultānu laika Turcijas izlases kājnieku karaspēka daļās.
puskariete Kariete ar vienu asi.
karnums Kārnums.
Vienvasaras karpas Karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu gadu.
karpa Karpu dzimtas ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
kaze Karpu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
Iztecināt taukos Karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā. Kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru).
Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
Likt eksāmenu (arī pārbaudījumu) Kārtot eksāmenu (pārbaudījumu).
Pārlikt eksāmenu Kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
eksaminēties Kārtot eksāmenu.
Likt pārbaudījumu (arī eksāmenu) Kārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
Darvas muca Kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos.
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
Katakombu glezniecība Katakombu sienu gleznojumi.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
Papillārās līnijas Katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
Katru mīļu dienu (arī dieniņu) Katru dienu. Arī vienmēr.
No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā Katru dienu. Nepārtraukti, pastāvīgi.
diendienā Katru dienu. Pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
pārdienām Katru otro dienu.
pārsestdienas Katru otro sestdienu.
pārsvētdienas Katru otro svētdienu.
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
telekinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
Televīzijas kino Kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu.
uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
saklasificēt Klasificējot sakārtot, savienot (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
Decimālā klasifikācija Klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
pietā Klasiskajā tēlotājā mākslā - darbs, kurā attēlota Marija ar mirušo Jēzu Kristu klēpī. Mūsdienu tēlotājā mākslā - darbs, kas veltīts karā kritušo piemiņai.
servēt Klāt (galdu) ēdienreizei, novietojot noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos), piemēram, balinātu.
klaunāde Klaunu māksla. Uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
Klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti Klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
koncertklavieres Klavieres ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis. Šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
pieņemt Kļūdaini uzskatīt (par ko citu), piemēram, pārpratuma vai zināšanu trūkuma dēļ.
nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
raukties Kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu).
dilt Kļūt īsākam (piemēram, par dienu, nakti).
palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu). Arī izdzist (6).
atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
stingt Kļūt nemainīgam, nekustīgam (piemēram, par seju, skatienu).
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Aiziet partizānos Kļūt par partizānu, pievienoties partizānu vienībai.
pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
pierietēt Kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku).
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
nomiegoties Kļūt tādam, kurā izpaužas miegainums (par acīm).
sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu). Piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
sprikstēt Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu). Dzirkstēt (2).
laisties Kļūt valganam (piemēram, par sienu).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokrist (6).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu). Nokristies (2).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu). Kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
sarauties Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
knupis Knupītis (2).
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
Trotila ekvivalents Kodolsprādziena jaudas raksturojums - trotila daudzums (tonnās), kas spētu radīt tādas pašas jaudas sprādzienu kā attiecīgais kodolsprādziens.
apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai.
liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
kokainums Koksnainums.
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
Joniešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu.
Doriešu orderis Kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbas raidīšanu pretinieka grozā.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir ar vienu, roku ieraidīt bumbu pretinieka vārtos.
korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
komsorgs Komjaunatnes organizators - persona, ko iecēla Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālā Komiteja jaunatnes politiskā un kultūras masu darba organizēšanai un jaunu pirmorganizāciju izveidošanai skolās un darbavietās (līdz 1946. gadam). Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības pirmorganizācijas sapulces vēlēta un komitejas apstiprināts sekretārs (no 1946. gada).
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
ciets Koncentrēts, arī bargs (par acīm, skatienu). Ciešs (6).
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
īriss Konditorejas izstrādājums, ko gatavo, savārot sabiezinātu pienu ar cukuru, sīrupu, sviestu, garšvielām un aromātiskām vielām.
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
bibliogrāfija Konspektīvs grāmatu un citu iespieddarbu apraksts sistematizācijas nolūkos (minot galvenos datus par autoru, izdošanu un saturu).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
Vilkt kvadrātsakni Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
kons Konuss.
rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā.
atvars Konusveida paplašinājums (instrumentos, priekšmetos).
piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
konusveidīgs Konusveida.
Jūras līmenis Konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
Tukšā kopa Kopa, kas nesatur nevienu elementu.
vienkopus Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopu. Vienviet. Vienuviet.
vienkopu Kopā, vienā vietā. Vienkop. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienkop Kopā, vienā vietā. Vienkopu. Vienkopus. Vienviet. Vienuviet.
vienviet Kopā, vienā vietā. Vienuviet.
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
auklēt Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
sarunvārdnīca Krājums, kurā ietverti pa tematiem sakārtotu sarunu paraugi (divās, retāk vairākās valodās).
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu.
anilīnkrāsas Krāsas, kuru pagatavošanai lieto anilīnu. Organiskas krāsvielas.
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
ķirpot Kraut (sienu, labību u. tml.) ķirpās. Stirpot.
gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
rediskonts Kredīta operācija starp vietējo kredīta iestādi un centrālo banku par diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
Malt pienu Krejot pienu ar separatoru.
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (pienu).
nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
Lūgšanu krelles Krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi.
krietnība Krietnums.
lāgs Krietnums. Derīgums, labums.
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
pjezoelektriķis Kristālisks dielektriķis, kurā pastāv lineāra sakarība starp elektrisko polarizāciju un mehānisko deformāciju (saspiešanu vai stiepšanu).
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai).
adventisti Kristiešu sektas, kas sludina pastardienas atnākšanu. Šo sektu locekļi.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
spārns Krokas slīpā sānu daļa.
dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu. Dzīvžogs.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
kacenkāposti Krustziežu dzimtas kāpostu ģints lopbarības augi ar vārpstveida kacenu un lielām, zaļām vai violetām lapām. Lopbarības kāposti. Šo augu virszemes daļas.
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
halze Kuģa kurss attiecībā pret vēja virzienu.
eskadra Kuģu grupa, kas veic kopīgu braucienu.
plēvspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes). Šīs kārtas kukaiņi.
tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
viendienītes Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
tīklspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu. Šīs kārtas kukaiņi.
blakts Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi. Šīs kārtas kukaiņi.
prusaks Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem.
spāre Kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
spārneņi Kukaiņu klases apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi). Šīs apakšklases kukaiņi.
Ciema kule Kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos.
nokulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt (parasti linu šķiedru kopumu).
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu. Kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu.
kardiospazma Kuņģa ieejas spazma, kas traucē barības norīšanu.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts - melnu vielas daļiņu kopums. Šo daļiņu nosēdumi.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare, kas ietver akmeņogļu ieguvi un pārstrādāšanu.
dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums.
plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
speckurss Kurss, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
cigoriņi Kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar baltu vai iedzeltenu sakni.
cietpienes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem.
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim). Leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums. Arī kustību izveides paņēmienu kopums.
līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
Zeltainās aļģes Kustīgas, arī sēdošas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu.
tramīgs Kustīgs, parasti ar mainīgu virzienu, ātrumu (piemēram, par ēnām, ūdeņiem).
luncināt Kustināt asti uz vienu un otru pusi (parasti par suni).
Raustīt plecus Kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
Imaginārā vienība Kvadrātsakne no mīnus viena.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
pleistocēns Kvartāra perioda vecākā, ilgākā daļa, kurai raksturīga varākkārtēja ļoti plašu apledojumu izveidošanās, samērā daudzu jaunu dzīvības formu rašanās.
sisinātājķauķis Ķauķis, kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu.
skara Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
apvidus Ķermeņa daļa (ap kādu orgānu).
rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu. Apvidus (3).
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
Organiskā analīze Ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
Metāliskā saite Ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu.
hafnijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā).
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
transaktinoīdi Ķīmiskie elementi, kuri ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā atrodas aiz aktinoīdiem un kuru kārtas numurs ir lielāks par 103.
skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu.
replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu). Transplantēt.
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.). Ļoti skaidrs. Ass (9).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
Kūlīšu sējējs Labības pļaujmašīna, kas nopļauj labību un sasien kūlī. Linu kombaina sastāvdaļa, kas sasien linu stiebrus kūļos.
ultramikrotoms Laboratorijas aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus izpētei ar elektronmikroskopu.
kultūra Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
Dzenošais lādiņš Lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu apceļojumu ap Zemi.
Sideriskais (arī zvaigžņu) mēnesis Laika sprīdis, kurā Mēness veic pilnu riņķojumu ap Zemi.
Sideriskais periods Laika sprīdis, kurā planēta vai tās pavadonis veic pilnu riņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
gads Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu. Šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
periods Laikposms, kurā mainīgais lielums veic pilnu savas kustības, izmaiņas ciklu.
Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
Reaktora periods Laikposms, kurā neitronu blīvums aktīvajā zonā divkāršojas.
navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
Dienas laikraksts Laikraksts, kas iznāk katru dienu.
Vasaras laiks Laiks, kad pulksteņa rādītāji pagriezti par vienu stundu uz priekšu.
konjugācija Laiku, personu un skaitļu formu sistēma (verbam).
plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
platdibene Laiva ar platu, plakanu dibenu.
laida Laivas sānu dēlis.
Gludā lakrica Lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
paginācija Lappušu numerācija (grāmatai, žurnālam, rokrakstam u. tml.).
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
Saslauku lāpstiņa Lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
sirpjlape Lapu sūnu klases augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveidā galotnes.
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
taimiņš Lašu dzimtas zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišiem punktainiem sāniem.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Vecā ortogrāfija Latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
Vidus dialekts Latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
kombains Lauksaimniecības agregāts, kas sastāv no savienotām mašīnu daļām, kuras vienlaicīgi veic labības vai tehnisko kultūru novākšanas un apstrādes noteiktu operāciju ciklu.
agrotehnika Lauksaimniecības kultūru audzēšanas paņēmienu kopums.
slīdgrābeklis Lauksaimniecības mašīna, kas savāc sienu, salmus gubās un tās pārvieto, slidinot pa lauku. Ierīce pie traktora siena, salmu savākšanai no vāla un to pārvietošanai, slīdinot pa lauku.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi, piena produktu ražošanu.
dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
zootehnika Lauksaimniecības zinātne, kas pētī dzīvnieku audzēšanu un izmantošanu.
mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu.
audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši savā ģimenē audžubērnu vai audžubērnus.
viensievība Laulības forma - vīrieša pastāvīga dzimumkopdzīve ar vienu sievieti. Arī monogāmija.
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu). Laužot padarīt robainu.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nolēkt Lecot, ar lēcienu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu radīta reljefa paugurveida forma ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
koblers Ledus dzēriens, ko pagatavo, tieši glāzē sajaucot, piemēram, vīnus, liķierus, augļus ar sasmalcinātu ledu.
šļūdonis Ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi.
dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
Ēnu teātris Leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna.
patronlente Lente ar iedaļām patronu ievietošanai (parasti ložmetējiem).
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
radiopeilējums Leņķis starp meridiānu un virzienu uz radiostaciju, kas raida signālus.
Magnētiskais azimuts Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms.
divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
trīsplāksnis Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Triplāns.
triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri. Trīsplāksnis.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu.
šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības veikšanu, galvenā procesa īstenošanu.
Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
Ārstniecības līdzekļi Līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
kanāls Līdzekļu, paņēmienu kopums, darbības veids.
mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (neieti ar bērzu piemistrojumu). Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.). Būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
piramīda Liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu. Klajums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
arsenāls Liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums.
krusa Liels daudzums (sitienu, metienu u. tml., kas seko cits citam).
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
kubls Liels konusveida, arī cilindrveida koka trauks, parasti ar vāku.
posts Liels ļaunums.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
strauss Liels skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
ibiss Liels vai vidējs stārķveidīgo kārtas putns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
Mašīnu un traktoru stacija Liels valsts sociālistiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
krauķis Liels zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
Nemainīga temperatūra, Nemainīgs lielums Lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
Liet laimes Liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī).
dzintarkalis Lietišķās mākslas meistars, kas no dzintara izgatavo rotas lietas, rotājumus, greznuma priekšmetus.
Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
murr Lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu.
vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
ā Lieto, lai izteiktu dažādas runātāja izjūtas (izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu u. tml.).
nu Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi (piemēram, šaubas, protestu, draudus, izbrīnu, pieļāvumu).
vai Lieto, lai izteiktu emocionāli intelektuālu attieksmi pret īstenības parādībām (piemēram, pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu, apbrīnu.
Nu un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Nu) un tad? Lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
(Ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ, arī ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) tētīt, arī Kungs tētīt, arī Dievs (un) tētīt, arī (ak tu) mīļo (arī debesu) tētiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Ak (tu) (arī mīļo) debestiņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
Mīļo (arī ak (tu)) debestiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, prieku, vēlējumos u. tml.
nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu, protestu.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
Ak tu debess, arī augstā debess Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
(Vai) tu re Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
To (tik) es saprotu! Lieto, lai izteiktu piekrišanu, arī uzslavu.
Lai, arī lai nu, arī lai jau Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai ir, arī lai (jau) būtu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
Lai nu Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, piekrišanu (kam).
e Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
edz Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eē Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
eh Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ei Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ek Lieto, lai izteiktu prieku, arī izbrīnu, apbrīnu.
ai Lieto, lai izteiktu prieku, pārsteigumu, izbrīnu, vēlēšanos u. tml.
Še roka! Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
Lai iet Lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
Ej nu! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu! arī Ej, ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, arī lai izteiktu izbrīnu par kāda teikto.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
Ej nu ej! Lieto, lai izteiktu šaubas, retāk izbrīnu par kāda teikto, arī lai izteiktu noraidījumu, neapmierinātību.
ek Lieto, lai izteiktu, parasti ļaunu, prieku.
hm Lieto, lai izteiktu, piemēram, izbrīnu, šaubas, pieļāvumu.
cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
No (kā) puses Lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību. Lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
Tā teikt (arī kā teikt, teiksim, teikt) Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī, lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu.
Nu ko Lieto, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
heijā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
heisā Lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi.
Ieskatīties glāzē (biežāk glāzītē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
izmantot Lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
dzert Lietot alkoholisku dzērienu.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus. Iedzert (2).
mest Lietot attiecīgu paņēmienu cīņā ar pretinieku (cīņas sporta veidos).
praktizēt Lietot savā darbībā (piemēram, paņēmienu, metodi).
izlietot Lietot, piemērot (kādu paņēmienu, materiālu, parasti mākslā).
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu lietpratēja atzinumu, arī padomu.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
aizlīt Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni. Trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
pielīgt Līgstot vienoties par (kā, piemēram, tiesību) piešķiršanu (kādam).
konvencija Līgums (starp uzņēmumiem, organizācijām, valstīm) par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu ekspluatācijā kapitālistiem ar zināmiem noteikumiem.
lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
Klāt galdu Likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
griezt Likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā.
Skats (arī skatiens) pagriežas Likt pavērstam (par skatienu).
servēt Likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus.
klāt Likt, izvietot slānī (piemēram, linus, salmus).
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus).
krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
kriminālprocess Likumā noteikta izmeklēšanas orgānu, prokuratūras un tiesas darbību sistēma krimināllietu izmeklēšanā un izlemšanā.
izrakstīt Likumā noteiktā veidā nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
izrakstīties Likumā noteiktā veidā nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par pilsoņa pienākumu pildīšanu.
leģislatūra Likumdošanas orgānu kopums (dažās valstīs).
Sausais likums Likums, kas aizliedz alkoholisku dzērienu lietošanu vai to ierobežo.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
galtonija Liliju dzimtas augs, parasti ar pelēki zaļām, lancetiskām lapām, baltu, nokarenu ziedu ķekariem.
rapa Limānu, sāļūdens un minerālizēto dūņu ezeru ūdens, ko izmanto ārstniecībā.
dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
Subglaciālās vagas Linerāri izstieptas ieplakas, kuras dziļas, garenu ezeru aizņemtas iedobes mijas ar sliekšņiem.
Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
Magnētiskais ekvators Līnija uz debess ķermeņa virsmas, kur magnētiskā inklinācija ir vienlīdzīga nullei.
izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
Spēka līnijas Līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikvienā punktā norāda virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
linkopība Linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
linājs Linu lauks, parasti novākts.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
linsēklas Linu sēklas.
knitāji Linu stiebru gali, kas atliek pēc pogaļu izkulšanas.
linziedi Linu ziedi.
nātns Linu, retāk džutas, kaņepju, nātru šķiedra. Audums, diegs no šādas šķiedras.
Skaidrs linums Linums ar lielām acīm.
Skaidrs linums Linums ar lielām acīm.
Smalks (arī akls) linums Linums ar mazām acīm.
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens - skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu. Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
deklinēt Locīt (nomenu).
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Aizvirtņi.
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai. Slēģi.
sānlogs Logs, kas atrodas (kā) sānu daļā.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
heiristika Loģisku paņēmienu un metodisku likumu sistēma (patiesības atklāšanai), kuri parasti nav pilnīgi izpētīti un pierādīti.
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos.
klūga Lokans, elastīgs (parasti kārkla) zars, ko izmanto pinumiem.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus.
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
Orķestra loža Loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
Orķestra loža Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
pielūgties Lūdzoties panākt piedošanu.
mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem.
Rožu kronis Lūgšanu krelles (katoļiem).
Rožu kronis Lūgšanu krelles (katoļiem).
rožukronis Lūgšanu krelles (katoļiem). Rožu kronis.
Pātaru krelles Lūgšanu krelles.
diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
maša Lūku, arī augu tievo daļu pinums.
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu.
katodluminiscence Luminiscence, ko izraisa elektronu plūsma, kura atduras pret luminofora virsmu.
lunkanums Lunkanība (1). Lokanums (1).
lunkanums Lunkanība (2). Lokanums (2).
griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
kaite Ļaunums.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu.
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu. Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu). Ļoti ātri vairākkārt virzīt šurpu turpu (piemēram, priekšmetu).
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Ļoti ātri vairākkārt kustēties uz vienu un otru pusi.
(Kā) uz burvja (arī burvju) mājienu, arī (kā) pēc burvja (arī burvju) mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
(Kā) uz burvja mājienu, arī (kā) pēc burvja mājiena Ļoti ātri, brīnumainā, pārsteidzošā veidā.
tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
neatlaidīgs Ļoti ciešs, ilgs (par skatienu).
krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.). Nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
Putnu mēris Ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
mežģīnes Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
pārbolīt Ļoti plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus tā, ka atsedzas acu baltumi.
paunāt Ļoti silti ģērbt (parasti bērnu).
sapaunāt Ļoti silti saģērbt (parasti bērnu).
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
ugunīgs Ļoti spilgts (parasti par ko sarkanu).
šaudīt Ļoti strauji vērst (acis, skatienu) pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm.
šaudīties Ļoti strauji vērsties pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
sīks Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
urbjošs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbīgs.
urbīgs Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbjošs (2).
caururbjošs Ļoti vērīgs, uzmanīgs (par acīm, skatienu).
vulgārs Ļoti vienkāršs, nepilnīgs, arī apzināti vienkāršots, arī tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piemēram, par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
soterioloģija Mācība par cilvēka dvēseles pestīšanu no ļaunuma un nāves.
Veterinārā ķirurģija Mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
jūrniecība Mācība par kuģiem un to vadīšanu.
locija Mācība par kuģu vadīšanu.
Ārstnieciskā kosmētika Mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
daktiloloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar žestu valodu.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
Farmaceitiskā receptūra Mācība par zāļu līdzekļu pagatavošanu. Zāļu formu tehnoloģija.
odontoloģija Mācība par zobiem, to slimībām, ārstēšanu.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
klātiene Mācības, kas saistītas ar regulāru nodarbību apmeklēšanu. Attiecīgā (mācību iestādes) nodaļa.
problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmiskās mācības.
Problēmiskās mācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu. Problēmmācības.
klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, darbību, izmantošanu.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, darbību, izmantošanu.
eksternāts Mācību sistēma, kas pamatojas uz patstāvīgu mācīšanos un eksāmenu kārtošanu.
problēmstunda Mācību stunda, kurā izmanto problēmisko mācību paņēmienus.
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
mašīnmācības Mācīšana ar mašīnu palīdzību.
Gatavot stundu Mācīties uzdoto (par skolēnu).
apgūt Mācoties, vingrinoties iegūt (māku, iemaņas). Iemācīties izmantot (paņēmienu, metodi).
kafija Madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi «la».
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
Bezgalīgi mazs lielums Mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
griezt Mainīt (kā) stāvokli, virzienu.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
griezties Mainīt virzienu (par vēju).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi).
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet. Iebraukt (ceļā, mājās u. tml.).
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Sinhronā mašīna Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotors griežas vienādā ātrumā ar statora tinuma strāvu radīto rotējošo magnētisko plūsmu.
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā).
jaunputni Mājputni no izšķilšanās līdz to iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei. Attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
mākoņainība Mākoņainums.
Orogrāfiskie mākoņi Mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu.
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu.
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
kalnusaule Mākslīgā kalnu saule.
Kalnu saule Mākslīgā kalnu saule.
videne Mākslīga šūnu vidējā siena.
Sodas ūdens Mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu. Gobelēnu aušanas speciālists.
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu. Pīšanas speciālists.
monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanas, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tam līdzīga modernu deju.
monomānija Mānija, kam raksturīga domas koncentrēšana uz vienu objektu.
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
Rīkļu rāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļurāvējs.
manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
manufaktūrists Manufaktūras (3) ražotājs.
manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs.
Redakcijas portfelis Manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
politbirojs Marksistiski ļeņiniskas partijas Centrālās Komitejas vēlēts orgāns kārtēja partijas darba vadīšanai Centrālās Komitejas plēnumu starplaikos.
tampons Marles, arī varēs gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli. Miera stāvokļa masa.
Kulstāmā mašīna Mašīna (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai.
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos.
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu.
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu.
sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
agregāts Mašīnu, ierīču kombinējums kopēja darba veikšanai.
ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements.
mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
pamāt Māt (parasti vienu reizi) un pabeigt māt.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
Kombinatoriskā loģika Matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem.
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā. Mācība par šādu attēlošanu.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, atliecas uz kādu personu.
Personiskā (arī personīgā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
Personīgā (arī personiskā) lieta Materiālu kopums, kas raksturo kādu personu, attiecas uz kādu personu.
maternitāte Mātes juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot. Šādā veidā izgatavot (ko).
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķis (1).
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna. Rūķītis.
pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība.
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
Peles acis (arī ačeles, ačteles) Mazas acis ar šaudīgu skatienu.
Bērnu sile (arī silīte) Mazbērnu novietne.
Bērnu sile Mazbērnu novietne.
silīte Mazbērnu novietne.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.).
piezobot Mazliet (parasti bez ļaunuma) izzobot.
iebrūngans Mazliet brūngans. Ar brūnganu nokrāsu.
iebrūns Mazliet brūns. Ar brūnu nokrāsu. Brūngans.
iedzeltens Mazliet dzeltens. Ar dzeltenu nokrāsu.
Pielāpīt paģiras Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, lai mazinātu paģiras.
Iebaudīt glāzīti (arī lāsīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt lāsīti (arī glāzīti, mēriņu) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Iebaudīt mēriņu (arī glāzīti, lāsīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu, parasti degvīnu.
Pacilāt glāzi (arī glāzīti) Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iezaļgans Mazliet zaļgans. Ar zaļganu nokrāsu.
iezilgans Mazliet zilgans. Ar zilganu nokrāsu.
iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikrokosmoss. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule. Mikropasaule. Pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
smējējķauķis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar mugurpusē zaļganu, brūnganu vai pelēcīgu un vēderpusē dzeltenu apspalvojumu.
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem.
sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
samtkāte Mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
kušete Mēbele (mazāka par dīvānu) gulēšanai vai sēdēšanai ar polsterētu paaugstinājumu vienā galā.
Putnu suns Medību suns, ko izmanto putnu medībās.
traumatoloģija Medicīnas nozare, kas ietver traumu ārstēšanu un profilaksi.
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
onkoloģija Medicīnas nozare, kas pētī audzējus, to rašanās cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības. Mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
Fizikālā terapija Medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas, gaisa, elektrības u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
Refleksu (arī adatu) terapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidā izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksterapija.
refleksterapija Medicīnas nozare, kas pētī elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību uz organisma bioloģiski aktīviem punktiem un tās izmantošanu ārstniecībā. Ārstēšana, kurā šādā veidi izmanto elektriskās strāvas, elektrisko un magnētisko lauku iedarbību. Refleksu terapija, adatu terapija.
Sporta medicīna Medicīnas nozare, kas pētī fiziskās kultūras un sporta ietekmi uz cilvēka organismu un veic fizkultūriešu un sportistu veselības stāvokļa sistemātisku kontroli un viņu ārstēšanu.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanu.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības. Mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
izmeklēt Medicīniski pārbaudīt analizējot (piemēram, asinis, urīnu).
jonoforēze Medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību.
harpunēt Medīt (lielus jūras dzīvniekus) ar harpūnu.
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
servomehānisms Mehānisms, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt galvenā mehānisma, ierīces, iekārtas u. tml., to sistēmas darbību, arī galvenās darbības veikšanu.
parašuts Mehānisms, kas troses satrūkšanas gadījumā (liftā, šahtā) novērš ceļamās iekārtas krišanu.
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
uzmeklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
Cietā melnplauka Melnplauka, kurā grauds piepildās ar melnu miltainu vielu.
dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu.
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu. Tāds, kam ir sarkani un melni krāsu laukumi.
sudrabmelns Melns ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu.
zilganmelns Melns ar zilganu nokrāsu.
ilmenīts Melns oksīdu grupas minerāls, kas satur titānu un dzelzi. Titāna rūda.
Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
melnspārnains Melnspārnu.
Triumfa arka Memoriāla celtne - brīvi stāvoši vārti ar vienu vai trim ieejas ailām. Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu.
pikša Mencveidīgo kārtas zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas.
Sārmzemju metāli Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
komparators Mēraparāts, kurā mērījamo lielumu salīdzina ar kādu zināmu lielumu (etalonu).
sātīgs Mērens (parasti par ēšanu).
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai. Atsevišķs šī ieža gabals.
sākummeridiāns Meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā. Sākuma meridiāns, nulles meridiāns, Griničas meridiāns.
Ģeogrāfiskais grādu tīkls Meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
Ģeogrāfiskais grādu tīkls Meridiānu un paralēļu sistēma (kartē).
samērīt Mērījot salīdzināt (vienu ar otru, citu ar citu).
mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
lietot Mērķtiecīgi iesaistīt (piemēram, paņēmienus, kāda veida rīcību) savā darbībā.
pielietot Mērķtiecīgi, konkrētos apstākļos lietot (piemēram, paņēmienu, metodi, līdzekli).
gradients Mērs, kas rāda (fizikālā lieluma) pieauguma vai samazināšanās virzienu.
aizēnot Mest ēnu (uz ko). Apēnot.
apēnot Mest ēnu (uz seju, acīm) - par matiem, skropstām.
bandāža Metāla gredzens vai josta, ko uzliek uz mašīnu vai konstrukciju detaļām, lai tās saturētu kopā.
saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
metālgriešana Metālapstrādes process, kurā ar griešanu vai slīpēšanu iegūst noteiktas formas un izmēra metāla detaļas vai pusfabrikātus.
padeve Metālgriešanas mašīnu suporta, galda u. tml. kustības ātrums, ko parasti izsaka ar milimetriem sekundē.
metālapstrāde Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm.
metālapstrādāšana Metālu tehnoloģijas nozare, kas ietver metālu apstrādāšanu ar (parasti) griešanu, slīpēšanu, spiedienu vai elektrofizikālām metodēm. Metālapstrāde (1).
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Krāsainā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
Melnā metalurģija Metalurģijas nozare, kas ietver melno metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, melno metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
Sinoptiskā meteoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu. Sinoptiskā meteoroloģija.
radiometeoroloģija Meteoroloģijas nozare, kas pētī meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz augstilekvences radioviļņu izplatīšanos atmosfērā un augstfrekvences ierīču izmantošanu.
spiedienmetināšana Metināšana (bez karsēšanas), izmantojot spiedienu.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
Praktiskie darbi Metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu.
šaujampulveris Metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
Meža tehniķis Mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
mīcīties Mīdīties (parasti pa slapju, dubļainu vietu).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu. Mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
Divkanšu mieži Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
aktinomicētes Mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm.
mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums. Apskate, analīze ar mikroskopu.
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
Rauga sēnes Mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto ātro elektronu plūsmu.
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
Jonu mikroskops Mikroskops, kurā izmantots jonu kūlis un elektrostatiskās vai magnētiskās lēcas.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, biezpienu iedrupinot sakarsētā pienā.
dūnas Mīkstas putnu spalvas (zem segspalvām).
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Liekā gaļa Mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
Klausos! Militāra atbilde uz uzrunu.
kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
megatonna Miljons tonnu.
pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
atzīmēt Minēt, izcelt (piemēram, kāda nopelnus).
Ministrs bez portfeļa Ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu, ministriju.
nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu. Minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu. Mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
malt Mīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
ortoūdeņradis Molekulārais ūdeņradis, kam abu protonu spini ir vērsti vienā un tai pašā virzienā.
skaitīt Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
monotoniskums Monotonums.
propilejs Monumentāla ieeja, parasti ar kolonādi.
pils Monumentāla reprezentatīva rakstura, parasti grezna, celtne.
freska Monumentālās glezniecības tehnika - gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma. Mākslas darbs, kas veidots šādā tehnikā.
piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
mauzolejs Monumentāli celtas kapenes.
panteons Monumentāli celtas kapenes. Arī mauzolejs.
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
medaljons Monumentāli dekoratīvajā un lietišķajā mākslā - apaļš vai ovāls laukums, kas rotāts ar attēlu vai ornamentu (piemēram, ciļņa, mozaīkas, gleznojuma tehnikā).
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
Gala morēna Morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
minarets Mošejas tornis, no kura garīdznieks aicina uz lūgšanu.
servomotors Motors, kas automātiski regulē vadīšanu vai atvieglo manuālo vadīšanu.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
Arābu (arī indiešu) numerācija Mūsdienās vispārpieņemtā decimālā numerācija.
Septītās dienas adventisti Mūsdienu adventisma galvenā virziena pārstāvji, kam raksturīga sestdienas svinēšana.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
šālaika Mūsdienu.
Gludā muskulatūra Muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās.
Gludie muskuļi Muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu. Galvenais mulla mošejā.
reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu. Mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu. Akordeona spēlētājs.
bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu. Bajāna spēlētājs.
klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu. Klavesīna spēlētājs.
mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu. Mandolīnas spēlētājs.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
timpānists Mūziķis, kas spēlē timpānus.
trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu. Bazūnists.
ruskuss Mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
miltene Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
neonacisms Nacisms, kas ir restaurēts kā ideoloģisks un politisks virziens un pielāgots mūsdienu politiskajiem apstākļiem.
Ieaudzis nags Nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (kur) - par cilvēkiem.
atriebties Nākt par ļaunu (pašam).
lampionpuķe Nakteņu dzimtas kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli.
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
kokaīnists Narkomāns, kas lieto kokaīnu.
morfīnists Narkomāns, kas lieto morfīnu.
Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Pāragrā (arī priekšlaicīgā, patoloģiskā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve Nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
(Jau) kuro (retāk kuru) reizi Ne pirmo reizi, ne vienu vien reizi.
kurš Ne pirmo, ne vienu vien.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
garšot Nedaudz baudīt (ēdienu, dzērienu), lai novērtētu (tā) garšu.
apmuļļāt Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Apmuļļāt ēdienu Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi).
Stāvēt (arī būt) ciet Nedot pienu cietstāvēšanas periodā (piemēram, par govi, kazu).
žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
Iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
Iesisties starpā (arī vidū) Negaidīti, pēkšņi pārtraukt (ar savu runu, darbību, u. tml.).
nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
kroka Negludums, nelīdzenums (audumā, apģērbā).
robs Negludums, nelīdzenums.
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
svinīgs Neikdienišķi nopietns, cildens, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli). Tāds, kas izraisa neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu psihisku stāvokli.
aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku). Neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos.
starpneirons Neirons, kas saista jušanas un kustību neironus.
aizturēt Neizdot (pienu) - par slaucamiem lopiem.
noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
nereiz Nekad, nevienu reizi.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Grūst (biežāk bāzt, retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Badīt (biežāk bāzt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
Bāzt (retāk badīt) acīs Nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
kunkulis Nelīdzenums (parasti ieapaļš), arī mezgls.
grumbulis Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
kūkums Nelīdzenums, pacēlums, grumbulis (kā virsmā).
Kuriālā vēlēšanu sistēma Nelīdztiesīga vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
Pilināmā pudelīte Neliela (parasti zāļu) pudele ar izliekumu pilienu veidošanai.
punkts Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
skice Neliela apjoma skaņdarbs, parasti ar vienu noskaņu.
ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni.
lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
taukzivs Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
nukleuss Neliela bišu saime ar jaunu bišu māti.
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
mailīte Neliela karpu dzimtas saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
pozitīvs Nelielas portatīvas (istabas) ērģeles (no 13. līdz 18. gadsimtam) ar vienu manuāli un nedaudziem reģistriem.
balle Nelielas viesības (ar ēšanu un dzeršanu).
spilvenaugi Nelieli augi, kam ir īsi, ļoti sazaroti dzinumi un kas, parasti piekļāvušies pie substrāta, veido blīvas kopas.
zieds Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
ūbele Neliels baložveidīgo kārtas putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas.
kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
tītiņš Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu.
grozgalvītis Neliels dzeņveidīgo kārtas putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu. Tītiņš.
parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
niedrcālis Neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi.
ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
revolveris Neliels rokas šaujamierocis ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
ķikuts Neliels rūsgandzeltens tārtiņveidīgo kārtas putns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām.
sabulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti.
sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
pūdelis Neliels suns ar garu sprogainu spalvu. Attiecīgā suņu šķirne.
tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu. Rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
mēriņš Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu daudzuma mērīšanai. Neliels trauks, piemēram, alkoholisku dzērienu dzeršanai.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
tukāns Neliels vai vidēji liels dzeņveidīgo kārtas tropu putns ar milzīgu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu.
riekstrozis Neliels vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
vienrocis Neliels zāģis ar vienu rokturi. Rokzāģis.
rokzāģis Neliels zāģis ar vienu rokturi. Vienrocis.
cīrulis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar spilgtu, raibu (parasti dzeltenu, oranždzeltenu vai zaļgandzeltenu) apspalvojumu.
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu.
pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
puduris Neliels, vienuviet sapulcējies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
Neieņemt (arī neņemt) (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Ne(ie)ņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Neņemt (ne) mutē Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).
Pārkāpt robežu Nelikumīgi, slepeni doties pāri kādas valsts robežai vai raidīt šāvienus pāri kādas valsts robežai.
pagaurs Neļķu dzimtas augs ar guļošu vai pacilu, zarainu stumbru, lineārām lapām.
spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām. Cietā virza.
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
Būt (arī stāvēt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
Stāvēt (arī būt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
Izbraukt cauri Nenokārtot (parasti eksāmenu).
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
bēdas Nepatīkams gadījums, stāvoklis, apstākli, kuri jāpacieš vai par kuru novēršanu jāraizējas. Domas par šādu gadījumu, stāvoklī, apstākļiem Raizes.
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
darbs Nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums (kādas darbības veikšanai).
atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu). Noraidīt (lūgumu).
apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot. Nepabeigt izglītošanu. Paskolot.
heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
Veģetatīvā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus.
Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā smadzeņu viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
Baltā (smadzeņu) viela Nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
ganglijs Nervu šūnu, šķiedru un tām apkārt esošo audu sakopojums.
Akadēmiskais parādnieks Nesekmīgs students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā vienu vai vairākus eksāmenus, ieskaites.
atēnoties Neskaidri atspoguļoties. Mest ēnu.
atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona). Mest ēnu (uz gaiša fona).
vervelīgs Neskaidrs, parasti ātrs (par runu).
ratiņi Nesošā ritošā (dažu tehnisku iekārtu, mašīnu) daļa.
nolūzt Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 206 elektronu masa.
pions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 270 elektronu masa.
mezons Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir intervālā no elektrona līdz nuklona masai.
hiperoni Nestabilas elementārdaļiņas, kuru masa ir lielāka par nuklonu masu.
nopūdelēt Netrāpīt (mērķim). Netrāpīt mērķī (parasti šāvienu).
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Ņemt savu krustu uz pleciem Nevairīties grūtību, ciešanu.
Mikrofona efekts Nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
Nekaunēties ne no kāda (arī viena) darba Nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
Ne reizes Nevienu reizi. Nekad.
Ne pusvārda Nevienu vārdu (neteikt, nerunāt).
Ne pušplēsta vārdiņa (arī vārda), arī ne ar pušplēstu vārdiņu (arī vārdu) Nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
Ne pušplēsta vārda (arī vārdiņa), arī ne ar pušplēstu vārdu (arī vārdiņu) Nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to). Pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
Ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
Ar godu Nezaudējot pašlepnumu, cieņu.
kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu.
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
dusmas Niknums (dzīvniekiem).
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem).
žults Niknums, ļaunums (pret kādu). Arī sarūgtinājums.
raudava Nirpīle ar kastaņbmnu galvu un kaklu. Brūnkaklis.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
piedzēries No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi. Embrijs (2).
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
Sabiedriskais darbs No cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma.
būris No dēliem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
Ķidu zupa No mājputnu ķidām gatavota zupa.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
Sniega vīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās). Sniegavīrs.
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu daļām).
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
izcirpt Nocirpt (kādā ķermeņa daļā vilnu).
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
Meža resursu atražošana Nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu.
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu.
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu. Aizskart.
Netiešais nodoklis Nodoklis, ko iekasē par kā (piemēram, patēriņa priekšmetu, ceļu) izmantošanu, kādu darbību veikšanu (piemēram, tiesā, tirgū).
izdot Nodot (personu) no savas teritorijas kādas valsts vai iestādes rīcībā, varā, piemēram, pārvietojot no vienas vietas, valsts uz citu, liekot atgriezties iepriekšējā vietā, valstī.
nosūtīt Nodot (piemēram, sveicienu, ziņu).
aizdot Nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus).
Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
Nest sveicienu Nodot, sūtīt sveicienu.
gudrot Nodoties pārdomām, arī pārrunām (par ko). Pārdomājot, pārrunājot radīt plānus (par ko). Prātot.
inervēt Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu). Lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
Nokārtot sesiju Nokārtot sesijā paredzētās ieskaites, eksāmenus.
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
nodzeltināt Nokrāsot dzeltenu.
nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu.
applukt Nokrāsoties, sakrāšoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
Izlaist pienu Nokrejot pienu ar separatoru.
Izlaist pienu Nokrejot pienu centrifūgā.
Nolaist (arī izlaist) pienu Nokrejot pienu centrifūgā.
smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
Ar grūtu (arī ar smagu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
Ar smagu (arī ar grūtu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
datīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kam?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
Dabūt bērnu Nonākt grūtniecības stāvoklī. Dzemdēt bērnu.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml. jūtas).
amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
Novākt (arī nokopt) galdu Noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
Nokopt (arī novākt) galdu Noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
Novākt (arī nokopt) galdu Noņemt no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
Sadot pa ādu Nopērt. Sasist. Piekaut. Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
izmaksāt Nopirkt par saviem līdzekļiem (ēdienu, dzērienu) un pacienāt kādu.
Noplēst biļeti Noplēst biļetei kontroles talonu.
uz Norāda kustības, darbības virzienu.
uz Norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu.
uz Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
viss Norāda skaita pilnu apmēru.
uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
starp Norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti.
ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā. Pirms, priekš.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
ap Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība. Pret (7). Arī pie (11).
sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
iz- Norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
pret Norāda uz personu, kas ir kādas darbības objekts.
pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes). Norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
kāds Norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā. Kurš.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu. Tā [1] (1).
uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļa, pusē, malā, arī (kam) blakus.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti lielaizzināšanu, apstrādi.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
numur Norāda, ka skaitlis ir (kā) numurs (1).
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību.
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
noturēt Norunāt (runu).
signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
apkost Nosaldēt, iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu..
skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
izskaitīt Noskaitīt (parasti lūgšanu).
spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam). Nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu (no kāda).
Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm Nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem. II Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos).
kārta Noteikts daudzums patronu vai šāviņu, ko (ložmetējs, automāts, artilērijas ierocis) izšauj vienā paņēmienā.
stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā).
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu). Notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu).
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
notaukot Notraipīt ar ko taukainu.
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu.
linājs Novāktu linu stiebri bez pogaļām.
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
atvērst Novērst (acis, skatienu).
izvairīt Novērst (acis, skatienu).
aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu).
Nogriezt acis Novērst skatienu (no kā).
atrauties Novērsties (par acīm, skatienu).
atsauksme Novērtējums, atzinums (par ko).
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita.
pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārmest (2).
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko).
novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko).
uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu).
pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu).
novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas).
nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums.
nokrist Nožūt (par rasu). Nokust (par salnu).
antinukloni Nuklonu antidaļiņas.
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā. Ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
ķencēt Ņemt (parasti ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
Vākt (nost) galdu Ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu).
Rādīt zobus Ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
palīgobjekts Objekts (piemēram, uzņēmumā, saimniecībā), kurā norisinās procesi, darbības, kas palīdz nodrošināt galveno uzdevumu veikšanu.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
Redzes loks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums.
redzesloks Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzes loks.
redzesleņķis Objektu kopums, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība. (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums. Redzesloks (2).
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
kolēģija Oficiāli apstiprināta personu grupa - administratīvs, rīcības vai padomdevējs orgāns.
rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
uzsacīt Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
uzteikt Oficiāli paziņot (darba devējam) savu prasību par atbrīvošanu (no darba).
uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
matrikula Oficiāls (piemēram, noteiktu personu, ienākumu, iemaksu) saraksts.
nocenojums Oficiāls dokuments, pēc kura veic nocenošanu.
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
deklarācija Oficiāls, arī svinīgs (parasti valdības, partijas) principiālu atzinumu, lēmumu paziņojums. Dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
reglaments Oficiālu noteikumu kopums, kas detalizēti nosaka valsts orgānu, iestāžu, organizāciju darbību.
hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
Oktobrēnu zvaigznīte Oktobrēnu grupas organizatorisks kopums, kurā ietilpst 4-6 skolēni.
mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
urīnviela Olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem. Attiecīgā sintezētā viela.
ovulācija Olšūnu izdalīšanās no olnīcas.
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
legālisms Oportūnisma paveids strādnieku kustībā (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā), kurš neatzīst legālā darba pakļaušanu proletariāta marksistiskās partijas nelegālajam darbam.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
optika Optiska instrumenta elements, arī elementu kopums, kas maina gaismas izplatīšanās virzienu (piemēram, lēca, prizma).
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
monokulārs Optisks instruments ar vienu okulāru.
realgārs Oranžsarkans minerāls, kas satur arsēnu.
Korintiskais orderis Orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
pantotēnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā (B3 vitamīns).
retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
genotips Organisma gēnu kopums.
veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
sensibilitāte Organisma paaugstināta jutība pret alergēnu.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
fizioloģija Organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdensbaseina dibenu.
Glābšanas dienests Organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
pašpārvalde Organizācijas tiesības pašai lemt par šīs organizācijas iekšējo dzīvi. Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību.
asociācija Organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
saimniekot Organizēt, vadīt, arī veikt ar (parasti lauksaimniecisko) ražošanu saistītos darbus, pasākumus.
tintesmaiss Orgāns (galvkājiem), kas producē melnu vielu.
palīgorgāns Orgāns (piemēram, iestādē, organizācijā), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
Patoloģiskais materiāls Orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma - urīnvadi, urīnpūslis, urīnizvadkanāls.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
asinsapgāde Orgānu, ķermeņa daļu apgāde ar asinīm.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
dzegužkurpītes Orhideju dzimtas lakstaugi, kuru ziedi atgādina dzeltenu kurpīti.
Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
groteska Ornamenta stils, kurā dīvainu, fantastisku augu, ziedu motīvi savijas ar fantastiskiem cilvēku un zvēru tēliem vai dažādām stilizētām maskām.
ooloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī putnu olas.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
ozols Ozolu dzimtas koks, retāk krūms ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, plūksnaini daivainām lapām, sīkiem viendzimuma ziediem un augli - zīli.
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
katodstari Paātrināta elektronu plūsma, ko izstaro katods.
Mīksts vēders Paātrināta zarnu iztukšošanās.
Mīksts vēders Paātrināta zarnu iztukšošanās.
Lineārais paātrinātājs Paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
kanālstari Paātrinātu pozitīvo jonu plūsma, kuru iegūst katodstaru lampā.
sacelt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami. Palielināt (kā apjomu, intensitāti u. tml.), parasti ievērojami.
uzcenot Paaugstināt (kā) cenu, parasti tirdzniecības izdevumu segšanai.
uzcirst Paaugstināt (maksu, cenu).
uzsist Paaugstināt (maksu, cenu).
uzskrūvēt Paaugstināt (maksu, cenu).
Pacelt tvaiku Paaugstināt tvaika spiedienu.
Pacelt tvaiku Paaugstināt tvaika spiedienu.
uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu.
kāpt Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu). Palielināties (piemēram, par vērtību).
uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību.
Dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
Dabūt gatavu Pabeigt (kā gatavošanu, veidošanu).
apkulties Pabeigt kulšanu. Apkult visu (savu labību).
apmalt Pabeigt malšanu, samalt (daudz vai visu, arī daudziem vai visiem).
apmalties Pabeigt malšanu. Samalt visu (savu labību).
apravēties Pabeigt ravēšanu.
izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
apsēties Pabeigt sēšanu.
apsēt Pabeigt sēšanu. Iesēt (daudz vai visu).
apstādīt Pabeigt stādīšanu. Iestādīt (daudz vai visu).
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojāmi (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
Pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) Paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
plānināt Padarīt (ko) plānu vai plānāku.
ierobīt Padarīt (ko) robainu.
izgrambāt Padarīt (ko) viscaur grambainu.
izkrokot Padarīt (ko) viscaur krokainu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sarūtot Padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu.
cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
imunizēt Padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot).
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
izvagot Padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt.
papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
iebiezināt Padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu).
pieblīvēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas).
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
brūnināt Padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju.
apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju. Apraut, appūst.
noārdēt Padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju.
atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
izstiept Padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.).
nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
īgnēt Padarīt īgnu.
īsināt Padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt).
atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu. Padarīt mazliet tumšāku.
apduļķot Padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu.
pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
Izsist no ierindas Padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci).
graut Padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu).
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
noziest Padarīt netīru, arī traipainu. Notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību. Padarīt maldinošu.
kanonizēt Padarīt par kanonu [1] (1).
nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu. Anulēt.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
pārtaukot Padarīt pārāk taukainu. Pievienot pārāk daudz taukvielu.
noplacināt Padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku.
appluskāt Padarīt plušķainu, neizskatīgu.
saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
ieēnot Padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu.
iededzināt Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli. Ļaut iedegt.
aizmidzināt Padarīt vienaldzīgu, miegainu. Vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti).
ievingrināt Padarīt vingru, lokanu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu).
saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu). Kavēt (piemēram, laiku).
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
dīvāns Padomdevējs orgāns (bijušajā sultānu Turcijā).
Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
Kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (līdz Lielā Tēvijas kara beigām).
Balts karogs Padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals. Zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu.
Iedot bērnam krūti Paēdināt bērnu ar krūt.
Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc kara darbības izbeigšanās.
Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums. Arī pagānisms.
izgatavot Pagatavot (ēdienu, dzērienu no kādiem produktiem).
pataisīt Pagatavot (ēdienu).
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā. Pagatavot (parasti alkoholiska dzēriena lielāku daudzumu).
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izbrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
pakasīt Pagrābt (parasti sienu).
novērsties Pagriezt galvu, skatienu prom citā virziena. Pagriezties prom.
piegriezties Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
sagriezt Pagriežot satuvināt, savirzīt kopā (ķermeņa daļas). Pagriežot pavērst vienu pret otru, citu pret citu.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
pačučēt Pagulēt (parasti par bērnu).
kučieris Pajūga vadītājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar pajūga vadīšanu.
sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
sūnot Pakāpeniski, parasti, pārklājoties ar sūnu, novecot, kļūt vecam.
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu.
nodot Pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām).
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
Paraustīt (retāk noraustīt) plecus Pakustināt plecus augšup lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
Liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām Palīdzēt (kādam), sekmēt (kāda) nodoma realizēšanu.
aizvadīt Palīdzēt nokļūt (līdz noteiktai domai, atzinumam).
pabalstīt Palīdzēt, sekmēt (ar aktīvu darbību kāda pasākuma realizēšanu).
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
pastiprināt Palielināt (piemēram, spēku, spiedienu).
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
Lauksaimniecības intensifikācija Palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
sacelties Palielināties, parasti ievērojami (par cenu, maksu).
hipertonija Palielināts (orgānu, audu) sasprindzinājums.
cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības novērošanai un vadīšanai.
pakult Paluncināt (asti), pavēcināt (spārnus).
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
amortizācija Pamatfondu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos. Šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas pašizmaksu.
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari. Cokols (1).
izmēģināt Pamēģināt (darīt, parasti ko jaunu).
Daudzgadīgā mēnesene Pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem.
novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
zilināt Panākt (parasti krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcēt.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcināt.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
sagriezt Panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) izmaina, parasti ievērojami, kustības virzienu.
līdzināt Panākt, ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu. Nokaunināt.
monumentalizēt Panākt, ka (kas) kļūst monumentāls.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu. Uzsūtīt (2).
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, cilvēks, grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu.
nodot Panākt, ka (piemēram, iestāde, amatpersona) uzņemas (kāda jautājuma izpēti, izlemšanu).
atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
attīstīt Panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu.
atraut Panākt, ka pārtrauc sakarus (ar sabiedrisku kustību, virzienu u. tml.).
raudene Panātru (lūpziežu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā.
sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
panātre Panātru dzimtas lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu.
metodika Paņēmienu kopums (kā, piemēram, darba, pētījuma) veikšanai.
rokraksts Paņēmienu kopums burtu, teksta rakstīšanai ar roku, izmantojot attiecīgus rakstāmrīkus. Šādi rakstītu burtu, teksta forma, veids.
atslēga Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei. Telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemonika.
mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu. Mnemotehnika.
komercaritmētika Paņēmienu kopums, kā veikt dažādus komerciālajā praksē nepieciešamus aprēķinus.
kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
maniere Paņēmienu, savdabību kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
smirģeļpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai. Smilšpapīrs.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē it asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
kust Par acīm, skatienu, balsi.
aizslīdēt Par acīm, skatienu.
glūnēt Par acīm, skatienu.
pietumst Par acīm, skatienu.
kratīt Par ceļa nelīdzenumiem.
atskaidroties Par cilvēka apziņu, domāšanu.
atskanēt Par cilvēka balss skaņām, runu.
skanēt Par cilvēka runu, balss skaņām.
čurkstēt Par degošām tāsīm, sveķainu vai slapju malku.
krunkoties Par dzīvnieka purnu.
pārskriet Par gaismu, ēnu u. tml.
pārslīdēt Par gaismu, ēnu u. tml.
šņirkstēt Par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests.
kapāt Par ko sīku, graudainu (piemēram, smiltīm).
Par neko Par ļoti niecīgu maksu, cenu (piemēram, ko nopirkt).
mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
kūpēt Par mitru sienu, kas bojājas.
pārredzēt Par skatienu, acīm.
izvērsties Par tekstu, vārdiem, sarunu u. tml.
koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
Par lētu naudu Par zemu cenu, par nelielu maksu.
Par lētu naudu Par zemu cenu, par nelielu maksu.
kapāt Par zobenu.
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
bāze Parādība vai parādību kopums, kas nodrošina kādas citas parādības vai kādu citu parādību attīstību, pastāvēšanu.
postimpresionīsms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Pēcimpresionisms.
pēcimpresionisms Parādību kopums (mākslā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi. Postimpresionisms.
parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
(Sa)bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Sabāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā. Atainoties. Attēloties.
banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu) Nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzītē (arī glāzē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
Glāzē (arī glāzītē) noslīkt Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
Taisns paralēlskaldnis Paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni.
skordatūra Parastā stīgu instrumentu skaņojuma īpaša, partitūrā norādīta pagaidu izmaiņa, kas atvieglo dažu akordu un intervālu atskaņojumu, pārveido instrumenta diapazonu, tembru un skaņas stiprumu.
piedziedāt Parasti savienojamā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
receptūra Parasti savienojumā «ārstnieciskā receptūra»: mācība par zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu, kā arī par aptiekā lietojamiem mēriem un svariem. Darbību kopums, kas saistīts ar zāļu līdzekļu izrakstīšanu, iegūšanu, pagatavošanu.
ratiņi Parasti savienojumā «bērnu ratiņi»: neliels transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi (zīdaiņu, mazbērnu) pārvadāšanai.
sakne Parasti savienojumā «funkcijas sakne»: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.
rāmis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmis»: apkāre. Rāmītis (3).
rāmītis Parasti savienojumā «medus (arī šūnu) rāmītis»: apkāre, arī medus kāre.
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt ārā»: ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
piņķēt Parasti savienojumā «piņķēt vaļā»: ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
plakāts Parasti savienojumā «plakāta māksla»: grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu.
liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
sērt Parasti savienojumā «sērt riju»: likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
apmīļot Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
piegulēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
piestaigāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
piestāstīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
piestāvēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
piejokot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
piekurnēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
pielāpīt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
pierāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
pieraudāt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
piežēlot Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur»: lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
pārrakstīt Parasti savienojumā ar «uz vārda»: dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
beigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
pabeigt Parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību.
tumsība Parasti savienojumos «gara tumsība», «garīgā tumsība»: zināšanu trūkums, aprobežotība.
pušplēsts Parasti savienojumos «ne pušplēsta vārda (vārdiņa)», «ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)»: nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem. Šīs kārtas kukaiņi.
Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
Patogēnais parazīts Parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
Patogēns parazīts Parazīts, kas ir kaitīgs savam saimniekam, izraisa tā saslimšanu.
pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
laist Pārdot, iznomāt (ko par kādu cenu).
brīnums Pārdzīvojums, kas saistīts ar ļoti lielu, pārsteigumu, izbrīnu. Ļoti liels pārsteigums.
izbrīnīties Pārdzīvot izbrīnu.
Nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
Nospraust ceļu Paredzēt, noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
glītrakstīšana Pareizu rakstīšanas paņēmienu kopums. Attiecīgais mācību priekšmets.
palaidnība Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu. Pievienot (kam) metālu.
platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetonu.
darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
patinēt Pārklāt ar patinu.
parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
apvizēt Pārklāties (ar plānu ledus kārtu). Apsalt.
noaugt Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
sirmot Pārklāties ar ko pelēcīgi balta (piemēram, ar sūnu, sarmu).
apbūbēt Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
apsērsnot Pārklāties ar sērsnu.
sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu.
pārbrēkties Pārkliegties. Pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļauties Pārkliegties. Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
Zvaigžņu slimība Pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
pārbaudīt Pārliecināties (parasti rēķinot, skaitot) par (aprēķinu) pareizumu.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
nogriezt Pārmainīt un pievērst (citam tematam, jautājumam, piemēram, runu).
pārsviesties Pārmainīt virzienu (par vēju).
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami. Izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
Skatīties pudelē Pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Pārņemt (vadības) grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Saņemt (arī pārņemt) grožus savās rokās Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
Pārņemt vadības grožus (savās rokās) Pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko). Šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
izdegt Pārstāt darboties, piemēram, pārdegot kvēldiegam (par elektrisko spuldzi, elektronu lampu u. tml.).
pārdegt Pārstāt darboties, piemēram, sadegot (kādā vietā) kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
Visu vārdā Pārstāvot visu kādu personu loku, paužot to viedokli.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
Pārtraukta (arī atlikta) partija Partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
mežabrāļi Partizānu cīņas dalībnieki pret kontrrevolūciju Latvijas laukos 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, kā arī revolūcijas atplūdu un soda ekspedīciju terora laikā.
Partizānu karš Partizānu organizēta bruņota cīņa.
Partizānu karš Partizānu organizēta bruņota cīņa.
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt (1).
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko). Pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību.
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot. Apstādināt.
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu).
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm). Noraut pienu.
Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) - par govi.
Iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem.
Slēgt kontu Pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
Lauzt līgumu Pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu). Nošķirties (no kā).
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu).
decentrālisms Pārvaldes sistēma, kurā daļu no centrālo orgānu funkcijām izpilda vietējie pašpārvaldes orgāni.
reducēt Pārveidot (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā formā. Iesaistīt (parasti jēdzienu, spriedumu) vienkāršākā kopā, sistēmā. Arī vienkāršot.
granulēt Pārveidot granulās (1) (pulverveida masu, piemēram, minerālmēslus).
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ierīci, mašīnu) kādiem darba apstākļiem.
modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1).
jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās). Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)- par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, nemainīt (virzienu, stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
slīdēt Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
pārbāzēt Pārvietot (kuģus, lidaparātus, karaspēku) uz citu bāzi, arī uz citu darbības rajonu.
Likt (nost) sienu Pārvietot sienu no lauka telpās.
Likt (nost) sienu Pārvietot sienu no lauka telpās.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu, lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
pārcelt Pārvirzīt, piemēram, sarunu, stāstījumu (no viena temata, laika u. tml. citā).
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
atkārtot Pasacīt vēlreiz vai vairākas reizes (vienu un to pašu). Runāt, teikt (vienu un to pašu).
leiputrija Pasaku, fantāzijas zeme, kurā ir galvenokārt bez darba iegūstama, parasti ēdienu un dzērienu, pārpilnība.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Iekšējais dienests Pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
Garnizona dienests Pasākumi, kas saistīti ar militāras disciplīnas nodrošināšanu garnizonā un attiecīgo objektu apsardzību.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanai un jaunu, ražīgāku šķirņu un ganāmpulku izveidošanai.
higiēna Pasākumu kopums, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
selekcija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir iegūt jaunus cilvēkam vajadzīgus organismus vai uzlabot esošo organismu īpašības.
Negatīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm.
Pozitīvā eigēnika Pasākumu kopums, lai pavairotu vai saglabātu gēnus, kuri nosaka vēlamo fenotipu.
Kultūras un izglītības darbs, arī kultūrizglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
Kultūrizglītības darbs, arī kultūras un izglītības darbs Pasākumu sistēma (ārpus mācību iestādēm), kuru mērķis ir veicināt darbaļaužu komunistisko audzināšanu un politisko izglītošanu, kultūras līmeņa paaugstināšanu, radošo spēju attīstību, brīvā laika organizēšanu.
karantīna Pasākumu sistēma kādas valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu no ārzemēm, kā arī atsevišķā valstī sastopamu bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu ierobežošanai un likvidēšanai.
mežierīcība Pasākumu sistēma, kas ietver meža inventarizāciju, mežsaimniecības organizācijas un attīstības plāna sastādīšanu.
vēlēšanas Pasākumu, darbību kopums, ko veic noteikta cilvēku grupa ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu kristietībai).
izglābties Pasargāt sevi (piemēram, ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanos kristietībai) no soda aizkāpa dzīvē.
salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu). Iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
Padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) Pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
apcelt Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) - parasti par dzīvniekiem.
žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenuma nozīmi.
pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā). Izsaukt (6).
izsaukt Pasūtīt alkoholisku dzērienu (parasti krogā).
lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
traktors Pašgājēja mašīna, kas paredzēta piekabināmu vai uzkarināmu mašīnu pārvietošanai un stacionāru mašīnu darbināšanai.
Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
anemogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja ātrumu un virzienu.
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
iedot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru).
uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru). Sniegt (ziņas, datus).
pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
verifikācija Patiesuma pārbaude, pareizuma noteikšana. Empīriska teorētisko atzinumu pārbaude.
trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz māliem.
fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
sacīt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
(Sa)taisīt lielas acis Paust izbrīnu.
durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem).
velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā. Šķēri.
trihobaktērijas Pavedienveidīgas aerobas daudzšūnu baktērijas, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku mutes dobumā, kā arī ar sērūdeņradi bagātos ūdeņos.
apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā).
aizjumt Paveikt jumšanu (parasti līdz kādai vietai).
iziet Paveikt kādu gājienu.
izkāpt Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
aizurbt Paveikt urbšanu (līdz noteiktai vietai).
izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
pārsniegt Paveikt, izpildīt vairāk par paredzēto, uzdoto (piemēram, plānu, uzdevumu).
nospiedums Paveikta darbība, rezultāts --> nospiest (10). Ar spiedienu radīts (kā) atveids.
pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot. Faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt. Labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
sūnojums Paveikta darbība, rezultāts --> sūnot. Sūnu kopums, kas pārklāj (ko).
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1). Personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
pavērt Pavērst (skatienu).
nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu). Noliekt (galvu).
novērst Pavērst prom, uz ko citu (skatienu, acis).
Pacelt acis Pavērst skatienu uz augšu.
Pacelt acis Pavērst skatienu uz augšu.
Pacelt skatienu (arī skatu, acis) Pavērst skatienu uz augšu.
Pacelt skatu (arī skatienu, acis) Pavērst skatienu uz augšu.
Nolaist acis Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
Nolaist skatienu (arī acis) Pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
izzvanīt Pavēstīt par (kā) beigām - par zvanu.
iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu).
diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
nekārtīgs Paviršs, nolaidīgs (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kas neievēro disciplīnu.
pievērst Pavirzīt (skatienu) tā, lai redzētu (ko).
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm.
nocenot Pazemināt (kam) cenu.
kristies Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Krist (8).
krist Pazemināties (parasti par temperatūru, spiedienu). Kristies (2).
piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru.
Uzteikt darbu Paziņot par atlaišanu no darba. Paziņot par aiziešanu no darba.
aizsūtīt Paziņot, nodot (sveicienus, ziņu).
kupāti Pēc izskata desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no gaļas (parasti cūkgaļas), sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru. Pēc kārtas (vērsties) pie viena un otra.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, iekārtots (piemēram, grāmatu, gleznu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
piekārtot Pēc noteiktām kārtulām pievienot (kam jaunu vienību, sastāvdaļu u. tml.).
izvest Pēc noteiktiem likumiem, kārtulām izveidot jaunu (parasti matemātisku) sakarību no dotajām sakarībām.
klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija. Attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons.
izziņa Pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu). Uzziņa.
uzziņa Pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, elektronu skaitļojamā mašīnā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu).
Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
Ļauna (arī nelaba) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Nelaba (arī ļauna) acs Pēc tautas ticējumiem - skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
Nelaba zīme Pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem). Arī kolikas.
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
pārsteigt Pēkšņi izraisīt (kādā) izbrīnu, arī apbrīnu.
rauties Pēkšņi mainīt kustības virzienu (parasti atbrīvojot kam vietu). Arī strauji slēpties (no kā, kur, aiz kā).
apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (pilnīgi mainot, parasti straujas, kustības virzienu).
pārgriezt Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.). Apraut (2).
Iekrist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
(Ie)krist acīs Pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
Krist acīs Pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
lēkt Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums). Šāda emocionāla stāvokļa izpausme. Arī strīds.
dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu.
rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani pelēks.
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganpelēks Pelēks ar zaļganu nokrāsu.
zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu.
pelntveris Pelnu krātuve (zem kurtuves).
pelnbirde Pelnu krātuve (zem kurtuves). Pelntveris.
ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu). Ēst (ko) bez ēstgribas.
žurka Peļveidīgais grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti.
inkubēt Perināt inkubatorā (olas, putnu mazuļus).
sinhrofazatrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs.
sinhrotrons Periodiskas darbības elektronu paātrinātājs ar mainīgu magnētisko lauku un pastāvīgu elektriskā lauka frekvenci.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
uzskaitīt Perot iesist (kādam vairākus sitienus vai noteiktu sitienu skaitu).
Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
Goda pilsonis Persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ. Attiecīgais nosaukums.
līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
līdzaizbildnis Persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežas pārkāpējs.
Robežas pārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai. Robežpārkāpējs.
ekspeditors Persona, kas nodarbojas ar (dokumentu, preču u. tml.) nosūtīšanu.
kurjers Persona, kas nogādā, parasti ko steidzamu, arī slepenu.
godabiedrs Persona, kas nopelnu dēļ uzņemta, ievēlēta par (kādas biedrības, iestādes) biedru, bet nav saistīta ar noteiktu pienākumu veikšanu. Attiecīgais nosaukums.
štauers Persona, kas pārzina kuģu kravas iekraušanu un izkraušanu.
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
komitents Persona, kas uzdod komisionāram noslēgt zināmu darījumu (piemēram, pirkšanu, pārdošanu) komisionāra vārdā, bet uz uzdevuma devēja rēķina.
emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas orgānu sankciju.
korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums.
banda Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai. Vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai iepriekš izstrādāt kādu jautājumu.
deputācija Personu grupa, kuru kāda organizācija, iestāde, sapulce izvēlējusi noteikta uzdevuma veikšanai.
komūna Personu kolektīvs, kas apvienojies kopīgai dzīvei, ar kopēju īpašumu, kopēju darbu.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu, valstu apvienība, ko vieno kopēja darbības programma, kopējs mērķis, uzdevums.
siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu.
Dot pa ādu Pērt, sist. Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku...
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
modelēšana Pētīšanas, izziņas metode, kas balstās uz modeļu (4) izmantošanu.
prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
lāsteka Pie kāda priekšmeta piesalis konusveida ledas veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (no kā) lejup.
pietūcīt Piebāzt ļoti pilnu.
līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
balsot Piedaloties vēlēšanās, paust savu viedokli (piemēram, nododot vēlēšanu biļetenu).
piesvilt Piedegt (par ēdienu, arī par trauku ar ēdienu).
vainot Piedēvēt (kam) vainu (4).
Greznoties (arī lepoties) ar svešām (arī cita) spalvām Piedēvēt sev cita nopelnus.
Lepoties (arī greznoties) ar svešām (arī cita) spalvām Piedēvēt sev cita nopelnus.
Pušķoties (arī greznoties, lepoties) ar svešām (arī cita) spalvām Piedēvēt sev cita nopelnus.
Greznoties (arī lepoties, pušķoties) ar svešām (arī cita) spalvām Piedēvēt sev cita nopelnus.
Greznoties (arī pušķoties, lepoties) ar svešām (arī cita) spalvām Piedēvēt sev cita nopelnus.
servopiedziņa Piedziņa, kas tiek regulēta automātiski vai ar atvieglotu manuālo vadību.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
(Iz)krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
Krist cauri Piedzīvot neveiksmi. Neizturēt (eksāmenu). Nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
piesūtīt Piegādāt (parasti ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
piekasīt Piegrābt (parasti sienu).
Piegriezt slīpā diegā Piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
Piegriezt slīpā diegā Piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
Piegriezt taisnā diegā Piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
Piegriezt taisnā diegā Piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
blakusvāģis Piekabe ar vienu riteni motocikla sānos.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
sankcija Piekrišana, atļauja (piemēram, izdarīt kratīšanu, arestēt personu).
atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
adoptēt Pieņemt ģimenē (bērnu) ar juridisku aktu radniecības tiesisko attiecību nodibināšanai.
saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu).
pierietēt Piepildīties ar pienu (parasti par tesmeni). Piepildīt tesmeni (par pienu).
uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti, to pārdodot).
sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
ieauklēt Pieradināt (bērnu) pie auklēšanas. Auklējot izlutināt.
attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu. Noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
pievilkt Piesaistīt (piemēram, uzmanību, skatienu).
propāns Piesātināts ogļūdeņradis - bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
nodievoties Piesaukt dievu, izmantot bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu.
dievoties Piesaukt dievu, lietot bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt.
saskandināt Piesist (ko vienu pie otra) tā, ka rodas skaņa.
Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko). Padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
apgarot Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam). Piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
nemākulība Pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums (kāda darba, darbības veikšanai).
rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
Saistīt skatienu Pievērst sev kāda skatienu.
Saistīt skatienu Pievērst sev kāda skatienu.
uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam), parasti vērīgi, cieši.
paskatīties Pievērst skatienu, parasti uz īsu brīdi. Pavērst skatienu (kur, kādā virzienā), parasti uz īsu brīdi.
uzskatīt Pievērst, parasti īsu brīdi, skatienu (kādam, kam). Arī uzlūkot (1).
apstaigāt Pievērsties (daudziem vai visiem) - par skatienu, acīm. Apskatīt.
pielūgt Pievērsties (dievam) ar lūgšanu.
kavēties Pievērsties (kam) - parasti par domam, skatienu.
atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā) - par skatienu, acīm.
virzīties Pievērsties (noteiktam tematam, jautājumam) - piemēram, par sarunu.
nomesties Pievērsties (par skatienu).
pārmesties Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
pārsviesties Pievērsties kam citam (par domām, jūtām u. tml.). Pievērsties citam objektam, tematam (piemēram, par sarunu).
papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu. Kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
piegriezt Piezvanīt pa telefonu.
rietēt Pildīties ar pienu (par tesmeni). Rasties tesmenī (par pienu).
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to). Izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu, spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums. Arī identitāte, identiskums.
piedzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Apdzirdīt.
apdzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu. Piedzirdīt.
izveidot Pilnīgi attīstīt (orgānus) - par augiem.
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu). Ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
Izravēt ļaunumu (ar visām saknēm) Pilnīgi iznīcināt ļaunumu.
nobloķēt Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
Noņemt no krūts Pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
Izbeigt lietu Pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu.
Līdz pēdējam kumosam Pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
tēzaurs Pilnīgs (zināšanu, atziņu, jēdzienu u. tml.) kopums (parasti kādā nozarē).
pilnumpilns Pilnum pilns.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
tramvajs Pilsētas pasažieru (retāk kravas) transporta veids, kurā izmanto vagonus (aptuveni 80 pasažieriem), kas rit pa ielas (retāk zem ielām) izbūvētiem sliežu ceļiem. Šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
Aktīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņu tiesības ievēlēt valsts likumdošanas un citu pārvaldes un varas orgānu pārstāvjus.
kāstuve Piltuvveida trauks ar sieta vai auduma dibenu šķidruma kāšanai. Ierīce šķidruma kāšanai.
Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
Garknābja gaura Pīļu dzimtas putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi.
cekulpīle Pīļu dzimtas putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām.
pīte Pīne, pinums.
appīt Pinot aptvert (pinumu ap ko, kam apkārt).
appīt Pinot, veidojot (pinumu), aptvert (ko).
aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam).
segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu.
pirmraksts Pirmais (kā) teksts, pieraksts, manuskripta variants.
raudzības Pirmais apciemojums pie jaundzimušā un mātes sveikšana sakarā ar bērna piedzimšanu.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana.
virsspārni Pirmais spārnu pāris, kas pārsedz otro spārnu pāri (parasti vabolēm).
neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma pēdējā starpledus laikmetā, kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku.
ierūkt Pirmo reizi (gadā) iesākt rūkt (par pērkonu).
priekšeksāmenu Pirmseksāmenu.
bērnudārzs Pirmsskolas vecuma (3-7 gadu vecu) bērnu sabiedriskās audzināšanas iestāde.
pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
placentācija Placentas (1) un embrija orgānu veidošanās.
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Šaurs leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 0 radiāniem (0 grādiem) un mazāks par 1,571 radiānu (90 grādiem).
Plats leņķis Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
Plats leņķis mat Plakans leņķis, kas ir lielāks par 1,571 radiānu (90 grādiem) un mazāks par 3,142 radiāniem (180 grādiem).
simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem.
trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem. Sūcējtārpi.
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, liem tuvodamās vai no tiem attālinādamās.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai. Mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
smalkporcelāns Plānsienu porcelāna izstrādājums.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
Saimnieciskais aprēķins Plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu, un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu). Šādi apstrādājot, piemēram, mālu, plastilīnu, darināt (ko). Skulpturāli attēlot (ko, piemēram, modeli).
mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
panama Plaša mēroga afēra ar amatpersonu uzpirkšanu.
slavens Plaši iecienīts (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
izvērst Plaši, daudzpusīgi risināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.). Detalizēti izveidot (mākslas tēlu).
slaids Plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
gadatirgus Plašs tirgus, ko organizē vienu vai dažas reizes gadā, parasti lauku centros.
plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu, upju erozijas saposmotu virsu.
plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
pārgriezt Plati izplest (acis), parasti vēršot skatienu sāņus, vairāk atsedzot acu baltumus.
dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
limanda Plekstu dzimtas zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē.
zeltplekste Plekšu dzimtas zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
līdaka Plēsīga līdakveidīgo zivju kārtas zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu magmu.. plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties. Aizplivināties.
izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk (piemēram? vilnu).
Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
Pretēja zīme Plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
Siena pļava Pļava, kurā gatavo sienu.
Siena pļava Pļava, kurā gatavo sienu.
Zilā polārlapsa Polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
Zilā polārlapsa Polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
kārtībnieks Policists, kas uzrauga kārtības un drošības noteikumu ievērošanu sabiedriskā vietā.
lineārisms Polifonisku paņēmienu kopums (parasti 20. gadsimta mūzikā).
polifoniskums Polifonums
nukleīnskābes Polimēri, kas sastāv no nukleotīdiem un ir nepieciešami olbaltumvielu biosintēzē. Polinukleotīdi.
revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojusies visaktīvākā šķiras, sociālās grupas daļa un kura pauž šīs šķiras, sociālās grupas intereses, vada to uz noteiktu mērķu un ideālu sasniegšanu.
porozitāte Porainība (1), porainums (1).
porozitāte Porainība (2), porainums (2).
zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
Grūta stunda Posta, ciešanu, bēdu laiks. Smaga pārdzīvojuma brīdis.
kopulēt Potēt, saaudzējot mežeņa dzinumu ar kultivējamā auga potzaru.
instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
māka Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
izmēģināt Praksē pārbaudīt (piemēram, kādu, parasti jaunu, pasākumu).
piedzīvojums Praktiska darbība iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums. Pieredze (2).
pieredze Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
izogrāfija Precīza (rakstu zīmju, rokrakstu, manuskriptu, attēlu) atveidošana litogrāfijā.
cenrādis Preču cenu saraksts.
polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus.
Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
Hormonāls preparāts Preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
rekombinācija Pretējas zīmes jonu vai pozitīvo jonu un elektronu apvienošanās, kurā veidojas neitrāli atomi, molekulas.
kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums. Neloģisks izteikums.
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
Prettanku barikāde Prettanku aizsprosts ar šaujamlūkām, ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
varasdarbs Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot). Vardarbība.
radītprieks Prieks radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); prieks radīt, radīšanas prieks.
grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts (kā) ievietošanai, norobežošanai, aptveršanai.
spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
piemiņa Priekšmets, kas ir saistīts ar mirušu cilvēku, kādu pagātnes faktu un izraisa cieņas pilnu attieksmi pret to.
prototips Priekšmets, ko izmanto par (mērvienības) etalonu.
Optiska sistēma Priekšmetu (piemēram, lēcu, prizmu, spoguļu), arī organisku veidojumu sistēma, kas noteiktā veidā maina gaismas izplatīšanās virzienu.
numerācija Priekšmetu apzīmēšana ar secīgiem numuriem. Numurēšana.
grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
mērkaķis Primātu kārtas dzimta, kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
zārds Primitīva koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka. Šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
vārdošana Primitīva, ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem). Riebšana, pūšļošana.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievgaļos savienoti stabi, bet sienas - 4-6 metrus garas kārtis.
postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros. Arī aksioma.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Pasaules uzskats Principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
municipalizācija Privātpersonu īpašuma tiesību piespiedu nodošana pašvaldības orgāniem.
paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa.
konfiskācija Privātpersonu vai organizāciju īpašuma atsavināšana piespiedu kārtā bez atlīdzības par labu valstij.
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
nodoklis Privātpersonu, arī uzņēmumu, iestāžu obligāts maksājums valstij (ar tās centrālo vai vietējo orgānu starpniecību).
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
audzināšana Process, darbība --> audzināt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
mācīšana Process, darbība --> mācīt (1). Attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
ražošana Process, kurā cilvēks ar savu darbu pārveido dabas vielas, enerģiju un dabas procesus, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības.
laktācija Process, kurā piena dziedzeri (cilvēkiem vai zīdītājiem dzīvniekiem) rada un atdala pienu. Laikposms no (govs) atnešanās līdz aizlaišanai.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
Tīrā produkcija Produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
kreiss Progresīvs, revolucionārs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
obstrukcija Protesta veids (parasti parlamentos) - trokšņošana, garu runu teikšana u. tml., lai sēdē, sapulcē aizkavētu vai nepieļautu lēmuma pieņemšanu.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu). Būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk saņemtās informācijas saglabāšanu un reproducēšanu.
Ilglaika atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu organisma saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
histērija Psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piemēram, lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanu, šausmu izjūtas.
Valsts darba krājkase PSRS kredītiestāde, kuras galvenais uzdevums ir dot iespēju iedzīvotājiem uzglabāt savus uz laiku brīvos naudas līdzekļus un izdarīt dažāda rakstura norēķinu operācijas.
ūpis Pūčveidīgo kārtas putns ar iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm.
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu. Šādas pudeles saturs.
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus. Lasīties [2] (1).
modinātājpulkstenis Pulkstenis ar ierīci (parasti zvanu), kas noteiktā laikā signalizē.
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas. Divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu).
pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes.
Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
prespulveris Pulveris vai granulēts materiāls izstrādājumu izgatavošanai presējot.
vairodziņš Pumpurs ar mizu un plānu koksnes strēmelīti, ko izmanto acošanai.
Funkcijas nulle Punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas sakne.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris). Punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
Pārejas purvs Purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
māneklis Putna atveidojums (medījamo putnu pievilināšanai).
vilinātājputns Putns (dzīvs vai, piemēram, izbāznis), ko izmanto citu putnu pievilināšanai.
cālis Putnu (parasti vistu) mazulis. Arī jaunputns.
putnubiedēklis Putnu biedēklis.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā. Šīs grupas putni.
flamingi Putnu kārta (parasti tropu zemēs), pie kuras pieder putni ar garu kaklu, līku knābi un garām kājām. Šīs kārtas putni.
gārgaļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale). Šīs kārtas putni.
pelikānveidīgs Putnu kārta, kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni.
griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis). Šīs kārtas putni.
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu. Šīs kārtas putni.
dzērvjveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste. Šīs kārtas putni.
dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
baložveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, baloži, ūbeles. Šīs kārtas putni.
dzegužveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, dzeguze. Šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
pūčveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
svīrveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder nelieli vai ļoti sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri).
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
stārķveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids. Kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis). Šīs kārtas putni.
dūkurveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu. Šīs kārtas putns.
zaļvārnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēja lieluma putni, parasti ar košu apspalvojumu (piemēram, zaļvārna, zivju dzenītis). Šīs kārtas putni.
zosveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kājām ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem. Šīs apakškārtas putni.
murdslazds Putnu ķeramā ierīce. Murda slazds.
Murda slazds Putnu ķeramā ierīce. Murdslazds.
slazds Putnu ķeramā ierīce. Murdslazds.
putnabērns Putnu mazulis.
seters Putnu medību suns ar garu apmatojumu. Attiecīgā suņu šķirne.
inkubācija Putnu olu izperēšana inkubatorā.
pointers Putnu suns, kam raksturīgs gluds, īss apmatojums. Attiecīgā suņu šķirne.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa). Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi. Dzimta.
Mīnu meklētājs Radioelektroniska ierīce mīnu konstatēšanai.
radiolampa Radioelektroniskajā aparatūrā izmantojama elektronu lampa.
Kvantu elektronika Radiofizikas nozare, kas pētī elektromagnētiskā starojuma rašanos, pastiprināšanu un reģistrāciju, izmantojot kvantu likumsakarības.
Lampu radiouztvērējs Radiouztvērējs, kurā izmanto elektronu lampas.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu). Virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli. Vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar sitienu, triecienu).
šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)). Atskanēt šādām skaņām.
Dot ēnu (arī paēnu) Radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
Izdomāt vārdu Radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko).
traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) trakumu (arī triku, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
Izspēlēt (kādu) triku (arī trakumu, biežāk joku) Radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml. Izdarīt negaidītu pavērsienu.
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu). Atskanēt šādām skaņām.
šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gai otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
dīkt Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni). Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu). Atskanēt šādam troksnim.
riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
indekss Rādītājs, saraksts (nosaukumu, vārdu, cenu u. tml. kopojumam).
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
ragacis Ragains koks, uz kura kulstot liek linus.
galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks ir uzrakstījis dieva atklāsmes iedvesmots un ko baznīca ir atzinusi par autoritatīviem (piemēram, Bībele, Korāns).
pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus.
mašīnrakstīšana Rakstīšana ar rakstāmmašīnu.
stenotipija Rakstīšana ar stenogrāfijas mašīnu.
stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu.
stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm.
Labot kļūdas Rakstīt kļūdu labojumu (par skolēnu).
Rozīšu raksts Raksts, kam ir šāds ornamenta motīvs un kas izkārtots joslās (apģērba audumos) vai vienmērīgi klāj fonu (galdautu, dvieļu u. tml. audumos).
rekreditīvs Raksts, kas anulē akreditīvu (2).
dokuments Raksts, kas apstiprina faktus ar juridisku nozīmi (piemēram, personas dzimšanu, iegūto izglītību).
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
Fonogrāfiskais (arī alfabētiskais) raksts Raksts, kurā ar vienu zīmi (burtu), retāk ar burtkopu, apzīmē vienu skaņu, retāk skaņkopu.
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā). Arī birka.
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
čigānisks Raksturīgs čigāniem. Raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam. Arī mūsdienu.
Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
krist Rasties (par rasu, salnu).
sarietēt Rasties tesmeni lielākā daudzumā (par pienu). Piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
atrietēt Rasties, pieplūst (par pienu tesmeni).
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
Galdu rati Rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu. Raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko). Arī plūkt (1).
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāties (3).
krunkot Raukt krunkās (purnu) - par dzīvniekiem.
Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu.
sklandrausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu.
Sklandu rausis Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu. Sklandrausis.
kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu.
stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
atsmīnēt Reaģēt (uz ko) ar smīnu.
atšņākt Reaģēt (uz ko) ar šņācienu.
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
aprauties Refl. --> apraut (2). Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
Kāpināt skaitli otrajā (trešajā, ceturtajā utt.) pakāpē Reizināt skaitli ar sevi vienu (divas, trīs utt.) reizes.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
Kāpināt skaitli kvadrātā Reizināt skaitli ar sevi vienu reizi.
koprēķins Rēķins, ko veido vairāku vai daudzu rēķinu summējums.
rēķinvedība Rēķinu izrakstīšanas, saņemšanas, iegrāmatošanas sistēma grāmatvedības uzskaitē. Attiecīgā nodaļa (uzņēmumā, iestādē).
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
Matemātiskā analīze Rēķinu paņēmienu izstrādāšana, kuri palīdz risināt dažādus jautājumus par lielumiem.
viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu. Monoteisms.
monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu. Viendievība.
modernisms Reliģijas un filozofijas virziens, kas cenšas apvienot mūsdienu zinātnes (it īpaši dabaszinātņu) atziņas ar reliģijas dogmām.
kristības Reliģiska ceremonija, kurā bērnu vai pieaugušu cilvēku atbrīvo no grēka, padara par baznīcas locekli un parasti piešķir viņam vārdu. Tai sekojošās svinības, mielasts.
sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
vahabisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā. Oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
kapitālremonts Remonts, kas saistīts ar nolietoto detaļu, būvdetaļu, būvkonstrukciju atjaunošanu vai maiņu.
fotomehānika Reproducēšanas paņēmienu kopums, kuros izmanto fotogrāfiskus un ķīmiskus procesus.
runāt Reproducēt pārraidīto runu (par radiouztvērēju, televizoru).
bukinists Retu, senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2). Attaisnošana. Fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
krokidolīts Ribekita paveids - minerāls ar šķiedrainu uzbūvi, iezilganu krāsu. Zilais azbests.
sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu. Rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
ieturēt Rīkoties tā, ka nemainās (ierīces, darba rīka stāvoklis, kustības virziens). Darbojoties nemainīt (stāvokli, kustības virzienu) - par ierīci, darba rīku.
aizsargāt Rīkoties tā, lai novērstu (ko nevēlamu, ļaunu). Paglābt, pasargāt (no kā, pret ko).
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
mīstīklas Rīks, ierīce (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedras salaušanai.
tīkls Rīks, ierīce u. tml., kam galvenā sastāvdaļa ir šāds pinums un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti ūdensdzīvnieku) ķeršanai.
vīt Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).
šķetināt Risināt (piemēram, sarunu, domu, jautājumu).
šķetināties Risināties (piemēram, par sarunu, domu, jautājumu).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu). Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
aizrisināt Risinot (sarunu, domu u.tml.), nonākt līdz kādam posmam.
atrežģīt Risinot, šķetinot atraisīt (ko samudžinātu, sapinušos u. tml.).
kvartole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot četrās vienlīdzīgās daļās.
kvintole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot piecās vienlīdzīgās daļās.
septole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
sekstole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
triole Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot trijās vienlīdzīgās daļās.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas. Šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Melnā maģija Rituālu kopums, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
Sniega līnija Robeža uz zemes virsmas, virs kuras klimatisko apstākļu ietekmē notiek sniega un ledus uzkrāšanās (pārsniedzot tā kušanu un iztvaikošanu).
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
pretspiediens Rokas spiediens, ar ko reaģē uz cita cilvēka rokas spiedienu (piemēram, sasveicinoties, pateicoties).
fuksītis Rokas zāģis ar vienu rokturi.
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
kulstīkla Roku darbarīks (piemēram, linu) šķiedras atspaļošanai.
triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu lomu.
romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
romānists Romānu rakstnieks.
greznot Rotājot darīt (ko) greznu, skaistu, svinīgu.
garnēt Rotāt (ēdienus).
krāšņoties Rotāties (piemēram ar greznumlietām).
greznoties Rotāties (piemēram, ar greznumlietām). Grezni tērpties.
vīteņroze Roze ar stīgojošiem dzinumiem.
rūsganruds Ruds ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani ruds.
norūkt Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
Runas aparāts Runas orgānu kopums, sistēma.
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
Artikulācijas bāze Runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
gremot Runāt (vienu un to pašu), domāt (par vienu un to pašu).
Karāties klausulē Runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
Karāties klausulē Runāt pa telefonu (parasti ilgi un daudz).
norunāt Runāt un pabeigt runāt (piemēram, runu).
Pūst vienā un tajā pašā stabule Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
veicināt Rūpēties par (kā) pastāvēšanu, attīstību.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
būvētava Rūpnīca, kurā ražo transportlīdzekļus (parasti vagonus, ūdens transportlīdzekļus).
metālrūpniecība Rūpniecības nozare (piemēram, metalurģija, mašīnbūve), kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
kinorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kinofilmu kopēšanu, kinotehnisko rūpniecību un kinolenšu ražošanu.
mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu un sveķu ieguvi.
metalurģija Rūpniecības nozare, kas ietver metālu ražošanu un apstrādi.
motorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver motociklu, mopēdu u. tml. viengrambas spēkratu ražošanu.
motorbūve Rūpniecības nozare, kas ietver motoru ražošanu.
poligrāfija Rūpniecības un tehnikas nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu.
tipogrāfija Rūpniecības un tehnikas, arī amatniecības nozare, kas ietver iespieddarbu izgatavošanu (parasti augstspieduma tehnikā).
fabrika Rūpniecības uzņēmums, kas pamatojas uz mašīnu sistēmas izmantošanu.
rūpnīca Rūpniecības uzņēmums, kas pamatojas uz mašīnu sistēmas izmantošanu.
sloka Rūsganbrūns tārtiņveidīgo kārtas naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti.
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī).
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
arodkustība Sabiedriska kustība (kapitālistiskajās valstīs), kas saistīta ar arodbiedrību dibināšanu, darbību un attīstību.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
Kultūras universitāte Sabiedriska mācību iestāde, kurā tiek lasīti lekciju cikli kādā zināšanu nozarē.
Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu
Ražošanas intensifikācija Sabiedriskās ražošanas attīstības process, kas pamatots uz tehnikas, materiālo un darba resursu aizvien pilnīgāku izlietošanu un saistīts ar zinātnes un tehnikas progresu.
feodālisms Sabiedriski ekonomiska formācija (laikmetā starp verdzības iekārtu un kapitālismu vai starp pirmatnējo kopienu un kapitālismu), kuras ražošanas attiecību pamatā ir feodāļu īpašuma tiesības uz ražošanas līdzekļiem un daļēji uz ražotājiem.
abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē). Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu.
kārta Sacensību posms (parasti sporta spēlēs), kurā katra komanda izspēlē vienu spēli, katrs spēlētājs - vienu partiju. Spēļu kopums, ko izspēlē šajā posmā.
atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
artikulēts Sadalīts sastāvdaļās (par cilvēka runu).
izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
nodevība Sadarbība ar pretinieku (parasti ziņu sniegšana), kura apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
samest Sadzerties alkoholisku dzērienu.
Žanra glezniecība Sadzīves ainu glezniecība.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
sataisīt Sagatavo lietošanai, patērēšanai (piemēram, ēdienu).
Nolikt gulēt Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt.
Likt gulēt Sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti).
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti). Iznest (3).
sakasīt Sagrābt (parasti sienu).
sakast Sagrābt (parasti sienu).
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
vārpsta Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās. Vārpstiņa (2).
reproduktorsaimniecība Saimniecība, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
miljonārs Saimniecība, uzņēmums, kura ienākumi sasniedz miljonu un vairāk rubļu.
ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai.
peļņa Saimnieciskā aprēķina uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu.
novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
kūlītis Saistīta (piemēram, audu, šūnu) kopa.
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Risināties secīgi, arī raiti (par runu).
organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, iestādes, cilvēku kolektīva) dibināšanu, radīšanu, šādai dibināšanai, radīšanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā, piemēram, pasākuma, kādas darbības) gatavošanu, rīkošanu, šādai gatavošanai, rīkošanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā) apvienošanu, saliedēšanu noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai), šādai apvienošanai, saliedēšanai raksturīgs.
organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
reduktīvs Saistīts ar (kā) samazināšanu, vienkāršošanu, tām raksturīgs.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piemēram, dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Ārstniecisks.
ārstniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu. Lietojams ārstniecībā, ārstēšanā. Dziedniecisks.
asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml. Nežēlīgs.
transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
elektroakustisks Saistīts ar elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi. Šādai pārvēršanai raksturīgs.
elektroenerģētisks Saistīts ar elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
respirators Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
filmisks Saistīts ar filmu (2) vai filmēšanu, raksturīgs filmai (2) vai filmēšanai. Kinematogrāfisks.
psihrometrisks Saistīts ar gaisa mitruma mērīšanu, izmantojot psihrometru, tai raksturīgs.
gāju Saistīts ar gājputnu ceļošanu.
gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs.
hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs. Saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu darba procesā, kādās darbībās. Tāds, kas ir iegūts šādā veidā.
praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību procesā, veicot attiecīgo darbu, darbības.
ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
torītējs Saistīts ar kādu no pagājušo dienu rītiem, tam raksturīgs.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu.
praktisks Saistīts ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kantilēns Saistīts ar kantilēnu (1), tai raksturīgs.
kantonāls Saistīts ar kantonu (1).
kantonāls Saistīts ar kantonu (2).
kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju (3), fotogrāfiju (1) un skaņu ierakstīšanu.
klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
komunāls Saistīts ar komūnu (3), tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar komūnu (4), tai raksturīgs.
transkontinentāls Saistīts ar kontinenta šķērsošanu, tai raksturīgs.
konisks Saistīts ar konusu (1), tam raksturīgs.
mikroķīmisks Saistīts ar ķīmiskā sastāva noteikšanu ļoti maziem vielu daudzumiem, tai raksturīgs.
zooveterinārs Saistīts ar lauksaimniecības dzīvnieku pareizu audzēšanu, barošanu, turēšanu, izmantošanu un ārstēšanu.
vestibulārs Saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs.
pedagoģisks Saistīts ar mācīšanu, audzināšanu, izglītību, tām raksturīgs.
maratonisks Saistīts ar maratonu, tam raksturīgs.
svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu. Masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
mašinizēt Saistīts ar mašīnu izmantošanu, ieviešanu.
patērniecisks Saistīts ar materiālo labumu izmantošanu, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā, tai raksturīgs.
medicīnisks Saistīts ar medicīnu, tai raksturīgs. Lietojams medicīnā, ārstniecībā, ārstēšanā. Arī ārstniecisks.
meridionāls Saistīts ar meridiānu (1), tam raksturīgs.
meridionāls Saistīts ar meridiānu (2), tam raksturīgs.
monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs. Plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
mūsdienīgs Saistīts ar mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām, normām. Mūsdienu.
musonāls Saistīts ar musonu, tam raksturīgs.
sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs. Tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
nukleārs Saistīts ar norisēm atoma kodolā, tām raksturīgs. Saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā neatkarīgi no uzsvaru izvietojuma tajā.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
metodisks Saistīts ar noteiktu metodi, ar metodes ievērošanu. Saistīts ar iepriekš izstrādātu plānu, programmu.
sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar novirzēm orgānu un sistēmu darbībā, šīm novirzēm raksturīgs.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
transokeāna Saistīts ar okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
retorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs
oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs. Retorisks (2).
reparatīvs Saistīts ar organisma bojāto šūnu atjaunošanu, atjaunošanos, arī ar ķermeņa daļu ķirurģisku labošanu.
pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
laikmetīgs Saistīts ar pašreizējo (mūsdienu) laikmetu, laikposmu, tam raksturīgs. Mūsdienīgs.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs! tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā. Šāsdienas (1).
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo dienu, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā dienā.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs. Tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
šāsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Mūsdienu.
šīsdienas Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā laikposmā. Šāsdienas (2). Mūsdienu.
peritoneāls Saistīts ar peritonu, tam raksturīgs.
komunāls Saistīts ar pilsētu (vai tai līdzīgu apdzīvotu vietu), tai raksturīgs. Saistīts ar pilsētas (vai tai līdzīgas apdzīvotas vietas) iedzīvotāju apgādi, nodrošināšanu.
politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
praktisks Saistīts ar praksi (2), tai raksturīgs. Saistīts ar kādas zinātnes nozares teorētisko atzinumu un secinājumu izmantošanu praksē.
krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (1), tai raksturīgs.
psihohigiēnisks Saistīts ar psihohigiēnu (2), tai raksturīgs.
redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs. Tāds, ko veic rediģējot.
refrēnisks Saistīts ar refrēnu (1), tam raksturīgs.
refrēnisks Saistīts ar refrēnu (2), tam raksturīgs.
reģionāls Saistīts ar reģionu, tam raksturīgs.
salonisks Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs. Arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv noteiktā sezonā.
merkantils Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks.
merkantilistisks Saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks. Merkantils (2).
sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
estētisks Saistīts ar skaistumu, cildenumu, mākslu.
skarlatinozs Saistīts ar skarlatīnu, tai raksturīgs. Tāds, kas ir līdzīgs skarlatīnai.
smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs. Arī svinīgs, pacilāts.
sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
hidraulisks Saistīts ar šķidruma spiedienu, kustību.
šodienējs Saistīts ar šodienu (1), tai raksturīgs.
rektāls Saistīts ar taisno zarnu, tai raksturīgs.
ortogonāls Saistīts ar taisnu leņķi, tam raksturīgs. Tāds, kam ir taisna leņķa forma.
lineārs Saistīts ar taisnu līniju, tai raksturīgs. Līdzīgs taisnai līnijai.
juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu. Tiesisks.
tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
tirpains Saistīts ar tirpšanu, tirpām, tām raksturīgs.
hidroenerģētisks Saistīts ar ūdens kustības enerģijas izmantošanu, tai raksturīgs.
vakarējs Saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs.
republikānisks Saistīts ar valsts iekārtas un varas orgānu formu, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas orgānu formai raksturīgs.
nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs. Velnišķīgs.
velnišķīgs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs. Velnišķs.
varikozs Saistīts ar vēnu paplašinājumiem, paplašināšanos, tiem raksturīgs.
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu, tām raksturīgs. Tāds, ko izmanto, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām, tām raksturīgs.
vulkānisks Saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs.
ģeodēzisks Saistīts ar Zemes virsas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs, šādai mērīšanai, attēlošanai raksturīgs.
zīlniecisks Saistīts ar zīlēšanu, tai raksturīgs.
zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zonāls Saistīts ar zonu (2), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zonāls Saistīts ar zonu (3), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
zonāls Saistīts ar zonu (4), tai raksturīgs. Tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
žargonisks Saistīts ar žargonu, tam raksturīgs.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu.
Nāve aizsauc Saka par cilvēka miršanu.
Nāve aizsauc Saka par cilvēka miršanu.
(Kā) balta lapa Saka par cilvēku, kam trūkst zināšanu (kādā jomā) vai to ir maz. Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Pazīstams (arī vecs) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Vecs (arī pazīstams) numurs Saka par darbību, rīcību, kas neizraisa gaidīto pārsteigumu, izbrīnu.
Dieva dāvana Saka par ēdienu.
Dieva dāvana Saka par ēdienu.
Memmes bērniņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu bērnu, arī jaunieti.
Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunekli.
Memmes dēliņš Saka par gļēva rakstura, izlutinātu zēnu, arī jaunieti.
Čuču (arī miega) muiža Saka par guļasvietu, ejot gulēt (parasti runājot ar bērnu).
Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm. Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Acis kā pūcei Saka par jaunu, niknu skatienu. Saka par lielām acīm.
Noskrienas kā suns Saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu.
Uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
Kā deviņi (velni), arī kā divi deviņi Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Kā divi deviņi, arī kā deviņi (velni) Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Kā deviņi velni, arī kā divi deviņi Saka par ko (parasti par skriešanu), kas notiek ļoti lielā steigā.
Pēc spoka Saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
Kā ar nazi nogriezts Saka par ko līdzenu, gludu.
Kā ar nazi nogriezts Saka par ko līdzenu, gludu.
Dzīva (arī tīra) uguns Saka par ko ļoti karstu (parasti par ēdienu, dzērienu).
(Pēdējais) modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
(Pēdējais) modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
Pēdējais modes kliedziens Saka par ko ļoti modernu.
Tavu (arī to) brīnumu! Saka par ko ļoti neparastu, dīvainu, kas rada lielu pārsteigumu.
(Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
(Kā) no pasaules radīšanas Saka par ko ļoti senu, tādu, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
Tas tik(ai) ir numurs Saka par ko tādu (parasti darbību, rīcību), kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu.
Acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu.
Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Izžuvis (arī izkaltis, sakaltis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Sakaltis (arī izkaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Sauss (biežāk izkaltis, sakaltis, izžuvis) kā asaka Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Kā skals Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Kārns (arī tievs, sakaltis, izkaltis, retāk sauss) kā skals Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Tievs kā skals (arī kā diegs) Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
(Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
(Kā) uz uguns vārīts Saka par ļoti karstu ēdienu, dzērienu.
Pati laipnība Saka par ļoti laipnu cilvēku.
Pat mušai nedara pāri Saka par ļoti lēnu, labsirdīgu cilvēku.
Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Septiņi vēji galvā (kādam) Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Paša miesa un asinis Saka par miesīgu bērnu.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
Kā (veca) beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Kā veca beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
Skābuma ķērne Saka par nelaipnu, īgnu cilvēku.
Skābuma ķērne Saka par nelaipnu, īgnu cilvēku.
Acis šaudās (uz visām pusēm) Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis skrien (arī šaudās) uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Acis šaudās uz visām pusēm Saka par nemierīgu, šaudīgu skatienu.
Šurp vai turp Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Šurp vai turp Saka par nevērīgu naudas izdošanu.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Nespēj (arī nevar, nemāk u. tml.) (ne) mušu no deguna nodzīt Saka par pārāk lēnu, tūļīgu, arī gļēvu cilvēku.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu viru.
Putraims putraimu dzenā Saka par pārāk ūdeņainu zupu.
Kā kāršu namiņš Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
Kā kāršu namiņš Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
Deguns kā gurķis Saka par resnu, apaļu degunu.
Deguns kā gurķis Saka par resnu, apaļu degunu.
Skaldi un valdi Saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
Acis met zibeņus Saka par skatienu, kas pauž ļaunumu, dusmas, izaicinājumu.
Acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Acis met zibeņus Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Acis met zibeņus (arī zibšņus) Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Acis met zibšņus (arī zibeņus) Saka par skatienu, kurā izpaužas ļaunums, dusmas, izaicinājums.
Drabiņu maiss Saka par slinku, resnu cilvēku.
Kā aizdurts Saka par spēju pārdzīvojumu, ciešanu satriekta cilvēka reakciju.
Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
Aug buciņš, aug radziņi Saka par tādu (bērnu), kas kļūst nerātnāks, arī stūrgalvīgāks.
Kā nopērts (suns, arī kucēns) Saka par tādu, kas padzīvo kaunu, nožēlu.
Kā nopērts suns (arī kucēns) Saka par tādu, kas pārdzīvo kaunu, nožēlu.
Pirmā dzirdēšana Saka parasti pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
Un āmen (baznīcā) Saka, izbeidzot sarunu par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
Kas to būtu domājis! Saka, izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Galva pilna Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Smaga (arī stīva) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Stīva (arī smaga) mēle Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām Saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Sit (arī ņem, rauj) elpu ciet Saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
Cepuri nost! Saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
Cepuri nost! Saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
Asinis vārās Saka, ja pārņem niknums.
Asinis vārās Saka, ja pārņem niknums.
Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
Pie gatava galda Saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena sagādi un gatavošanu.
Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
Pie visa gatava Saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu).
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
Dzirksteles (vien) gar acīm nošķīst Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
Dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Kā) vienā mutē Saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
Deguns ir ciet Saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, arī kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Kauls no (mūsu, viņu) kaula, miesa no (mūsu, viņu) miesas Saka, norādot uz cilvēku vai sociālu grupu vienu un to pašu cilmi, vienādiem uzskatiem.
Nu ko Saka, norādot uz pieļāvumu, piespiestu atzīšanu.
Uz veselību! arī uz veselībām! Saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu).
Ko domā Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
Ko domājies Saka, paužot nicīgu attieksmi, arī izbrīnu.
(Nu), ko (tu) neteiksi (arī teiksi) Saka, paužot pārsteigumu, izbrīnu (piemēram, par kāda rīcību, izturēšanos).
Kādu(s) medus podu(s) es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis, arī ko es tev (arī viņam, viņai u. tml.) esmu izēdis Saka, reaģējot uz kāda nelaipnu, naidīgu attieksmi.
Solīts makā nekrīt Saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
Labi rūkts (lauva) Saka, uzslavējot kāda runu, darbu.
saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
degt Sakarst (mitrumā) - par sienu, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
piekārst Sakarst (vilnu, kokvilnu u. tml.) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (ko).
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
saglaust Sakļaut (spārnus) - parasti par putniem, kukaiņiem.
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes. Sānu sakne.
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes.
uzņemt Sākt (sarunu, dziedāt dziesmu u. tml.), arī sākt runāt, dziedāt u. tml. (noteiktā veidā, intonācijā).
Palaisties dzeršanā Sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus, kļūt par dzērāju.
Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
Spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
Spert pirmo soli Sākt darīt ko ļaunu.
Atnākt slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
Nākt (arī atnākt) slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
aizriest Sākt dzīt (jaunus asnus, pumpurus).
nokaunēties Sākt izjust kaunu.
Šķirt (arī vērt) jaunu lappusi Sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
Vērt (arī šķirt) jaunu lappusi Sākt jaunu posmu (kā attīstībā, norisē).
sagriezties Sākt lidināties, bieži mainot virzienu, augstumu (par, parasti vairākiem, daudziem, putniem, kukaiņiem).
Iziet uz ledus Sākt nodarboties ar slidošanu (piemēram, sezonas sākumā).
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā virzienā). Pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.). Vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
gaismoties Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par dienu.
aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) - par rītu, dienu.
arhipelāgs Salas vai salu grupas (jūrās, okeānos), kas tiek uzskatītas par vienu veselu.
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
heress Salds gaišais vīns. Attiecīgā vīnu šķirne.
Saklāt (biežāk uzklāt) galdu Salikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
sālsmaize Sāls un maize, ko pasniedz par dāvanu, apciemojot kādu jaunā dzīvesvietā.
stannāti Sāļi, kuru anjonus veido alvas (IV) savienojumi.
hidrolīze Sāļu jonu reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā parasti mainās vides reakcija (skāba, bāziska).
kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu).
stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
pierauties Samazināt (kā, piemēram, savas darbības, izdevumu) apjomu, vērienu.
nolaist Samazināt cenu, maksājumu u. tml. (par kādu daļu).
pagards Samērā gards (piemēram, par ēdienu).
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
armija Samērā liela (mašīnu, ierīču) kopa.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu.
pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
pasalkans Samērā, arī mazliet salkans (piemēram, par ēdienu, dzērienu).
pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
pajēls Samērā, arī mazliet vaļīgs (parasti par sējumu, tinumu).
pavaļīgs Samērā, arī mazliet vaļīgs (piemēram, par izturēšanos, runu).
samalt Samīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
šansonete Sansonu, šansonešu [1] dziedātāja.
šansonjē Sansonu, šansonešu [1] dziedātājs.
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei). Josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
brangas Sānu karkass (laivai, kuģim).
flīģelis Sānu korpuss, spārns (celtnei).
borts Sānu siena, sāni (kuģim, laivai).
atzars Sānu zars. Zars, kas atzarojas no kāda cita zara.
sāņup Sānup.
dabūt Saņemt sitienu(s), belzienu(s), arī pērienu vai stingru sodu.
Dabūt pa ādu Saņemt stingru rājienu, bargu kritiku.
iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
ligzdene Saprofītiska orhideja ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem.
krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu (piemēram, olu, augļu, cukura, želatīna, garšvielu) stinga masa (saldēdienam, ēdienu rotāšanai, pildīšanai).
Likt trūkties (kādam) Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
Likt (kādam) trūkties Sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani sarkans.
zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
mīnijs Sarkans oksīdu grupas minerāls, kas satur svinu.
radiolārijas Sarkodīnu klases apakšklase (galvenokārt siltajās jūrās), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots skelets un pavedienveida pseidopodijas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipsis ar zīdainu spīdumu.
rūsgansārts Sārts ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani sārts.
zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu.
zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu.
intervija Saruna (ar kādu personu), lai iegūtu informāciju, parasti publicēšanai.
nonākt Sarunas gaitā pievērsties (kam). Tikt pievērstam (kam) - par sarunu, runu.
kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
harmonisks Saskanīgs, samērīgs. Tāds, kurā nav pretrunu.
koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem).
stats Saslietu (labības, linu) kūļu kopa. Statiņš (2).
statiņš Saslietu (labības, linu) kūļu kopa. Stats.
ekselēt Sasmalcināt gabalos (piemēram, salmus, sienu, zāli).
līnija Sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
korķis Sastrēgums, aizsprostojums, kas traucē normālu kustību, funkcionēšanu.
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
notriekt Sašaujot, taranējot gaisā (lidaparātu), panākt, ka (tas) nokrīt. Sašaujot gaisā (piemēram, putnu), panākt, ka (tas) nokrīt.
obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu. Ļoti samazināt (ko).
pamatīgs Sātīgs, bagātīgs (par ēdienu).
komunikācija Satiksmes ceļi, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmuguri..
Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
nodzist Satumst (pa rasti par dienu, vakaru).
izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu).
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt (1).
Kratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to dažas reizes kustināt šādā veidā, parasti sveicinot, sveicot.
Pakratīt roku (kādam) Satvert (kāda) delnu un to īsu brīdi kratīt, parasti sveicinot, sveicot.
iesaukt Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā).
pasaukt Saucot, ar saucienu paaicināt. Saucot, ar saucienu paaicināt (kur, kādā virzienā u. tml.).
pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos. Teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
Kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā. Mākslīgā kalnu saule.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem). Šī augļa sēkla, kodols.
riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās).
šķovēt Sautēt (ēdienu).
saņemt Savākt (piemēram, sienu kaudzē), sasaistīt (piemēram, labību kūļos).
sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju).
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
izdzert Savienojumā «izdzerta balss»: neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
koreāls Savienojumā «koreālas saistības»: solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi.
lēļveidīgs Savienojumā «lēļveidīgie putni»: putnu kārta, kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
likt Savienojumā «likt kopā»: montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml.).
saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
tad Savienojumā «nu tad»: lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
nulle Savienojumā «nulle nulle» aiz diennakts stundas nosaukuma: norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
ņirgt Savienojumā «ņirgt zobus»: rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma.
staipeknītis Savienojumā «palu slaipeknītis»: staipekņu dzimtas augs ar nelieliem ložņājošiem dzinumiem, adatveida lapām.
papagaiļveidīgs Savienojumā «papagaiļveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder drukni putni ar īsu kaklu, īsu, izliektu knābi, spilgtu apspalvojumu.
parasimpātisks Savienojumā «parasimpātiskais nervs»: nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus. Savienojumā «parasimpātiskā nervu sistēma»: veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
granulācija Savienojumā «Saules granulācija»: teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
virsis Savienojumā «sila virsis» - eriku (viršu) dzimtas 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu.
sviest Savienojumā «sviest ēnu»: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
tāds Savienojumā «tāds kā». Norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
vienvasaras Savienojumā «vienvasaras karpas»: karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru.
dzestrs Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
laist Savienojumā ar «cauri», «garām»: neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
izbraukt Savienojumā ar «ceļš». Paveikt braucienu (pa kurieni).
laist Savienojumā ar «darbā». Izmantot aktīvā darbībā (piemēram, darbarīku, mašīnu).
celt Savienojumā ar «galdā» vai «priekšā»: sniegt, pasniegt (ēdienu, dzērienu).
mest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
sviest Savienojumā ar «laukā», «ārā», «prom», «nost»: strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost). Būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost). Mest (3).
sārmzemju Savienojumā ar «metāli»: Mendeļejeva ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
salīgt Savienojumā ar «miers»: panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
līgt Savienojumā ar «miers»: savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
viens Savienojumā ar «no»: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
sprukt Savienojumā ar «vaļā»: pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
sa- Savienojumā ar refleksīvu verbu norāda uz savstarpēju darbību (sazināšanos, saskarsmes veidošanu u. tml.).
silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības veikšanu līdz apnikumam, pārmēram.
pie- Savienojumā ar verbu norāda uz kā daudzuma papildināšanu.
aiz- Savienojumā ar verbu norāda uz pārspēšanu kādā darbībā.
pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar «ko nu», «ko tur» lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
jau Savienojumos «jau gan», «jau nu gan»: lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
gan Savienojumos «jau gan», «nu gan», «jau nu gan» lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
mest Savienojumos «mest acis», «mest skatienu»: ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
pamāt Savienojumos «pamāt sveicienu», «pamāt sveikas», «pamāt ardievas»: mājot sveicināt, atvadīties.
hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus.
šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles.
saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
Vārāmais namiņš Savrupa celtne (piemēram, slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
Līgt (arī derēt) mieru Savstarpēji vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu.
Rudā roze Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
Rudā roze Savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā).
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
šuve Secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta.
atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā). Atzinums.
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
lupatsega Sega, ko darina no linu diegiem un drēbes sloksnēm, nelieliem drēbes gabaliem.
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
Nodzerta seja Seja (piemēram, trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
punktsēja Sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras.
virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu. Šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
šķērsnis Sekls upes gultnes posms, kas līdzenuma upēs veidojies, nosēžoties sanešiem.
ieplaka Sekls, plašs pazeminājums (zemes virsā) ar samērā līdzenu dibenu.
atbalstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
balstīt Sekmēt (ar aktīvu darbību kādas ieceres, pasākuma realizēšanu).
kalpot Sekmēt, veicināt. Sekmēt (uzdevuma, problēmas) risināšanu, (mērķa) sasniegšanu.
Izturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu) Sekmīgi nokārtot eksāmenu.
Nolikt (arī izturēt) eksāmenu (arī pārbaudījumu) Sekmīgi nokārtot eksāmenu.
Nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) Sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
Ar acīm pavadīt Sekot ar skatienu.
Pavadīt ar acīm (arī ar skatienu) Sekot ar skatienu.
Pavadīt ar skatienu (arī ar acīm) Sekot ar skatienu.
specseminārs Seminārs, kuru iekļauj mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
triumvirāts Senajā Romā - trīs personu kolēģija, ko iecēla vai ievēlēja īpašos valsts amatos. Trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai.
cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
šķiedrgalvīte Sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
vistene Sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām.
medene Sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti.
pursla Sēne ar zvīņainu, melni brūnu cepurīti. Medene (2).
Augstāk attīstītās sēnes Sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne.
Joniskais stils Sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgs kolonnu vieglums un ornamentu smalkums.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
ciklops Sengrieķu mitoloģijā - milzis ar vienu aci.
asinsatriebība Seno cilšu paraža atriebt radinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa cilts locekļiem. Asinsatriebības pienākums. Asinsatriebības izskaušana.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
senvārds Sens vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti.
fosilijas Senu dzīvnieku vai augu atliekas, nospiedumi, organismu darbības.
krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana.
sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas orgāniem), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
sānsiena Siena, kas atrodas (kā) sanu daļā.
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu.
linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
siksnot Siet, arī saistīt ar siksnu.
sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
zeķubikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals — zeķes kopā ar biksēm.
botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
tante Sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
saimniece Sieviete, kas gatavo, arī izsniedz ēdienus (piemēram, ēdnīcā, talkās, viesībās).
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā.
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums.
vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
sifiloma Sifilisa izraisīta infekcioza granuloma.
signālraķete Signalizēšanai paredzēta raķete, kuras lādiņš deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies.
atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
blēņas Sīki (parasti bērnu) pārkāpumi, nedarbi.
ciklops Sīki airkāju kārtas saldūdens vēži ar vienu aci.
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
grauzējutis Sīki bezspārņu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti).
zosāda Sīki konusveida mezgliņi ādā (no aukstuma vai nervu uzbudinājuma).
oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā.
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
uzrasināt Sīku pilienu veidā uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
džerkste Sīku, smalku diegu, pavedienu u. tml. savijums grūti atrisināmā mudžeklī. Samudžinājums.
Kupināt pienu Sildīt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu.
Sildīt biezpienu Sildot rūgušpienu, gatavot biezpienu.
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
silikonsveķi Silikonu polimēri.
Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
Mazā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
Lielā kalorija Siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu. Kilokalorija.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
sardīne Siļķu dzimtas zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos.
salaka Siļķveidīgo kārtas zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju.
Tējas sēne Simbiotiska mikroorganismu (rauga sēņu, etiķskābes baktēriju) kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā Iegūst saldskābu dzērienu.
Lieldienu zaķis Simbolisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar raibām olām, arī ar šādas formas konditorejas izstrādājumiem.
žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass nevar mainīt savu virzienu telpā.
polietilēns Sintētisks polimērs - bezkrāsaina puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirds pilieni.
Sirds pilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
bliezt Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
masāža Sistemātiska mehāniska iedarbība uz cilvēka ķermeņa, tā daļu virspusi ārstnieciskos vai higiēniskos nolūkos, izmantojot speciālus paņēmienus.
pašmācība Sistemātiska zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi.
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
sasistematizēt Sistematizējot sakārtot, sasaistīt (parādības, faktus, jēdzienus u. tml.).
zvans Sitamais mūzikas instruments - metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
Pasist gar zemi Sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
iesist Sitot skart, dot triecienu.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
izsist Sitot, ar sitienu izmežģīt. Sitot, ar sitienu smagi ievainot, pilnīgi izbojāt (ķermeņa daļu).
izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārsist Sitot, ar sitienu radīt (kam) caurumu, bojājumu. Sitot, ar sitienu pārdalīt.
uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
robežgadījums Situācija, kurā (ko) pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem.
Agresīvie ūdeņi Skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem.
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
kaligrāfija Skaidra un skaista raksta veidošanas paņēmienu kopums un prasme. Skaidra un skaista rakstīšana.
dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
Masas skaitlis Skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
Masas skaitlis Skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu vācu, angļu skaitīšanas sistēmā.
Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
Kopuma skaitļa vārds Skaitļa vārds, kas apzīmē priekšmetu skaitu kā vienu kopumu.
Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
Absolūtā vērtība Skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
šūna Skaitļošanas tehnikā - atmiņas elementu grupa vai datu nesēja zona, kam piešķirts noteikts kārtas numurs.
rekorders Skaitļošanas tehnikā - datu sagatavošanas iekārta to manuālai ierakstīšanai skaitļotāja magnētiskajā lentē.
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
atsaukties Skaļi atbildēt uz klauvējienu.
atsaukties Skaļi atbildēt uz sveicienu, jautājumu u. tml.
čamstināt Skaļi ēst, vijat pa muti (ēdienu).
iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis. Troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
Zvanīt uz kapiem Skandināt zvanu vai zvanus pirms apbedīšanas.
Zvanīt uz kapiem Skandināt zvanus pirms apbedīšanas.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
zvanīt Skandinot zvanu, piemēram, vēstīt (ko).
komponists Skaņdarba sacerētājs. Cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
pasakalja Skaņdarbs polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
balss Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
Iekšējā fleksija Skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, «dzenu» un «dzinu»).
lipene Skarblapju dzimtas augs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem.
atkarpains Skarbs, ass, tiešs (par izteicienu, runu).
nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu.
spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu).
apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju). Apraut.
trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
(Sa)taisīt lielas acis Skatienā (iz)paust izbrīnu.
Iztaisīt lielas (arī apaļas) acis Skatienā izpaust izbrīnu.
Sataisīt lielas acis Skatienā izpaust izbrīnu.
Taisīt lielas acis Skatienā paust izbrīnu.
noņemties Skatienu nenovēršot, nenovēršoties.
Acis svilst (arī deg) Skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.). Šādā būvē esošie skatītāji.
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
Mest (acu) zibeņus (arī zibšņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
Mest (acu) zibšņus (arī zibeņus) Skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
sānskats Skats no (kā) sāniem. Skats (kā) sānu daļas virzienā.
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
privātskola Skola, ko uztur privāta persona, privātu personu grupa vai kāda biedrība.
Pagarinātās dienas grupa, arī pagarinātas darba dienas klase Skolēnu grupa, kura sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
jaunarmietis Skolēnu Vissavienības militāro sporta spēļu «Kāvi» dalībnieks.
mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
dzenskriemelis Skriemelis, kas ar dzensiksnu dzen otru skriemeli.
zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu.
zāģzivs Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu. Zāģraja.
salate Slaida, ātraudzīga karpu dzimtas saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu.
aizslaukt Slaucot aiztecināt (pienu aiz kā, kam garām).
izslaukt Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieslaukt Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
noslaukt Slaucot notecināt (daļu vai visu pienu no krūts). Slaucot iztukšot (krūti).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.). Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu).
analoģija Slēdziena forma, kurā no divu priekšmetu vienu pazīmju līdzības izdara secinājumu par šo priekšmetu citu pazīmju līdzību.
mafija Slepena noziedznieku organizācija, kas buržuāzijas interesēs rīko teroristiskus aktus pret progresīvām organizācijām un to darbiniekiem, nodarbojas ar izspiešanu.
Melnais saraksts Slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
Melnais saraksts Slepeni, ļaunos, noziedzīgos nolūkos sastādīts personu saraksts.
slēpnis Slepens (parasti milicijas, policijas) postenis, kas iekārtots aizdomās turētu personu novērošanai un aizturēšanai; vieta, kur atrodas šāds postenis.
glūns Slepens ļaunums.
rozenkreicieši Slepenu, (galvenokārt reliģiski mistisku) biedrību locekļi (17. un 18. gadsimtā, piemēram, Vācijā, Krievijā, Holandē).
Mazgāt rokas nevainībā Slēpi savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
Mazgāt rokas nevainībā Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
Mazgāt rokas nevainībā Slēpt savu vainu, līdzdalību. Izlikties, ka nav vainīgs.
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
ragavas Slīdošs transportlīdzeklis kravu vešanai pa samērā slidenu virsmu (parasti pa sniegu, ledu)
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru noris vilcienu kustība.
narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās.
kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm. Zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
Prodromālais periods Slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
Citoloģiskā izmeklēšana Slimības rakstura noteikšana pēc šūnu uzbūves īpatnībām.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
Sieviešu slimības Slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām. Sieviešu dzimumorgānu slimības.
septicēmija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu. Slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas audums.
piesis Smails ragveida (dažu putnu) kāju izaugums.
malt Smalcināt (ko) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras berž, rada triecienus, arī spiež. Šādā veidā smalcinot ko, iegūt (kādu produktu).
drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi. Apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
lavīna Sniega masu nobrukums (kalnos), kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
Dot roku Sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
Sniegt (arī dot) roku Sniegt roku, piemēram, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu. Sniegt (kādam) roku atbalstam.
snuķains Snuķainis.
zilonis Snuķaiņu kārtas dzimta, kurā ietilpst, piemēram, mamuti, ziloņi.
snuķveidīgs Snuķveida.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
krājkase Sociālistiskajās valstīs - kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas.
banka Sociālistiskajās valstīs - valsts kredīta iestāde, kas koncentrē brīvos naudas līdzekļus, kreditē un finansē uzņēmumus, organizē naudas norēķinus un maksājumus tautas saimniecībā, regulē naudas apgrozību.
Ražošanas pamatlīdzekļi Sociālistiskās saimniecības līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
Ražošanas pamatlīdzekli Sociālistiskās saimniecības līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
Sieviešu jautājums Sociālo problēmu kopums, kas saistīts ar sievietes stāvokli sabiedrībā un ģimenē, mātes un bērna aizsardzību, sievietes atbrīvošanu no apspiestības.
Likt (arī nostādīt) kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Likt kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Nostādīt (arī likt) kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
Stādīt (arī likt) kaktā Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
stannīti Soļi, kuru anjonus veido alvas (II) savienojumi.
patronsoma Soma patronu ievietošanai.
Viengrambas (arī divgrambu, trīsgrambu) spēkrati Spākrati, kas pārvietojoties atstāj vienu grambu (divas grambas, trīs grambas).
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
dispansers Speciāla ārstniecības un profilakses iestāde, kas nodrošina noteikta veida slimību ārstēšanu un profilaksi.
patentpakalpojums Speciāla dienesta veikts darbs, kas ir saistīts ar tehnisko risinājumu novitātes ekspertīzi, patenttiesību pārbaudi, metodiskās palīdzības sniegšanu izgudrojumu pieteikumu noformēšanā.
Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
Skābekļa spilvens Speciāla gumijota auduma maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
Drošības josta Speciāla josta, ko lieto drošībai, piemēram, strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Labošanas darbu kolonija Speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
Lopkopības pārraugs Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Kontrolasistents.
kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās). Lopkopības pārraugs.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija lokomotīvju, dzelzceļa vagonu, tramvaju vagonu, trolejbusu novietošanai un to kārtējam remontam.
parks Speciāli iekārtota teritorija (parasti ar attiecīgām celtnēm) transportlīdzekļu un mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
parks Speciāli iekārtota teritorija militārās tehnikas, kaujas mašīnu novietošanai, tehniskai apkopei, remontam.
remontbedre Speciāli izbūvēta bedre mašīnu (piemēram, automobiļu) apakšējo daļu remontēšanai.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
ieregulētājs Speciālists, kas ieregulē (piemēram, ierīci, mašīnu).
radiotelefonists Speciālists, kas strādā ar radiotelefonu.
kinologs Speciālists, kas veic noziedznieku meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
Redakcijas kolēģija Speciālistu kolēģija, kas vada periodiska izdevuma vai neperiodiska sarežģīta izdevuma (piemēram, rakstu krājuma, vārdnīcas) sagatavošanu.
reproduktors Specializēta saimniecība, ferma, komplekss jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
specializācija Speciālu zināšanu, iemaņu, prasmju ieguve (kādā darbības nozarē).
tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
māksla Specifisku paņēmienu, metožu kopums (praktiskās darbības nozarē).
varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
Pelnu mākoņi Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi.
Pelnu lietus Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
Uzcirst dūri (arī delnu) uz galda (arī galdā) Spēcīgi uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu.
dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.). Dārdēt (4).
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
ēncietība Spēja (augam) augt ēnā, panest ēnu.
agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm. Agrīnums.
sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Spēja radīt, radīšanas spēja.
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.).
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.). Apraut (2).
atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
atsisties Spēji, ar triecienu atdurties (pret ko).
darbība Spēju, enerģijas izmantošana, lai ko pārveidotu, lai radītu (ko jaunu).
kodolspēki Spēki atoma kodolā, kuri darbojas starp nukloniem.
Vilkt krampjus Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
Vilkt krampjus Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
Pašgājēja šasija Spēkrati, kuru konstrukcija ir paredzēta, piemēram, darba mašīnu, rīku, kravas kastes, uzmontēšanai vai uzkurināšanai.
dzinējspēks Spēks, kas darbina (mašīnu, mehānismu).
vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
natūrfilozofija Spekulatīva dabas skaidrošana, neņemot vērā konkrētus dabaszinātņu sasniegumus vai attiecinot kādas vienas zinātnes nozares atziņas uz visu dabas izzināšanu.
videospēle Spēle, izmantojot spēļu automātu ar ekrānu, uz kura parādās spēlei nepieciešamais attēls.
kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli.
kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu. Šīs sugas kārts.
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz normālo, pieļaujamo spiedienu.
urbties Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu. Šādi ēst.
saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
morfīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
kofeīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kofeīnu.
kokaīnisms Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot kokaīnu.
nikotīnisms Spilgti izteikta tieksme un pieradums lietot nikotīnu.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
Kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
kvēls Spilgts (parasti par ko sarkanu).
spirillas Spirālveida baktērijas ar vienu vītni vai vairākām vītnēm.
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
šķēps Sporta rīks mešanai tālumā - samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
komandčempionāts Sporta sacensība starp komandām par čempiona titula iegūšanu individuālā sporta veidā.
Tehniskie sporta veidi Sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u.tml. izmantošanu (piemēram, autobraukšana, kartings, aviomodelisms).
alpīnisms Sporta veids - kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
radiosports Sporta veids, kas ietver radiotehnikas pamatu apgūšanu, radiosakaru uzturēšanu, radiopelengāciju.
Ugunsdzēsības lietišķais sports Sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā. Cilvēks, kas spēlē badmintonu.
skeletonists Sportists, kas specializējies braukšanā ar skeletonu.
zobenists Sportists, kas specializējies paukošanā ar zobenu.
aizkrāsne Sprauga starp krāsni un sienu.
slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā secina jaunu spriedumu.
protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkave krišanu, slīdēšanu no kraujas.
izstaigāt Staigājot pārvietoties. Staigājot paveikt (kādu gājienu).
lielums Standartizēts apmērs (parasti ap ģērbam, apaviem). Šāda apmēra numurs.
izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem). Šāda lieluma numurs.
dumpis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu.
stārķis Stārķveidīgo kārtas putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt).
starpvēlēšanas Starpposms vēlēšanu kampaņā.
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu).
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
menāža Statnis ēdienu trauku nešanai.
Kulstāmais galdiņš Statnis, uz kura liek, piemēram, linus, tos kulstot ar kulstīklu.
pārstāvniecība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv (piemēram, citu personu, personu grupu, savu valsti). Pārstāvība.
pārstāvība Stāvoklis, attiecību kopums, kas rodas, kad kāda persona, personu grupa, valsts orgāns u. tml. pārstāv kādu tiesību subjektu (piemēram, citu personu, personu grupu, valsti). Pārstāvniecība (1).
Miera stāvoklis Stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.
Miera stāvoklis Stāvoklis, kad (kā) ātrums ir nulle.
vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
aizcietējums Stāvoklis, kad ir palēnināta zarnu iztukšošanās.
obstipācija Stāvoklis, kad ir palēnināta zarnu iztukšošanās.
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko).
nezināšana Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko). Neziņa (1).
rekrūtība Stāvoklis, kas saistīts ar rekrūšu vervēšanu. Rekrūšu stāvoklis.
stereotipija Stereotipu [1] (1) gatavošana. Attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums.
kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu.
plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus). Stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
obsidiāns Stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos) ar grumbuļainu, asu virsmu.
Nominālais stils Stils, kam raksturīgs liels nomenu lietojuma biežums.
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
salieties Stipri apslacīt sevi (ar odekolonu, smaržām).
sālsūdens Stipri mineralizēts dabiskais limānu, sāļezeru, pazemes ūdens.
lipīgs Stipri sajūtams (par drēgnumu).
sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
stingrs Stiprs (parasti par alkoholisku dzērienu).
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
stirnāzis Stirnu āzis.
stirnbuks Stirnu buks.
Stirnu kaza Stirnu mātīte.
Stirnu āzis Stirnu tēviņš.
Stirnu āzis (arī buks) Stirnu tēviņš.
piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus.
Ortopēdiskā stomatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas nodarbojas ar zobu, zobu rindu un žokļa kaulu protezēšanu.
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
store Storveidīgo kārtas zivs ar lielu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt.
šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
Braukt peļņā Strādāt papilddarbu, kas saistīts ar kā pārvadāšanu.
mašīnstrādnieks Strādnieks, kas apkalpo mašīnu.
kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus. Arī kartonāžists.
kārsējs Strādnieks, kas kārš (vilnu). Kāršanas speciālists.
metāllējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar metālliešanu. Metālliešanas speciālists.
metinātājs Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu.
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu. Tēraudkausēšanas speciālists.
tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu. Tēraudliešanas speciālists.
frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzmašīnu. Frēzēšanas speciālists.
transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus. Arī krāvējs (2).
ieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem.
pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
iesviest Strauji iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
apsisties Strauji mainīt virzienu (par vēju). Strauji mainīties (par laiku).
uzlēkt Strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.).
pašaut Strauji pavērst (acis, skatienu).
pašauties Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
Iegrūst dunku sānos Strauji skart (kādam, piemēram, sānus) ar elkoni vai dūri.
Iegrūst dunku sānos Strauji skart kādam sānus ar elkoni vai dūri.
lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
traukt Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
traukties Strauji vērsties (par acīm, skatienu).
Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
atraut Strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari).
atrauties Strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari).
pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
spurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
mest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur).
sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur). Mest (2).
notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
Sist spārnus (arī ar spārniem) Strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām).
Akadēmiskais parādnieks Students, kas nav nokārtojis noteiktajā laikā paredzētos eksāmenus un ieskaites.
aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.).
kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku).
pozitīvisms Subjektīvā ideālisma paveids, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
Absolūtās tiesības Subjektīvas tiesības (piemēram, īpašuma tiesības, autortiesības), kuras ir vērstas pret jebkuru personu, kas aizskar šīs tiesības.
fenomenālisms Subjektīvi ideālistisks virziens filozofijā, kurš par vienīgo realitāti uzlūko apziņas parādības (fenomenus).
pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā).
zilgansudrabains Sudrabains ar zilganu nokrāsu.
suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus). Sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
pārsukāt Sukāt vēlreiz, no jauna (piemēram, linu šķiedras).
spiedējsūknis Sūknis, kas ar spiedienu (ko) pārvieto, koncentrē.
kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
sūnājs Sūnu audze. Sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību. Nodot (kādam) sveicienu no cita.
Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību.
Likt sveicināt Sūtīt sveicienus ar kādu starpnieku.
izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
Sociālistiskās sadraudzības valstis (retāk zemes) Suverēnu sociālistisko valstu asociācija, kas balstās uz katrā sociālistiskā valstī viendabīgo ekonomisko pamatu - ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu, uz viena tipa valsts iekārtu - tautas varu strādnieku šķiras vadībā, vienotu ideoloģiju - marksismu-ļeņinismu.
konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
salūts Sveiciens noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustība, ieroča, karoga pacelšanu).
salutēt Sveicināt noteiktā (reglamentētā, arī tradicionālā) veidā (piemēram, ar rokas kustību, ieroča, karoga pacelšanu).
Pievilkt kāju Sveicinot vai pateicoties mazliet pievirzīt vienu kāju pie otras (parasti par maziem zēniem).
gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms. Arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
slēdzenis Svina stabiņš (bez burta attēla), ko lieto rokas un mašīnu salikumā teksta starpu aizpildīšanai.
salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem. Zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
izvadīt Svinīgi atzīmēt (piemēram, skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
kolibri Svīrveidīgo putnu apakškārta (Amerikā), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām (pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem). Šīs apakškārtas putns.
vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
telefons Šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem, kas atrodas uz tās. Ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts kādam īpašam gadījumam.
ola Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts.
saruna Šāda sazināšanās, kurā izmanto telefonu, radioraidītāju u. tml.
galaktika Šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma. Piena Ceļš, Putnu Ceļš.
Medus kāre Šāda šūnu kopa un apkāre.
puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu). Šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu. Šāda trauka saturs, parasti degvīns.
slaukt Šādā veidā iegūt (pienu) no dzīvnieka.
rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
slidas Šādām ierīcēm līdzīgas (transportlīdzekļu, parasti laivu) detaļas, kas nodrošina (to) slīdēšanu pa ledu.
pīne Šāds matu pinums.
numerācija Šādu numuru kopums.
nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens.
trauks Šādu priekšmetu kopums ēdienu, dzērienu pasniegšanai galdā.
eifēmisms Šādu vārdu vai teicienu lietošana.
pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
problēma Šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
reketieris Šantāžists, arī gangsteris, kas nodarbojas ar naudas izspiešanu (Amerikas Savienotajās Valstīs).
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.). Izdarīt šāvienu kādā virzienā.
Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
mala Šaura, arī asa (parasti priekšmeta) sānu daļa. Arī šķautne.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
kārta Šāviena troksnis, kas rodas, (ložmetējam, automātam, artilērijas ierocim) izšaujot vienā paņēmienā noteiktu daudzumu patronu vai šāviņu.
Tukšs šāviens Šāviens ar salūtpatronu.
kamuflets Šāviņu, bumbu, mīnu pazemes sprādziens, kas neveido sprādziena bedri.
akants Šī auga lapas skulpturāls stilizējams (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
tēja Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kūms pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
kafija Šī dzēriena dzeršana. Viesības, kurās pasniedz galvenokārt šo dzērienu.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
šķautnainums Šķautnainums (2).
šķautnainums Šķautņainums (1).
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
lakta Šķērsis (putnu mītnē), uz kura nakšņo putni.
Piedurtā siena būvn Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu.
Piedurtā siena Šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālsienu.
šķīsts Šķidrs (parasti par ēdienu).
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
supraplūstamība Šķidruma īpašība ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā) plūst praktiski bez berzes.
infiltrācija Šķidruma, šūnu elementu iekļūšana un uzkrāšanās orgānos vai audos.
šūnsula Šķidrums, ar ko ir pildīti augu šūnu dobumi.
sūkalas Šķidrums, kas rodas biezpiena ieguvē un kas satur ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukuru, minerālvielas, vitamīnus).
Manilas kaņepes Šķiedra, ko iegūst no Filipīnu salās kultivētas banānu sugas.
zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā.
spaļi Šķiedraugu (piemēram, linu) apstrādes blakusprodukts - stublāju koksnes daļas.
atvadīties Šķiroties (no kādas vietas), uz brīdi pievērst uzmanību, skatienu u. tml.
glečers Šļūdonis, kalnu ledājs.
leduskritums Šļūdoņa posms, kurš atrodas stāvās kalnu nogāžu vietās un kurā ir daudz plaisu.
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, an netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukt.
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu). Piešņaukāt.
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu.
pundurvista Šo putnu mātīte.
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
atvārsnītes Šūnas (lapas epidermā), kas regulē ūdens iztvaikošanu un gāzu apmaiņu.
dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piemēram, nektāru, sveķus, gļotvielas).
kambijs Šūnu kārta, audi, kas atrodas starp koksni un lūksni.
sietstobrs Šūnu rinda, pa kuru organiskās vielas plūst no lapām uz pārējām augu daļām.
gremzdi Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
līze Šūnu, asins komponentu, baktēriju u. tml. izšķīšana kāda faktora iedarbībā.
pinums Šūnu, audu sakopojums kādā organisma vietā.
aijāt Šūpojot midzināt, mierināt (bērnu). Šūpot (parasti dziedot).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
skaidrs Tā ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā ka nav iereibis.
Uz (kāda) vārda Tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
Būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav, trūkst alkoholisku dzērienu.
ausains Tāda (cepure), kam ir sānu atloki.
valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
ēncietīgs Tāds (augs), kas aug ēnā, kas labi panes ēnu.
bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez zemes. Tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
neievērojams Tāds (cilvēks), kam ir niecīgi nopelni, sasniegumi, panākumi vai nav nekādu nopelnu, sasniegumu, panākumu (kādā darbības nozarē).
doktrinārs Tāds (cilvēks), kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu. Saistīts ar doktrināru [1], tam raksturīgs.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas saistīts ar stipru kavēšanu, retāk uzbudinājumu centrālajā nervu sistēmā.
konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki kustībā, darbībā. Tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu kustībā, darbībā.
bezšūnu Tāds (organisms, viela), kam nav šūnu, kas nesastāv no šūnām. Tāds (organisms), kam nav šūnu sistēmas.
šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
bezspārnu Tāds (putns, kukainis), kam nav spārnu.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu, tam raksturīgs.
apaļš Tāds (skaitlis), kas beidzas ar nulli. Vesels skaitlis.
imaginārs Tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
vienzīmes Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ticamu ciparu.
bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
mazproduktīvs Tāds, ar kā palīdzību maz veido jaunus atvasinājumus.
mazgājams Tāds, ar kā palīdzību mazgā, mazgājas (par ierīci, mašīnu). Tāds, ko izmanto mazgājot, mazgājoties (par ziepēm, pulveri u. tml.).
neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
nosacīts Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm savstarpēji atšķiras, arī tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki veidi. Arī dažāds.
tumšs Tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu). Tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu).
iepelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos rītu, dienu).
krēslains Tāds, kad ir krēsla (2) - par dienu vai nakti.
pelēcīgs Tāds, kad ir samērā blāva, nespodra gaisma (parasti par apmākušos dienu, tās posmu). Arī iepelēks.
svinams Tāds, kad ir svētki, svinības (parasti par dienu, datumu).
dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
dzestrs Tāds, kad ir vēss laiks (piemēram, par dienu, tās daļu).
bezsalnas Tāds, kad nav salnas (salnu) - par laika posmu, laika apstākļiem.
līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
nikns Tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku). Tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts.
smails Tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.).
daudzbērnu Tāds, kam ir daudz bērnu.
kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
plūksnains Tāds, kam ir daudz plūksnu (1).
punains Tāds, kam ir daudz punu (2) - par augiem, to daļām.
snuķveida Tāds, kam ir dzīvnieka snuķa forma, veids.
saulains Tāds, kam ir gaišs tonis (par, parasti dzeltenu, krāsu). Tāds, kam ir gaiša, parasti dzeltena, krāsa.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
kūkumains Tāds, kam ir izliekumi, paaugstinājumi, izciļņi (parasti par kalnu, zemes virsmu).
nikns Tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku).
kāpienveida Tāds, kam ir kāpiena vai kāpienu veids, forma.
konusveida Tāds, kam ir konusa (1) forma, veids.
lēcienveida Tāds, kam ir lēciena vai lēcienu veids (par kustībām).
rāms Tāds, kam ir lēns, nesteidzīgs temps (par runu). Klusināts, vienmērīgs (par skaņu).
silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
mīkstvilnas Tāds, kam ir mīksts apmatojums (parasti par aitām). Tāds, no kura apmatojuma iegūst mīkstu vilnu.
nekustīgs Tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu). Stings.
sievišķs Tāds, kam ir orgāns ar olšūnu (par augiem, to daļām).
pakāpienveida Tāds, kam ir pakāpiena vai pakāpienu kopuma forma, veids.
pelnpelēks Tāds, kam ir pelnu krāsa.
pelnains Tāds, kam ir pelnu krāsa. Pelnpelēks.
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
platspārnains Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem). Platspārnu.
ligzdveida Tāds, kam ir putnu ligzdas forma, veids.
salonisks Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
ļodzīgs Tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna (1). Tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
stings Tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu). Tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi). Tāds, kas ilgi it vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu).
sviests Tāds, kam ir samērā liela sviesta piedeva (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums (par pavedienu, dziju u. tml.).
atžuburains Tāds, kam ir sānu žuburi. Žuburains.
smailspārnains Tāds, kam ir smaili spārni. Smailspārnu.
snuķains Tāds, kam ir snuķis (1).
snuķains Tāds, kam ir snuķis (2).
varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
sūnveida Tāds, kam ir sūnu forma, veids.
tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
grūts Tāds, kam ir traucējumi (par elpu, elpošanu).
tumīgs Tāds, kam ir tumei raksturīgā konsistence (par ēdienu, dzērienu). Arī pabiezs.
skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
pelēks Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa. Balts ar samērā mazu spilgtumu.
vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
bezbērnu Tāds, kam nav bērnu. Tāda (laulība), kur nav bērnu.
apaļš Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu. Tāds, kam nav tuvu piederīgo.
pieticīgs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma vai greznuma. Vienkāršs.
vienkāršs Tāds, kam nav izcilības, vēriena, plašuma, arī greznuma. Arī pieticīgs (3).
atklāts Tāds, kam nav jumta, sienu. Vaļējs.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu). Blāvs (3).
miglains Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu). Nespodrs, blāvs.
profāns Tāds, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis (kādā nozarē).
nemākulīgs Tāds, kam nav pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes (kāda darba, darbības veikšanai).
kails Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
pliks Tāds, kam nav sānu žuburu, zaru, mizas (par augiem, to daļām).
fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
pašlepns Tāds, kam piemīt pašlepnums.
vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot (par dzimumšūnu).
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
tuvredzīgs Tāds, kam piemīt tuvredzība (par acīm, skatienu).
dialektisks Tāds, kam raksturīga attīstība pretstatu cīņā, iekšējo pretrunu pārvarēšana.
vienādsānu Tāds, kam sānu malas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē). Tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
autogēns Tāds, kam vajadzīgo siltumu iegūst, dedzinot acetilēna un skābekļa maisījumu (par metināšanu).
muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
zils Tāds, kas (kādu apstākļu, piemēram, aukstuma, ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sātīgs Tāds, kas (parasti nelielā daudzumā) pilnīgi apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
gatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) ir kļuvis derīgs patērēšanai (par ēdienu).
pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
vārgs Tāds, kas (piemēram, psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
vienaira Tāds, kas airējams ar vienu airi (par laivu).
piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
miermīlīgs Tāds, kas aizstāv mieru, cīnās par miera saglabāšanu.
smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu). Smacīgs, arī spiedīgs.
smacīgs Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē). Tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
ornitofils Tāds, kas apputeksnējas ar putnu starpniecību (par augiem).
nominatīvs Tāds, kas apzīmē priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml. Tāds, kas ir saistīts ar priekšmeta, parādības, darbības, īpašības u. tml. apzīmēšanu.
perpendikulārs Tāds, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
spocīgs Tāds, kas ar ko dīvainu, neparastu izraisa, parasti negatīvu, attieksmi, arī nesapratni.
piedauzīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu aizskar pieklājības jūtas, izraisa pretīgumu.
lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
mīļš Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž mīlestību (1).
noraidošs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
atšķirīgs Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citam (citiem).
dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
moderns Tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei.
zīdveida Tāds, kas atgādina zīda pavedienu, audumu.
sāņu Tāds, kas atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā. Tāds, kas atzarojas no kā galvenā, lielākā.
augšējais Tāds, kas atrodas ķermeņa, orgānu sistēmas augšdaļā.
iekšējs Tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu).
diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp Zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
starpzonāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zonām. Starpzonu.
aizvakarējs Tāds, kas attiecas uz aizvakardienu, kas ir no aizvakardienas.
personāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu personu. Tāds, kas ir saistīts ar atsevišķu personu.
disciplinārs Tāds, kas attiecas uz disciplīnu [2]. Tāds, kas saistīts ar disciplīnu [2].
ikdiena Tāds, kas attiecas uz katru dienu. Parasts.
laterāls Tāds, kas attiecas uz sānu, saistīts ar to. Tāds, kas atrodas sānos vai ir vērsts uz sāniem.
vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
agrārs Tāds, kas attiecas uz zemes īpašumu, zemes lietošanu, lauksaimniecību. Lauksaimniecisks.
vitaminozs Tāds, kas bagātīgi satur vitamīnus.
skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
nepāra Tāds, kas bez atlikuma nedalās ar divi (par skaitli). Tāds, ko izsaka ar skaitli, kurš bez atlikuma nedalās ar divi (piemēram, par skaitu, numuru).
ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
raudulīgs Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno. Tāds, par ko jākaunas.
briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
monokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot tikai ar vienu aci (par optiskām ierīcēm).
slaucams Tāds, kas dod pienu (par dzīvniekiem, parasti par govīm). Tāds, ko audzē piena ieguvei.
primitīvs Tāds, kas garīgi ir vāji attīstīts, tāds, kam ir maz zināšanu, vāja izpratne.
aizzilgmējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu (debesu zilgmes iespaidā).
aizzilējis Tāds, kas ieguvis blāvi zilganu nokrāsu.
zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
zems Tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu). Apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu).
disciplinēts Tāds, kas ievēro disciplīnu [2]. Tāds kas pieradis pie noteiktas kārtības.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai. Arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
viengada Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
viengadējs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
viengadīgs Tāds, kas ilgst, pastāv vienu gadu. Tāds, kas paredzēts vienam gadam.
līdzatbildīgs Tāds, kas ir atbildīgs (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
jaunattīstības Tāds, kas ir atbrīvojies no koloniālisma, ieguvis politisko neatkarību un veido jaunu, no imperiālistiskajām valstīm neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti it nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
neizteiksmīgs Tāds, kas ir bez dzīvīguma, možuma (piemēram, par seju, skatienu).
pliks Tāds, kas ir bez piedevām, bez pavalga, pliekans (par ēdienu, dzērienu).
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji zaudējis savu dzīvīgumu, možumu (par skatienu, acīm).
kājminams Tāds, kas ir darbināms ar kāju (minot paminu).
pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
pašbrūvēts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu). Pašdarīts (1).
iekapsulot Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
uzmest Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (par ķermeņa daļu, parasti degunu).
uzraukt Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
uzraut Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
operatīvs Tāds, kas ir jāveic nekavējoties. Tāds, kas ir paredzēts (kā) tūlītējai veikšanai, saistīts ar (kā) tūlītēju veikšanu.
sērsnains Tāds, kas ir klāts ar sērsnu.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām). Tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
spārnots Tāds, kas ir līdzīgs spārnam (1), atgādina spārnu.
pozitīvs Tāds, kas ir lielāks par nulli.
silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu).
negatīvs Tāds, kas ir mazāks par nulli.
labējais Tāds, kas ir naidīgs progresīvajiem politiskajiem, sabiedriskajiem virzieniem, arī reakcionārs, konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml. kapitālistiskajās valstīs).
svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Dīvains.
smagsvara Tāds, kas ir paredzēts smagu kravu pārvadāšanai (parasti par vilcienu).
pēdējais Tāds, kas ir paveikts, izteikts neilgi pirms nāves. Tāds, kas ir saistīts ar kāda nāvi, apbedīšanu.
neiznests Tāds, kas ir piedzimis laikā starp 28. un 39. grūtniecības nedēļu (par bērnu).
nedalīts Tāds, kas ir pilnīgi koncentrēts, vērsts uz vienu objektu.
pusotrguļams Tāds, kas ir platāks nekā vienguļams, bet šaurāks nekā divguļams (piemēram, par gultu, dīvānu).
tēvišķs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs, tēvišķīgs.
tēvišķīgs Tāds, kas ir raksturīgs bērnu tēvam. Arī sirsnīgi gādīgs, rūpīgs. Tēvišķs.
nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
sarkankarogots Tāds, kas ir rotāts ar sarkaniem karogiem. Tāds, kurā nes, ved paceltus sarkanus karogus vai sarkanu karogu (piemēram, par gājienu).
vadošs Tāds, kas ir saistīts ar (kā, parasti nozīmīgas, plašas nozares) vadīšanu.
kalendārs Tāds, kas ir saistīts ar (kā) secību laikā (parasti par plānu).
piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (miruša cilvēka, pagātnes fakta) pieminēšanu un godināšanu.
varonīgs Tāds, kas ir saistīts ar ārkārtēju grūtību, briesmu pārvarēšanu (piemēram, par laikposmu).
atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
zaļš Tāds, kas ir saistīts ar augiem, to izmantošanu, pārstrādi.
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar jaunu šūnu un to sastāvdaļu veidošanos organismā.
personisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personīgs (2).
personīgs Tāds, kas ir saistīts ar kādu personu individuāli (piemēram, par rīcību, psihisku stāvokli). Personisks (2).
kavernozs Tāds, kas ir saistīts ar kavernu rašanos, tāds, kam ir raksturīgas kavernas.
svinīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, cildenu, pozitīvi emocionālu (piemēram, par situāciju, laikposmu).
nelabs Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, arī ļaunu. Tāds, kas ir saistīts ar nepatīkamiem, smagiem pārdzīvojumiem.
nelāgs Tāds, kas ir saistīts ar ko nevēlamu, arī ļaunu (piemēram, par norisi, darbību).
ievērojams Tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, izcilu (piemēram, par gadadienu, jubileju)
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa formu, funkciju ķirurģisku atjaunošanu vai uzlabošanu.
drausmīgs Tāds, kas ir saistīts ar lielām briesmām, ciešanām, ļaunumu.
viņējais Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
viņš Tāds, kas ir saistīts ar pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz pieminēto personu.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu. Tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
smags Tāds, kas ir saistīts ar stipru kavēšanu, arī ar nevēlamu fizioloģisku vai psihisku stāvokli (parasti par miegu).
noteka Tāds, kas ir saistīts ar šķidruma, masas novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts, noder šķidruma, masas novadīšanai.
ūdensnoteka Tāds, kas ir saistīts ar ūdens novadīšanu. Tāds, kas ir paredzēts ūdens novadīšanai.
tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu, tāds, kas attiecas uz uzrunāto. Tāds, kas izriet no uzrunātā.
regresīvs Tāds, kas ir saistīts ar valodas elementa sākuma daļu, virzienu uz šādu daļu.
pretvēža Tāds, kas ir saistīts ar vēža ārstēšanu un profilaksi.
pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.).
drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
solidārs Tāds, kas ir tiesīgs prasīt šādu izpildījumu (parasti par personu grupas locekli).
šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies. Tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
diendienas Tāds, kas ir vai notiek, noris katru dienu. Ikdienas.
tuvs Tāds, kas ir veicams, pārvarot samērā mazu attālumu, arī samērā īsā laikposmā (parasti par ceļu, gājienu, braucienu).
sānisks Tāds, kas ir vērsts (kā) sānu daļas, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, malas (parasti par kustību, iedarbību).
sānisks Tāds, kas ir vērsts ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (parasti par kustību).
lejupējs Tāds, kas ir vērsts uz leju (parasti par virzienu, kustību).
priekšupējs Tāds, kas ir vērsts uz priekšu (parasti par virzienu, kustību).
pustrekns Tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām).
vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
dzirkstīgs Tāds, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti, tāds, kam ir interesants saturs (par runu, izteikumiem).
brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz. Tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē. Izcils, brīnumains.
brīnumains Tāds, kas izraisa apbrīnu. Apbrīnojams.
delamais Tāds, kas izraisa ilgstošu slimošanu.
dīvains Tāds, kas izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Savāds, neparasts.
kārdinošs Tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.).
saprogēns Tāds, kas izraisa pūšanu, trūdēšanu (par mikroorganismiem).
sāpīgs Tāds, kas izraisa sāpes (piemēram, par sitienu, dūrienu).
neaprēķināms Tāds, kas izraisa šādu izturēšanos, rīcību, runu (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
briesmīgs Tāds, kas izraisa vai var izraisīt lielas briesmas, lielu ļaunumu.
silts Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
bijīgs Tāds, kas izturas ar dziļu cieņu, arī apbrīnu.
iecietīgs Tāds, kas izturas ar saudzību, bez īgnuma, bez protesta (pret ko).
niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
izliekt Tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru)
iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
piedzēries Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir pilnīgi noreibis.
šaudīgs Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt pārvietojas šurpu turpu, no vienas vietas uz citu. Tāds, kas ļoti ātri vairākkārt kustas uz vienu un otru pusi.
šaudīgs Tāds, kas ļoti strauji vēršas pārmaiņus uz vairākiem objektiem, vairākām pusēm (par acīm, skatienu).
transcendents Tāds, kas nav algebrisks, sanumurējams, arī racionāls.
skaidrs Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
mīksts Tāds, kas nav ass, bargs (par izturēšanos, rīcību, runu).
nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieļaujamu. Tāds, kas var kļūt par cēloni ļaunumam, postījumam.
vaļīgs Tāds, kas nav ciešs, stingrs, arī noteikts (piemēram, par tvērienu).
negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
jēls Tāds, kas nav pietiekami stingrs (parasti par sējumu, tinumu). Vaļīgs.
nekomplekts Tāds, kas nav pilnā skaitā, tāds, kas neveido pilnu komplektu.
bezpreču Tāds, kas nav saistīts ar preču ražošanu no uzņēmuma izejvielām.
viegls Tāds, kas nav saistīts ar stipru kavēšanu centrālajā nervu sistēmā. Tāds, kas nav dziļš (parasti par miegu).
mazgadīgs Tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu).
viegls Tāds, kas nav sasprindzināts (piemēram, par sarunu). Tāds, kas ir brīvs, nepiespiests (piemēram, par stāvokli, darbību, vidi).
vājš Tāds, kas nav sātīgs, trekns, kalorijām bagāts (par ēdienu).
viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
nesātīgs Tāds, kas neapmierina izsalkuma sajūtu vai apmierina to tikai uz neilgu laiku (par ēdienu).
nemierīgs Tāds, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
nepiedienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu). Arī nepieklājīgs.
necienīgs Tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu). Nepiedienīgs.
nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
nepaklausīgs Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, tāds, kas izturas ļoti nesmalkjūtīgi, netaktiski. Tāds, kas aizskar un apvaino.
nekaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā bez smalkjūtības, izaicinoši, aizvainojoši.
nekaitīgs Tāds, kas nekaitē, nedara ļaunu citiem (par cilvēku). Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes (uz kādu).
nesaimniecisks Tāds, kas nerūpējas par kā racionālu, lietderīgu izmantošanu.
viegls Tāds, kas nesagādā grūtības, rit raiti, veikli, arī tāds, kas nav grūti uztverams, saprotams (par valodu, runu).
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli. Tāds, ko gatavo bez vārāmās sāls. Tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmās sāls.
pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni). Tāds, kas nav slēgts.
nelietīgs Tāds, kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu (parasti par dzīvniekiem, augiem, parādībām dabā).
gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
smags Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
smagnējs Tāds, kas noris ar samērā lielām grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
tekošs Tāds, kas noris bez traucējumiem, pārtraukumiem, raiti (parasti par runu).
bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas. Veģetatīvs.
aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
tāls Tāds, kas noris, pārvarot samērā lielu attālumu, arī ilgākā laikposmā (piemēram, par gājienu, braucienu).
rāvienveida Tāds, kas notiek rāviena [1] (1) veidā. Tāds, kas atgādina rāvienu.
ikdienējs Tāds, kas notiek regulāri katru dienu.
ikdienišķs Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru dienu. Parasts.
dienišķs Tāds, kas notiek, ir katru dienu. Tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi.
pretsviedru Tāds, kas novērš, mazina svīšanu, sviedru smaku.
vairīgs Tāds, kas novēršas (par acīm, skatienu).
gaļa Tāds, kas pagatavots no gaļas, ar gaļu (par ēdienu, tā sastāvdaļu, produktu).
nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
pozicionāls Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē).
distributīvs Tāds, kas pamatots uz sadalīšanu, izvietošanu.
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
divguļams Tāds, kas paredzēts diviem gulētājiem (par gultu, dīvānu u. tml.).
vienguļams Tāds, kas paredzēts vienam gulētājam (par gultu, dīvānu u. tml.).
skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
glums Tāds, kas pārklājies ar ko gļotainu (1), lipīgu.
pirmsvēlēšanu Tāds, kas pastāv, noris pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu.
remontspējīgs Tāds, kas pats var izremontēt mašīnu, ierīci, iekārtu u. tml., ar kuru strādā.
konisks Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs konusam (1).
nevarīgs Tāds, kas prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ nespēj ko veikt.
tinte Tāds, kas producē, izdala tumšu, parasti melnu, vielu (par dzīvniekiem, augiem, to orgāniem).
asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus. Tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
ēnains Tāds, kas rada ēnu.
kontrastains Tāds, kas rada kontrastu (2). Tāds, kur ir kontrasts (2) - piemēram, par gleznu, zīmējumu, fotogrāfiju.
sprāgstošs Tāds, kas rada sprādzienu, eksploziju.
vecāki Tāds, kas rada, ir radījis jaunus organismus (par organismiem).
monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
pāragrs Tāds, kas rodas, noris pārāk agri, priekšlaicīgi (par fizioloģiskām norisēm, piemēram, novecošanos, nāvi, dzimšanu).
izlase Tāds, kas saistīts ar (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas). Tāds, kas balstās uz (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas).
asiņains Tāds, kas saistīts ar asiņošanu, izraisa asiņošanu.
vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
dārzs Tāds, kas saistīts ar dārza (1, 2) ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam (1, 2) vai atrodas tajā.
godpilns Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
gods Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
guļams Tāds, kas saistīts ar gulēšanu.
izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (1). Tāds, kas veic izlūkošanu (1).
izlūks Tāds, kas saistīts ar izlūkošanu (2). Tāds, kas veic izlūkošanu (2).
izmēģinājums Tāds, kas saistīts ar izmēģināšanu. Tāds, kur notiek izmēģināšana.
darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām). Tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu. Arī samērā slikti attīstīts. Pavājas plaušas.
sīkpilienu Tāds, kas sastāv no sīkiem pilieniem. Tāds, kas veido, izdala sīkus pilienus.
granulārs Tāds, kas satur granulas (3).
daiļrunīgs Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus. Skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
pussauss Tāds, kas satur mazliet cukura (parasti par vīnu).
divdomīgs Tāds, kas satur norādījumu uz ko pikantu, arī nekautrīgu, nepieklājīgu (par izteicienu, izturēšanos).
parafīnains Tāds, kas satur parafīnu.
pelnains Tāds, kas satur pelnus. Tāds, kas sadegot rada daudz pelnu.
ūdeņains Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
sudrabsvina Tāds, kas satur sudrabu un svinu.
vienprocentīgs Tāds, kas satur vienu procentu (kādas vielas).
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
zibsnīgs Tāds, kas spilgti spīd, mirdz, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
vēlreizējs Tāds, kas tiek darīts, noris vēl vienu reizi.
karsts Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu.
skraidīgs Tāds, kas vairākkārt strauji maina redzes objektus (par acīm, skatienu).
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, radīt nelaimi.
gudrs Tāds, kas veic sarežģītas darbības (par, parasti automātisku, mašīnu, ierīci).
vēlīgs Tāds, kas veicina (parasti augu) augšanu, attīstīšanos.
labvēlīgs Tāds, kas veicina (piemēram, auga) augšanu, attīstīšanos. Tāds, kas atbilst kādām prasībām (piemēram, par vidi, vietu).
auglīgs Tāds, kas veicina augšanu, ražību.
ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu). Auglīgs (2).
audzelīgs Tāds, kas veicina labu ražu, augšanu. Auglīgs (2).
vienkārtējs Tāds, kas veicis ko vienu reizi. Tāds, kas ieguvis kādu nosaukumu vienu reizi.
retikulārs Tāds, kas veido asinsrades orgānus. Tāds, kas saistīts ar asinsradi.
statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni. Perpendikulārs.
vertikāls Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni. Perpendikulārs.
vienprocentīgs Tāds, kas veido vienu procentu (no kā). Tāds, kas dod vienu procentu ienākuma.
vienslāņa Tāds, kas veido vienu slāni. Tāds, kas sastāv no viena slāņa.
raits Tāds, kas veidojas vēlamajā tempā, satura saistībā, bez kļūmēm (par runu, valodu u. tml.).
eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās. Tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi). Tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
vienrokas Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienroču.
vienroču Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas.
vienrocīgs Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas. Vienroču.
ļaunpieminīgs Tāds, kas, parasti ilgi, atceras, piemin ko ļaunu.
negatīvs Tāds, ko apzīmē ar mīnusa zīmi.
smags Tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību).
atvēzenisks Tāds, ko izdara ar atvēzienu.
vienreizējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi, vienā reize. Tāds, kas attiecināts uz vienu reizi, arī tāds, kas noderīgs vienai reizei.
vienkārtējs Tāds, ko izdara vai kas notiek vienu reizi. Arī vienreizējs (i).
vārdveidojošs Tāds, ko izmanto jaunu vārdu veidošanā.
negants Tāds, ko izraisa bardzība, naidīgums, arī ļaunums.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu. Pretstats: absolūts.
velēnains Tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku). Tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni).
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu). Tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
mērķtiecīgs Tāds, ko veic saskaņā ar noteiktu mērķi. Tāds, kas ir saskaņots ar noteiktu mērķi, sekmē tā sasniegšanu.
kalnains Tāds, kur ir daudz kalnu, pauguru.
kupenains Tāds, kur ir daudz kupenu.
sienains Tāds, kur ir daudz siena. Tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu.
līkšņains Tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu).
zvanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi).
līdzens Tāds, kur nav kalnu, pauguru, gravu (par vietu, reljefu).
cauraudzis Tāds, kur treknums mijas ar liesumu (parasti par cūkgaļu).
katalektisks Tāds, kura beidzamā pēda salīdzinājumā ar pārējām saīsināta par vienu vai divām zilbēm (par dzejas rindu).
izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
smacīgs Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par telpu, vidi).
lapains Tāds, kurā ir daudz lapu (piemēram, par sienu).
negluds Tāds, kurā ir grumbas, sīki nelīdzenumi (par ādu).
rezolutīvs Tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem).
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
kunkuļains Tāds, kurā ir kunkuļi (parasti par ēdienu).
ziedains Tāds, kurā ir nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
negluds Tāds, kurā ir nepilnības, neizstrādātas vietas (par valodu, stilu). Tāds, kas nav raits, plūstošs (par runu).
ekscentrisks Tāds, kurā ir pārsteiguma efekti (parasti par cirka mākslas numuriem).
sklerozēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā daļu). Sklerotizēts.
sklerotizēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā daļu). Sklerozēts.
sasprindzināts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu). Saspriegts (2).
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piemēram, par plānu, uzdevumu). Sasprindzināts (3).
fotomehānisks Tāds, kurā izmanto fotomehānikas paņēmienus. Tāds, kas veidots ar fotomehānikas paņēmieniem.
ūdens Tāds, kurā izmanto šo vielu (piemēram, tās ķīmiskās, fizikālās īpašības, tās plūsmas enerģiju). Tāds, kas ir saistīts ar šīs vielas izmantošanu, ir paredzēts šīs vielas izmantošanai.
nikns Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) niknums.
naidīgs Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
personisks Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu. Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu. Personīgs (3).
personīgs Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu. Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu. Personisks (3).
bailīgs Tāds, kurā izpaužas bailes, kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
negants Tāds, kurā izpaužas bardzība, naidīgums, arī ļaunums.
pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko). Tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem). Dusmīgs (2).
dusmīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
sirdīgs Tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums, arī sašutums.
dzelmjains Tāds, kurā izpaužas dziļas domas, dziļš pārdzīvojums (par acīm, skatienu).
izsalkt Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
nelabs Tāds, kurā izpaužas kas draudīgs, naidīgs (parasti par acīm, skatienu).
glūnīgs Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu.
piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, gausums, arī slinkums, pasivitāte.
necilvēcīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība.
zvērīgs Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
zvērisks Tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība.
glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums. Naidīgs, nežēlīgi ļauns.
greizs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu).
šķībs Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm). Arī neīsts (par smaidu). Greizs (3).
pabailīgs Tāds, kurā izpaužas nelielas bailes, arī kautrība, nedrošība (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
saniknots Tāds, kurā izpaužas niknums.
apmiegoties Tāds, kurā izpaužas nogurums, miegainums.
smags Tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.).
pašlepns Tāds, kurā izpaužas pašlepnums.
nemākulīgs Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, iemaņu, prasmes trūkums. Tāds, ko veic, gatavo bez pietiekamām zināšanām, iemaņām, prasmes.
diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums. Diletantisks.
negausīgs Tāds, kurā izpaužas rijība, pārmērīgums (par ēšanu, dzeršanu).
durstīgs Tāds, kurā izpaužas sarūgtinājums, aizvainojums, nicinājums (par skatienu, acīm). Arī dzeļošs (3).
vainīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (par cilvēka izturēšanos, skatienu u. tml.).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par acīm, skatienu).
nopietns Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par seju, skatienu).
tumšs Tāds, kurā izpaužas šāds psihiskais stāvoklis (piemēram, par skatienu).
smīnīgs Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
paplāns Tāds, kurā kādas vielas ir samērā mazā koncentrācijā (parasti par ēdienu, dzērienu).
plāns Tāds, kurā kādu uzturlīdzekļu ir par maz (par ēdienu, dzērienu).
runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
gluds Tāds, kurā lietoti atbilstoši izteiksmes līdzekļi (par valodu, stilu). Raits, viegli plūstošs (par runu).
skaidrs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas veidojas raiti (par runu).
kodolīgs Tāds, kurā nav liekvārdības (piemēram, par rakstu, runu). Saturīgs. Īss, bet zīmīgs, trāpīgs.
tukšvārdīgs Tāds, kurā nav nopietna satura, jēgas, mērķa (parasti par runu, rakstu).
precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai. Tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas. Ar bagātu, cildenu saturu.
reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
tumšs Tāds, kurā rodas vājš apgaismojums, vāja gaisma (par uguni, degšanu).
puslina Tāds, kura sastāvā daļēji ir linu šķiedra, daļēji - citas šķiedras.
pusnātna Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dziļa, daļēji - linu vai cita šķiedra.
smacīgs Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par gaisu).
drausmīgs Tāds, kura saturā ir briesmas, ciešanas, ļaunums.
dzedrs Tāds, kura saturā ir skarbums, arī nelaipnība (piemēram, par runu, domu).
pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
pašuzliesmojošs Tāds, kura uzliesmošanu izraisa paša īpašības, norises pašā (bez tiešas ārējas iedarbības).
vientonnīgs Tāds, kurā var iepildīt vienu tonnu.
jaundzimis Tāds, kura vecums nepārsniedz pirmo dzīves mēnesi (par bērnu).
divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
taisns Tāds, kura virzienam ir taisnes veids (par kustību). Tāds, kas atbilst taisnei (par virzienu).
stings Tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām.
piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
vijīgs Tāds, no kura vai pagatavot ko staipīgu, valkanu (piemēram, par mālu).
maksa Tāds, par kā izmantošanu ir jāmaksā.
nepazīstams Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Svešs (2).
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
nezināms Tāds, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu. Arī svešs, nepazīstams.
analoģija Tādu orgānu līdzība, kuriem ir vienādas funkcijas, bet atšķirīga uzbūve un izcelšanās.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas, kurām ir sagādātas ciešanas, nodarītas pārestības.
lineāls Taisna, šaura plāksne (parasti ar iezīmētu garuma mērvienību skalu) taisnu līniju novilkšanai, kā arī garuma mērīšanai. Vairākstūru (parasti trīsstūra) veidojums no šādām plāksnēm.
perpendikuls Taisne, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi.
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem. Zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
bazilika Taisnstūrveida celtne, kuras iekšpuse ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai piecās gareniskās daļās (jomos).
taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc vieno, ieskrējiena.
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
paušaltarifs Tarifs, kas ir noteikts kopējas maksājuma summas veidā par noteikta pakalpojuma izmantošanu.
kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu. Šīs apakškārtas putni.
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi.
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām.
nelietis Tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
ziņa Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko). Arī informācija (1).
nelietis Tas (piemēram, parādība dabā), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
gardegunis Tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns.
pilnvarotājs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
pilnvardevējs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvaras devējs, pilnvarotājs.
Pilnvaras devējs Tas (tāds), kas izdod pilnvaru (par personu, organizāciju u. tml.). Pilnvardevējs, pilnvarotājs.
pamatlicējs Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
tuvbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus (parasti) vienas jūras robežās (parasti par kuģa virsniekiem).
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
tālbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem).
velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu. Neglītenis.
aizsācējs Tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā).
zars Tas, kas ir garenvirzienā atdalījies (no kā) un aizstiepjas, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļu, upi, dzelzceļa līniju, kalnu).
nelabums Tas, kas ir saistīts ar ko ļaunu, nevēlamu.
ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
viengadnieks Tas, kas ir vienu gadu vecs (par cilvēku vai dzīvnieku).
izsukas Tas, kas izbirst, sukājot (parasti linus).
brīnums Tas, kas izraisa apbrīnu.
numurs Tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu. Arī triks.
šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas.
cilvēknīdējs Tas, kas neieredz, ienīst cilvēkus, dara tiem ļaunu.
lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reaktionāru) politisku virzienu, grupējumu.
acs Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
izdošana Tas, kas saistīts ar naudas tērēšanu. Arī izdevumi (4).
žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu. Arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
sabiedrotais Tas, kas veicina, piemēram, kā norisi, kāda mērķa sasniegšanu.
galavārds Tas, ko (kāds) saka (pārrunu, strīdu u. tml. nobeigumā).
mērķis Tas, kur jātrāpa ar sitienu, grūdienu, dūrienu u. tml.
krātuve Tas, kur koncentrējas zināšanas, psihiski stāvokļi u. tml. Zināšanu, psihisku stāvokļu un tml. kopums.
nezināms Tas, par ko nav nekādu ziņu, datu, zināšanu. Tas, kas ir svešs, nepazīstams.
Kulinārijas tauki Tauki, kurus izmanto ēdienu gatavošanā.
Kulinārijas tauki Tauki, kurus izmanto ēdienu gatavošanā.
vērpējs Tauriņu dzimta, kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus. Šīs dzimtas kukaiņi.
sirpjspārņi Tauriņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga sirpjveidīgi pagarināta priekšējo spārnu priekšmala. Šīs dzimtas tauriņi.
tinējs Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē.
zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta, kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis. Šīs dzimtas tauriņi.
zīdtauriņš Tauriņu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem.
tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
mīms Tautas izrāde ar improvizētu dziedāšanu, dejošanu, dialogu (senajā Grieķijā, senajā Romā).
enerģētika Tautas saimniecības nozare, kas aptver dažādu enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
transports Tautas saimniecības nozare, kas ietver kravu un pasažieru pārvadāšanu. Kravu un pasažieru pārvadāšanas sistēma.
mežsaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.
ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību. Pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
grāmatrūpniecība Tautsaimniecības nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
Tautu (arī valstu) sadraudzība Tautu (valstu) sadarbība kopīgu mērķu sasniegšanai, pamatojoties uz starptautiskiem līgumiem par savstarpējas brīvprātības, līdztiesības un suverenitātes principu ievērošanu.
Tautu draudzība Tautu sadarbība kopīgu mērķu, risināšanai, pamatojoties uz savstarpējas brīvprātības un līdztiesības principu ievērošanu.
salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
Dzīvā bilde Teātra uzvedums, kurā nekustīgi izpildītāji attēlo kādu ainu.
mehānika Tehnikas nozare, kas ietver ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu elementu, detaļu izgatavošanu, salikšanu un šo ierīču, ietaišu, mašīnu, iekārtu uzturēšanu kārtībā.
pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
elektrotehnika Tehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektrisko parādību praktisku izmantošanu.
elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
Materiālu mācība (arī zinātne) Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālmācība, materiālzinātne.
materiālmācība Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu mācība, materiālu zinātne, materiālzinātne.
materiālzinātne Tehnikas nozare, kas pētī materiālu struktūru un tās sakaru ar materiālu īpašībām, kā arī apstrādes paņēmienus attiecīgo parametru mainīšanai. Materiālu zinātne, materiālu mācība, materiālmācība.
radiotehnika Tehnikas nozare, kas pēti radioviļņu rašanos, izplatīšanos, uztveršanu, pārveidošanu un to tehnisko izmantošanu radiosakaros, radiofonijā, televīzijā, radiolokācijā u. tml.
pirotehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar degošu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu, apkalpošanu.
Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
Sanitārā tehnika Tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml. Attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
tehnicisms Tehnikas, tās principu, paņēmienu plašs, arī pārmērīgs izmantojums cilvēku, sabiedrības darbībā.
dozimetrija Tehniskās fizikas nozare, kas nodarbojas ar radioaktīvo un jonizējošo starojumu mērīšanu un pētī šo starojumu iedarbību uz cilvēka organismu.
kinotehnika Tehniskās ierīces, līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto kinofilmu ražošanai un projicēšanai uz ekrāna. Tehnikas nozare, kas saistīta ar kinofilmu ražošanu un projicēšanu uz ekrāna.
mašinērija Tehnisku līdzekļu (parasti mašīnu) kopums.
dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos.
uzstāties Teikt runu, izsacīt savu viedokli, prasību (publikas priekšā).
Turēt runu Teikt runu, uzstāties ar runu.
Turēt runu Teikt runu, uzstāties ar runu.
lamāties Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus. Saukt kādu šādos vārdos, izteicienos.
spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
piebilde Teksta (teikuma) daļa, kas norāda uz personu, kuras tiešā runa ir iekļauta šajā tekstā (teikumā).
paragrāfs Teksta daļa (parasti apzīmēta ar cipariem un zīmi §), kas sākas ar jaunu rindu un kam ir samērā patstāvīga nozīme.
rubrika Teksta nodaļās virsraksts, arī burts, cipars vai cits elements (teksta posmu atdalīšanai), ko veidoja ar sarkanu krāsu.
zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
pase Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Iespiedziņas.
pasīte Teksts (grāmatā, brošūrā u. tml.), kas satur informāciju, piemēram, par (tās) veidotājiem, formātu, cenu, metienu. Pase.
tālrunis Telefona abonementa numurs.
klausule Telefona aparāta daļa ar ierīci skaņu uztveršanai un nelielu mikrofonu.
Telefona (arī telefonu) grāmata Telefona tīkla abonentu numuru un adrešu sakopojums.
sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu. Šādu darbu darināšana.
pastorāle Tēlotājā mākslā - idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu.
krāsa Tēlotājas mākslas (parasti glezniecības) izteiksmes līdzeklis, kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar VI. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
stājdarbs Tēlotājas mākslas darbs, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
tašisms Tēlotājas mākslas, galvenokārt glezniecības, novirziens (20. gadsimtā), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļākšu ļumu kombinācijas.
klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
garāža Telpa, celtne transportlīdzekļu, pārvietojamu darba mašīnu novietošanai, remontam.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
Baku detrīts Tēļa vai govs baku izsitumu viela (izmantojama aizsargpotēs pret saslimšanu ar bakām).
Piena teļš Teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
Piena teļš Teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
apoloģētika Teoloģijas nozare, kas vēršas pret attiecīgās reliģijas pamatatziņu (dogmu) atspēkojumiem vai apšaubīšanu.
uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno ar melīgiem apgalvojumiem par palīdzību šo zemju kultūras attīstībā.
skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
Varavīksnes forele Tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
tomastērauds Tērauds, ko iegūst, tomasējot čugunu.
plūdi Teritorijas pārplūšana, parasti ar palu ūdeņiem, lietus uzplūdienu ūdeņiem.
terminoloģija Terminu kopums, sistēma (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē, arī valodā).
katalogs Terminu un nosaukumu informatīvs saraksts (kāda zinātnes nozarē).
terorisms Terora paņēmienu izmantojums (parasti politikā).
reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
paternitāte Tēva juridisko, morālo, arī bioloģisko attiecību kopums ar savu bērnu.
pančenlama Tibetas reliģiskais vadonis un vietējo varas orgānu vadītājs.
sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (ļaunu kvalitātes pakāpi).
saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
slaukties Tiekot slauktam, dot pienu.
Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
maģistratūra Tiesas iestāžu amatpersonu grupa (dažās valstīs).
arests Tiesas orgānu aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu.
aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu.
aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
sankcija Tiesību normas daļa, juridiska likuma panta daļa, kurā ir norādītas tiesiskās sekas par šīs normas neievērošanu, šī likuma pārkāpumu.
Civilprocesuālās tiesības Tiesību nozare, kas regulē sabiedriskās attiecības, kuras rodas sakarā ar jurisdikcijas realizēšanu civillietās.
kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
Ģimenes stāvoklis Tiesisks stāvoklis, ko nosaka piederība pie ģimenes un kas rodas, cilvēkam piedzimstot, un mainās, noslēdzot vai šķirot laulību, adoptējot bērnu.
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
šķiedra Tievs, garš veidojums organismā. Arī garena, pavedienam līdzīga šūna vai šādu šūnu kopums.
smaile Tievs, parasti konusveida, trīsstūrveida, gals (priekšmetam, veidojumam u. tml.).
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
siets Tīklveida pinums, ko izmanto, piemēram, (kā) iežogošanai, norobežošanai, arī aizsargāšanai.
(No)iet (retāk aiziet) dibenā Tikt (no)rītam (par barību, dzērienu).
Iet dibenā Tikt (no)rītam (par ēdienu, dzērienu).
iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu (kur iekšā)- par ko asu.
krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
izgāzties Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu.
izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
noslīgt Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
slīgt Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
apsust Tikt mazliet apsutinātam (par ēdienu).
nodzerties Tikt notērētam alkoholisku dzērienu lietošanai (par naudu, mantu).
pārkārtoties Tikt pārkārtotam (piemēram, par ekonomiku, ražošanu, politiku).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
Nākt galdā Tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
Nākt galdā Tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
Parādīties (arī nākt) galdā (arī uz galda) Tikt pasniegtam (par ēdienu, dzērienu).
Skatiens (arī skats) pagriežas Tikt pavērstam (par skatienu).
Skatiens (arī skats) pagriežas Tikt pavērstam (par skatienu).
pavērties Tikt pavērstam (par skatienu).
noslīdēt Tikt pavērstam lejup (par skatienu).
pievērsties Tikt pievērstam (par acīm, skatienu).
izvērsties Tikt risinātam plaši, daudzpusīgi, arī izraisīties (piemēram, par sarunu, debatēm).
Stāvēt kaktā Tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
Stāvēt kaktā Tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
nokrist Tikt strauji pievērstam (kam), parasti lejup (par skatienu).
nokrist Tikt strauji, arī ar vēzienu nolaistam (par paceltu priekšmetu).
manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa stacijas sliežu ceļiem (piemēram, vilcienu sastādīšanai) - par lokomotīvēm, vagoniem.
rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
šķilties Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
uzlūkot Tikt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērsties Tikt vērstam (par acīm, skatienu).
krist Tikt vērstam (uz ko) - par skatienu.
urbties Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) - par ko smailu.
pontontilts Tilts, par kura balstiem ir izmantoti pontoni. Pontonu tilts.
tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu. Arī ķeramtīkls.
iztīt Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma).
attīt Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
paralēltinums Tinums, kam ir paralēlslēgums.
nullpunkts Tinumu kopīgais punkts (ģeneratoriem, transformatoriem u. tml.).
Melnā papuve Tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
Melnā papuve Tīrā papuve, kuru. uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
kulinārija Tirdzniecībā - ēdienu pusfabrikātu vai gatavu ēdienu kopums, kas paredzēts pārdošanai.
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
rīvēt Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus).
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai. Pierādījums, slēdziens u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
Tīrs tonis Tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
Tīrs tonis Tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
kokakola Tonizējošs dzēriens, kas satur kofeīnu un kokaīnu un ko gatavo no kokas un kolas.
Daivaina lapa Topa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
radiotornis Tornis raidītāja vai uztvērēja antenu novietošanai.
kuranti Torņa pulkstenis vai liels istabas pulkstenis ar zvanu komplektu noteiktā toņu secībā.
spēks Tos, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
Atlēciena galds Tramplīna daļa, no kuras izdara atlēcienu.
Atlēciena galds Tramplīna daļa, no kurās izdara atlēcienu.
vagonbūve Transporta mašīnbūves nozare, kas saistīta ar vagonu ražošanu.
dzelzceļš Transporta veids - pasažieru un kravu pārvadāšana pa sliežu ceļiem. Organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
ķerra Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
riča Transportlīdzeklis (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem rokturiem. Arī ķerra
satiksme Transportlīdzekļu, personu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml. Regulāra (transportlīdzekļu) pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
ķert Trāpīt (piemēram, par sitienu, lodi, šāviņu).
grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
šņabis Trauks (piemēram, glāze vai pudele) ar degvīnu.
pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai. Pelnu trauks.
Pelnu trauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai. Pelnutrauks.
Pelnu trauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai. Pelnutrauks.
urna Trauks, kurā glabā sadedzināta mirušā pelnus.
slaucene Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Attiecīgā slaukšanas iekārtas sastāvdaļa.
slauktuve Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Slaucene.
ēdamtrauks Trauks, no kura ēd. Trauks, kurā pasniedz vai uzglabā ēdienu.
trauksmīgums Trauksmainums (1).
trauksmīgums Trauksmainums (2).
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu. Notraipīt.
goniometrija Trigonometrijas ievaddaļa, mācība par leņķu mērīšanu.
kotangenss Trigonometriska funkcija - leņķa kosinusa attiecība pret šī leņķa sinusu.
tangenss Trigonometriska funkcija - leņķa sinusa attiecība pret šī leņķa kosinusu.
kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību.
trinitāte Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
trīsvienība Triju (piemēram, cilvēku, parādību, jēdzienu) vienotība.
triāde Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums, sistēma.
trijādība Triju (piemēram, priekšmetu, parādību, jēdzienu) kopums.
pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml., garens pinums.
taifūns Tropiskais ciklons, kas rodas Klusajā okeānā un virzās gar Ķīnu, Koreju, Japānu līdz Ohotskas jūrai.
sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs). Šī koka koksne.
Pērtiķu maizes koks Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
Pērtiķu maizes koks Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
Pērtiķu maizes koks Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Baobabs.
baobabs Tropu koks ar ļoti resnu stumbru, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem. Pērtiķu maizes koks.
dūmaļa Tumšbrūna govs. Sarkanbrūna govs ar tumšbrūnu galvu.
kaparsarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
Vara sarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
Karotīna pasta, arī hlorofila karotīna pasta, arī karotīna hlorofila pasta Tumši zaļa, stingra masa, ko iegūst, ar benzīnu ekstrahējot sasmalcinātas priežu vai egļu skujas (lieto, piemēram, lopkopībā, farmācijā). Skuju hlorofila pasta.
labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu.
speleotūrisms Tūrisma veids, kas ietver ceļojumus, pārgājienus pa alām.
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skatienu, sitienu u. tml.
izplēnēt Tuvoties nobeigumam (par dienu, nakti).
dzist Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru).
Pārkarsēts tvaiks Tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
Nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks Tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
Sauss tvaiks Tvaiks, kurā nav šķidruma pilienu.
ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki. Ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
atteka Upes daļa, kas, upei virzienu mainot, palikusi sānis no galvenās straumes un parasti nav vairs ar to saistīta. Vecupe.
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
lielgabalurbis Urbis ar vienu griezējšķautni dziļiem urbumiem (parasti metālā).
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur). Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
apslapināties Urinējot kļūt slapjam (parasti par zīdaini, mazu bērnu).
pedikuloze Utainums.
mutuālisms Utopiska mācība par buržuāziskās iekārtas mierīgu pārveidošanu.
Franču uvertīra Uvertīra trijdaļu formā ar lēnu sākumu un beigu daļu.
apstāties Uz brīdi pievērsties (par skatienu).
atdziedāt Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
atgavilēt Uz gavilēšanu atbildēt ar gavilēšanu.
reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
Uz manu (arī tavu, savu) galvu Uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
atsaukties Uz saucienu atbildēt ar saucienu. Atbildot uz saucienu, skaļi pateikt (ko).
atsveicināt Uz sveicienu atbildēt ar sveicienu.
tandēms Uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu vienveidīgu mašīnu, ierīču u. tml. vai to daļu secīgs sakārtojums agregātā.
kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piemēram, virzīties, virzīt).
izsaukt Uzaicināt (skolēnu) atbildēt uzdoto.
konstrukcija Uzbūve, (sastāvdaļu) izkārtojums (piemēram, tekstā, mākslas darbā, jēdzienu grupā).
uzdot Uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur).
uzmest Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
vainaguzgrieznis Uzgrieznis ar zobainu augšdaļu, kas novērš atskrūvēšanos.
amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu). Koķetēt.
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
pasniegt Uzlikt (kādam paredzēto ēdienu, dzērienu), parasti, klājot galdu.
šinēt Uzlikt (ķermeņa daļai) šinu.
Uzklāt (retāk saklāt) galdu Uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
vākt Uzmanīt, pieskatīt (bērnu).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (parasti mazu bērnu).
pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu). Arī adoptēt.
Ņemt savās rokās Uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
Saņemt (savās) rokās Uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu).
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
uzkraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
Izlabot kļūdas Uzrakstīt kļūdu labojumu (par skolēnu).
žiro Uzraksts, parasti uz vekseļa, par tā nodošanu citai personai.
izbraukt Uzsākt braucienu.
pieņemt Uzsākt kārtējo (darba, dienesta, sabiedriska) pienākuma veikšanu, nomainot šī pienākuma iepriekšējo veicēju.
atiet Uzsākt kustību, braucienu (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem.
Iziet uz ledus Uzsākt slidošanu. Arī izslidot.
Iziet uz ledus Uzsākt slidošanu. Arī izslīdot.
pasildīt Uzsildīt (parasti ēdienu).
Uzsist dūri (arī delnu) uz galda (arī galdā) Uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu.
ieskats Uzskats, domas. Arī atzinums.
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts.
propaganda Uzskatu, ideju, zināšanu sistemātiska izplatīšana, izskaidrošana un pamatošana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
apvārsnis Uzskatu, zināšanu, interešu u. tml. kopums.
Uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) Uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu.
Kāpt kancelē (arī tribīnē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
Kāpt tribīnē (arī kancelē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
Kāpt tribīnē (arī kancelē) Uzstāties ar runu, izteikties (par ko).
Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Nodot grožus (kādam, arī kāda rokās) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) Uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni. Šī auga sakne.
kālis Uzturā lietojams divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
saprast Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
noķert Uztvert (kāda skatienu).
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu.
uzkleķēt Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
pētīt Vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko), parasti zinātnē.
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
rokvadība Vadība, ko veic ar rokām. Manuālā vadība.
lavēt Vadīt (parasti kuģi, automobili), panākot, ka (tas) bieži maina virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem).
sagriezt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) izmaina virzienu.
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
aizvirzīt Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
neitrāle Vads, kas ir savienots ar nullpunktu.
spiedvads Vads, pa ko (kas) tiek virzīts, izmantojot spiedienu.
grēkāzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
Grēka āzis Vainīgais, arī cilvēks, kuram pastāvīgi piedēvē vainu.
izgrozīt Vairāk kārt panākt, ka pagriežas uz vienu un otru pusi (piemēram, transportlīdzeklis).
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
nokapāt Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni. Vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
rakņāties Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
rušināties Vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu.
šūpoties Vairākkārt kustēties lokveidīgi uz vienu un otru pusi, parasti, nemainot atrašanās vietu (par priekšmetiem ar lokveida pamatni).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu un otru pusi (piemēram, ar transportlīdzekli).
slidināties Vairākkārt pārvietoties pa ko slidenu (parasti rotaļājoties).
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu). Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
plātīt Vairākkārt plest (ķermeņa daļas, piemēram, rokas, pirkstus, spārnus).
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu). Atskanēt šādam troksnim.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par (ko) jau (sen) zināmu.
Kult izkultus salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām.
Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult niekus (arī tukšu) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
Kult tukšus (arī izkultus) salmus, retāk kult tukšu (arī niekus) Vairākkārt runāt par vienu un to pašu. Spriedelēt par ko jau (sen) zināmu.
šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas). Šņaukāties (2).
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas). Šņaukāt (2).
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt (1).
kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
graizīt Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
spārdīties Vairākkārt spert (par zibeni, pērkonu).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
skraidīt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu).
skraidelēt Vairākkārt strauji mainīt redzes objektus (par acīm, skatienu). Skraidīt (3).
ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi. Valstīt.
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti). Arī kuļāt (1).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus). Arī kuļāt (1).
slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
Purināt matus Vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons.
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās, arī viesības ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
safari Vairāku dienu ilgs ceļojums, pārgājiens pa kādu Āfrikas apvidu (parasti medību nolūkā).
poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
poliptihs Vairāku satura saistītu tēlotājas mākslas darbu (piemēram, gleznu) kopums uz vienas pamatnes vai vairākām pamatnēm.
kopmetiens Vairāku vai daudzu (iespieddarbu) metienu summa.
kopīpašums Vairāku vai daudzu personu, kolektīvu u. tml. īpašums.
zalve Vairāku viena veida ieroču vienlaicīgu šāvienu kopums. Šādu vienlaicīgu šāvienu radīts troksnis.
tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību.
peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidoju sies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
amortizēt Vājināt (grūdienu, triecienu).
nodzist Vājinoties ap gaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
izdzist Vājinoties apgaismojumam, kļūt tumšam, blāvam, nespodram (par ko gaišu, krāsainu).
vakcīnterapija Vakcīnu lietošana infekcijas slimību ārstēšanai.
raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
Elektronu lampa Vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
Elektronu lampa Vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
velganums Valganums.
vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos. Lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
stils Valodas līdzekļu izmantošanas paņēmienu kopums (piemēram, tekstā, kāda cilvēka runā).
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu. Arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību. Personvārds.
terminoloģija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar terminu izstrādes teoriju un praksi.
leksikogrāfija Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi.
vārddarināšana Valodniecības nozare, kas pētī atvasinātus vārdus, to uzbūvi, vārddarināšanas līdzekļus un paņēmienus.
morfonoloģija Valodniecības nozare, kas pētī fonoloģijas līdzekļu izmantošanu morfoloģijas formu uzbūvē.
grafēmika Valodniecības nozare, kas pētī valodas fonēmu attēlošanu ar rakstu zīmēm.
savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm, republikām u. tml. ar vienu kopēju valdību.
prokurors Valsts amatpersona, kas īsteno uzraudzību pār likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina likuma pārkāpēju saukšanu pie atbildības un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
stagflācija Valsts ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga cenu paaugstināšanās, inflācija ražošanas, tirdzniecības saimniecisko procesu depresijas apstākļos.
demokrātija Valsts forma, kurā vara vai nu formāli (ekspluatatoriskās valstīs), vai arī juridiski un faktiski (sociālistiskās valstīs) pieder tautai.
republika Valsts iekārtas un varas orgānu forma, kur augstākos valsts varas orgānus ievēlē uz noteiktu laiku. Valsts, kurā ir šāda valsts iekārtas un varas orgānu forma.
orderis Valsts iestādes rakstveida pavēle, priekšraksts, rīkojums (piemēram, par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju).
tiesības Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
prokuratūra Valsts orgāns, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā.
licence Valsts orgānu izdota dokumentāra atļauja ievest no ārzemēm vai izvest uz ārzemēm preces.
konstitūcija Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
Mežrūpniecības saimniecība Valsts uzņēmums, kas ietver mežu audzēšanu, ieaudzēšanu un kokmateriālu sagatavošanu.
Mežrūpniecības saimniecība Valsts uzņēmums, kas ietver mežu audzēšanu, ieaudzēšanu un kokmateriālu sagatavošanu.
lēmums Valsts vai administratīvo orgānu rīkojums, norādījums. Kolektīva saistība, vienošanās.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāra, mērķu sasniegšanu.
kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu. Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus).
zilbe Vārda skaņa vai skaņu kopa, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
krupis Vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
draudi Vārdi vai darbība, ar kuriem sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļaunu.
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
varenīgums Varenums.
Pusmīkstā ola Vārīta ola ar mīkstu dzeltenumu.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
vārnulēns Vārnu mazulis.
izvārīt Vārot izgatavot (parasti ēdienu).
Iet ugunī Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
Iet ugunī Vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu «līgo».
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kutikula Vaskveida plēve, kas pārklāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
murkšķis Vāveru dzimtas dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām.
ļihačs Važonis ar greznu pajūgu un labu rikšotāju zirgu.
savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu citā.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
plivināt Vēcināt (spārnus), parasti lidojumā.
vēdīt Vēcināt (spārnus).
vēdināt Vēcināt (spārnus). Luncināt (asti).
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
Stāvēt (retāk būt) kūmās Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu. Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv.
Stāvēt (retāk būt) kūmās Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu. Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv.
attīstīt Veicināt jaunu kvalitatīvu pārmaiņu rašanos (sabiedriskās parādībās). Pilnveidot, paplašināt.
kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību. Būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
Nošaut divus (retāk trīs) zaķus ar vienu šāvienu Veicot vienu darbu, uzdevumu u. tml., iegūt divkāršu (retāk trīskāršu) rezultātu.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piemēram, produktu) daudzuma ievietošanai. Arī turza.
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās.
somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
slietenis Veidojums, arī krāvums, kas sastāv no kā slīpi, parasti konusveidīgi, saslieta.
ietvars Veidojums, kurā ievieto gleznu, attēlu.
šūna Veidojums, kurš sastāv no šūniņām (2) divās plāksnēs, kam pamati balstās pret kopēju vidussienu, un kurā bites novieto barību, audzē perus.
post Veidot (apģērbam, ārienei u. tml.) greznu izskatu.
durt Veidot (ar adatu, īlenu u. tml. dūrienus, caurumus).
tetovēt Veidot (attēlu, burtus, zīmes u. tml.) ādā, ar dūrieniem, griezumiem ievadot tajā krāsu. Ar šādu paņēmienu veidot attēlu, burtus, zīmes u. tml. (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ādā, ķermeņa daļā).
patronēt Veidot (auduma) rakstu, apdari, izmantojot patronu (3).
darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas.
plānot Veidot (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu.
raupjot Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupināt.
raupināt Veidot (kam) nelīdzenu virsmu. Raupjot.
plafonēt Veidot (kam) plafonu (1).
plafonēt Veidot (kam) plafonu (2).
plakanot Veidot (ko) plakanu. Placināt.
lipināt Veidot (ko), piemēram, no māla, plastilīna. Izmantot (piemēram, mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
velēnot Veidot (kur) velēnu kārtu. Klāt (ko) ar velēnām.
improvizēt Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu.. izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
plisēt Veidot (parasti ar speciālu mašīnu) sīkas, regulāras ieloces (piemēram, tērpā, audumā).
velt Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
konstruēt Veidot (piemēram, mašīnu, mehānismu, celtņu) konstrukciju, uzbūvi (projektā, aprēķinos u. tml.).
asnot Veidot asnus.
secināt Veidot domu, spriedumu, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
ēnoties Veidot ēnu (2).
ēnot Veidot ēnu, tumšus laukumus.
betonēt Veidot no betona, pildīt ar betonu.
montēt Veidot no gatavām detaļām (mašīnu, iekārtu, celtni u. tml.). Saistīt kopā (gatavas detaļas).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kā, piemēram, priekšmeta, telpas vai to īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kādas, piemēram, sabiedriskas parādības, tās īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam dzīvniekam, augam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (ķermenim, ķermeņa daļai) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
spekulēt Veidot, parasti savtīgus, plānus, nodomus. Īstenot šādus plānus, nodomus.
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
vērpties Veidoties, risināties (piemēram, par domu, sarunu).
metode Veids, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai). Paņēmienu, principu sistēma, kas regulē praktisko vai teorētisko darbību.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
Kulinārijas veikals Veikals, kur pārdod ēdienu pusfabrikātus vai gatavus ēdienus.
manufaktūrveikals Veikals, kurā pārdod manufaktūru (3).
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus zīdītājdzīvniekus, putnus, akvārija zivis, inventāru dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barību u. tml.
džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
zemēt Veikt (elektrisko iekārtu, aparātu) savienošanu ar zemi.
dalīt Veikt (kāda skaitļa) dalīšanu.
reizināt Veikt (kāda skaitļa) reizināšanu.
saskaitīt Veikt (kādu skaitļu) saskaitīšanu.
griezt Veikt (ko), strādāt (ar plašu vērienu).
taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
rediskontēt Veikt diskontēta vekseļa tālāku diskontēšanu.
nostaigāt Veikt gājienu.
Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.
Ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko jaunu, ļoti nozīmīgu.
Ierakstīt slavenu (arī spilgtu, jaunu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē Veikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.
burt Veikt maģisku darbību, lai iegūtu sev vai citam kādu labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu u. tml.
kursēt Veikt regulārus braucienus, reisus (pa noteiktu maršrutu) - par transportlīdzekļiem.
dublēt Veikt vienu uzdevumu vienā un tai pašā sistēmā (piemēram, par divām vai vairākām, līdzīgām ierīcēm).
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu.
vējzivs Vējzivjveidīgo kārtas plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni.
vēlreiz Vēl vienu reizi.
vēlvienreiz Vēl vienu reizi. Vēlreiz.
votums Vēlēšanas, vēlēšanu sistēma, arī vēlēšanu tiesības.
Vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa. Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
priekšvēlēšanas Vēlēšanu kampaņas pirmais posms.
Vēlēšanu sistēma Vēlēšanu kārtība, ko nosaka vēlēšanu tiesības.
kasācija Vēlēšanu rezultātu atcelšana konstitūcijas vai vēlēšanu likumu pārkāpšanas, neievērošanas dēļ.
Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
Kuriālā vēlēšanu sistēma Vēlēšanu sistēma, kuras pamatā ir vēlēšanu kūrijas.
kūrija Vēlētāju grupa vai kategorija ar noteiktu šķirisku, nacionālu vai mantisku pazīmi (dažās vēlēšanu sistēmās).
zvērināts Vēlētas tiesas komisijas loceklis, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
leģislatūra Vēlētu likumdošanas, retāk izpildvaras, orgānu ar likumu noteiktais pilnvaru laiks. Faktiskais šo orgānu darbības periods.
taustīt Vēlīgi apskatīt. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
vēlums Vēlīnums.
siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās.
novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
ievilkt Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā. Velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
izvilkt Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, pavedienu, auklu).
izvilkt Velkot, verot izvirzīt (piemēram, pavedienu, auklu) cauri (kam), caur (ko).
uzvilkties Velkoties, slīdot pavirzīties augstāk par paredzēto, pieņemamo stāvokli (par apģērbu, drānu u. tml.).
sliede Velmēta īpaša šķērsprofila tērauda sija, pa ko rit vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu riteņi.
hemoroīdi Vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas apakšējā daļā.
saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
verbēna Verbēnu dzimtas augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
tīks Verbenu dzimtas koks (Indijā, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīkkoks.
tīkkoks Verbenu dzimtas koks (Indija, Indoķīnā) ar ļoti blīvu, cietu koksni. Tīks.
taustīties Vērīgi skatīties. Būt vērīgam (par acīm, skatienu).
ciešs Vērīgs, koncentrēts (par skatienu).
sekot Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
pievērt Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
ievērt Verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.).
izvērt Verot izvirzīt (pavedienu, auklu u. tml.) cauri (kam), caur (ko).
Plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis. Vārpsta, sprēslīca (parasti kopā ar kodeļu).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
virzīt Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
virzīt Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
griezt Vērst (pret ko, uz ko, piemēram, skatienu, seju).
koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
raidīt Vērst (skatienu), parasti uz cilvēku.
risināt Vērst plašumā, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
ritināt Vērst plašumā, turpināt, attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.).
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem. Skatīties (1)
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko).
Nodurt (arī nolaist) acis Vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
lūgt Vērsties (pie dieva) ar lūgšanu (2). Lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
veltīt Vērsties pie kāda (piemēram, ar vārdiem, runu). Vērsties pie kāda, paužot savu attieksmi (piemēram, ar smaidu, skatienu).
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
aizklīst Vērsties tā lumā (par skatienu).
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
pretalkohola Vērsts pret alkohola lietošanu.
pretkara Vērsts pret karu, tā izraisīšanu.
pretnikotīna Vērsts pret smēķēšanu.
skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm). Nomērīt (3).
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un spēcīgu, apakšdaļā paresninātu kātiņu.
siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
Racionāls skaitlis mat Vesels skaitlis, daļskaitlis, arī nulle.
Racionāls skaitlis Vesels skaitlis, daļskaitlis, arī nulle.
Priecas vēsts Vēsts par mesijas atnākšanu.
Priecas vēsts Vēsts par mesijas atnākšanu.
papīrs Vēstules, piezīmes, manuskripti u. tml., kas kādam pieder, ir kāda rīcībā.
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu.
ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā).
zinātne Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
trihomonas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā.
zilgme Vide zilā, zilganā krāsā (par gaisu, ūdeņiem, debesīm). Arī zilums (1): arī zilganums.
jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
spīļaste Vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera gala.
kovārnis Vidēji liels plēsīgs vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem.
žagata Vidēji liels vārnu dzimtas putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti.
pussalds Vidēji salds (parasti par vīnu).
pusskābs Vidēji skābs (parasti par vīnu).
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu. Metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums. Orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā. Arī ķermeņa vēderpuse.
reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana.
Vēja bakas Viegla bērnu infekcijas slimība, kuras raksturīga pazīme ir izsitumi uz ādas.
kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu airi.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
tekstilrūpniecība Vieglās rūpniecības nozare, kas ietver tekstilšķiedru ieguvi un izstrādājumu ražošanu no tām.
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
tecēt Viegli, bez traucējumiem virzīties, parasti kādā ierīcē, iekārtā (piemēram, par dziju, pavedienu).
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi.
paslīdēt Viegli, slīdoši pavērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
korķviela Viela, kas ietilpst korķa šūnu apvalkā.
krāsviela Viela, kas kopā ar saistvielu veido krāsu (3) vai kas ar krāsojamo materiālu dod krāsainus savienojumus.
sikatīvs Viela, kas paātrina augu eļļu žūšanu.
bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
palēninātājs Viela, ko izmanto atomreaktorā, lai samazinātu neitronu enerģiju.
kontrastviela Viela, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
eliksīrs Viela, kurai piedēvē brīnumdarītājas īpašības.
Gaismas izkliede Vielai caurejošas gaismas vājināšanās, kas saistīta ar to, ka daļa gaismas staru maina savu virzienu, nezaudējot enerģiju.
rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
supravadītspēja Vielas īpašība - tās elektriskās pretestības samazināšanās praktiski līdz nullei ļoti zemās temperatūrās (absolūtās nulles tuvumā).
antikoagulanti Vielas, kas kavē asins recēšanu.
žultsdzinējs Vielas, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu.
ieraugs Vielu kopums, kas aizsāk, izraisa (kā) rūgšanu.
priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
konsole Vienā galā iespīlēts un liecē slogots (celtņu vai mašīnu) elements.
fāze Viena no (ģeneratora) tinumu grupām.
stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
pusīte Viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā.
paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
vinčesters Viena no pirmajām šauteņu sistēmām ar patronu magazīnu. Šīs sistēmas šautene.
pelagra Viena no slimībām, kas rodas, ja organismā trūkst nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu.
šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
Vienlīdzīgi teikuma locekļi Viena nosaukuma teikuma locekļi, kam ir vienāda sintaktiskā funkcija, kas teikumā ir saistījumā ar vienu un to pašu vārdu un kas savā starpā ir saistīti sakārtojumā.
vienup Vienā pusē. No vienas puses. Virzienā uz vienu pusi.
pašapaugļošanās Viena un tā paša divdzimumu organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
turiāde Viena un tā paša veida tūrisma pasākums, kurā tūristu grupa vai grupas veic pārgājienus noteiktā apvidū.
paaudze Vienā un tai pašā tehnikas attīstības posmā izmantojams viendabīgs (mašīnu, iekārtu u. tml.) kopums.
oksidēšana Viena vai vairāku elektronu atņemšana atomam ķīmiskā reakcijā.
šķetere Vienādos lokos satītas dzijas, pavedienu kopums.
kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu. Telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
paaudze Vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem.
pārsedze Vienas sistēmas pavedienu pārklāšana pār otras sistēmas pavedieniem pinuma veidošanai.
kolonija Vienas sugas dzīvnieku (parasti putnu) grupa, kas dzīvo kopā. Vieta, kur mīt šāda dzīvnieku grupa.
redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
Lauka rācenis Viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi.
efemeri Viengadīgi augi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss. Augi, kas ļoti ātri attīstās.
acotnis Viengadīgs dzinums, kas izaudzis no acojuma.
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs.
zobainīte Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar zvīņainu sakneni un violetiem vai sārtiem ziediem.
redīss Viengadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzenis ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
plikstiņš Viengadīgs parazītisks kāpostu (krustziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
pakrēslīte Viengadīgs vai daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas mitru, ēnainu vietu lakstaugs ar maziem, dzelteniem kausveida ziediem.
pērtiķmutīte Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros.
Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
proteīns Vienkārša olbaltumviela - dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas. Audums, kam ir šāds pinums.
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
līgt Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
(No)slēgt līgumu Vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
sarunāt Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
pilnvarojums Vienpusīgs akts, ar ko pilnvardevējs pilnvaro personu, organizāciju u. tml. veikt noteiktu darbību.
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piemēram, rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
pustrepes Viens no diviem celtnes stāva kāpņu posmiem, kurus vienu no otra atdala kāpņu laukums. Šāds kāpņu laukums stāva vidū.
blakusleņķis Viens no diviem leņķiem, kuriem viena mala ir kopēja, bet abas pārējās malas veido vienu taisni.
līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
šiisms Viens no islama pamatvirzieniem, kas atzīst vienīgi korānu.
sunnisms Viens no islama pamatvirzieniem, kas līdz ar korānu atzīst arī sunnu.
saknīte Viens no nervu šķiedru kūlīšiem, kas iznāk no muguras smadzeņu sānu virsmas un, savienojoties ar otru šādu kūlīti, veido vienu no muguras smadzeņu nerviem.
urīnskābe Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
sinerģists Viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu.
Bretoņu cikls Viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem.
vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē individuāli savā laivā. Laiva ar vienu airētāju.
raugs Vienšūnas sēnes, kas vairojas pumpurojoties un ar sporām un kas cukuru saturošās vielās izraisa rūgšanu.
zilaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida aļģes, kuru šūnās nav morfoloģiski norobežotu kodolu un kuras ir galvenokārt zilganā vai zilganzaļā krāsā.
zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā.
sārtaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā.
konjugātas Vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot.
vienubrīd Vienu brīdi, kādu brīdi. Vienbrīd.
vienbrīd Vienu brīdi, kādu brīdi. Vienubrīd.
vienudien Vienu dienu, kādu dienu. Viendien.
viendien Vienu dienu, kādu dienu. Vienudien.
vienugad Vienu gadu, kādu gadu. Viengad.
viengad Vienu gadu, kādu gadu. Vienugad.
vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
vienunakt Vienu nakti, kādu nakti. Viennakt.
viennakt Vienu nakti, kādu nakti. Vienunakt.
reiz Vienu reizi.
vienreiz Vienu reizi.
vienurīt Vienu rītu, kādu rītu. Vienrīt.
vienrīt Vienu rītu, kādu rītu. Vienurīt.
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru.
vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
brālis Vienu vecāku dēls attiecībā pret citiem viņu bērniem.
māsa Vienu vecāku meita attiecībā pret citiem viņu bērniem.
vienziem Vienu ziemu, kādu ziemu.
kopā Vienuviet, vienkopus. Tieši blakus, līdzās.
audi Vienveidīgu šūnu sakopojumi organismā, kuriem ir vienāda uzbūve un līdzīgas funkcijas.
stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
ķērums Vieta audumā, kur audi nav pinušies ar šķēriem.
pazeme Vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Arī velnu mājoklis.
pilene Vieta, kas tiek uzskatīta par pilskalnu, bet kam nav tā raksturīgo pazīmju.
sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
pārkāpe Vieta, kur ceļš šķērso kalnu grēdu.
pāreja Vieta, kur ir iespējams samērā viegli šķērsot kalnu grēdu; arī pārkāpe.
elle Vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu. Velnu mājoklis.
šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, formē vilcienu sastāvus.
dzertuve Vieta, kur var iegādāties un lietot alkoholiskus dzērienus. Arī krogs.
stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzņemšanu, uzmērīšanu.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
Personas vietniekvārds Vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz personu.
vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
vīksnājs Vīksnu audze. Vīksnām apaugusi vieta.
vīksna Vīksnu dzimtas koks ar veselām, asimetriskām, spirāliski sakārtotām lapām.
goba Vīksnu dzimtas koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
lokomotīve Vilces spēkmašīna dzelzceļa vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
papildvilciens Vilciens, kas veic reisu papildus vilcienu kustības kārtējiem reisiem.
vilcināties Vilcināt kā, parasti kādas darbības, uzsākšanu.
plakanvīle Vīle ar plakanu virsmu.
nažvīle Vīle ar plānu, asu šķautni.
sānvīle Vīle, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
raukt Vilkt gmmbis (purnu) - par dzīvniekiem.
Čūsku perēklis (arī midzenis) Viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
Čūsku perēklis (arī midzenis) Viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
gofrēt Viļņveidīgi krokot (audumu, kartonu, metālu u. tml.).
Bezpriekšmetu darbība Vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas. Attiecīgais mācību priekšmets.
sarkanviolets Violets ar sarkanu nokrāsu.
purpurviolets Violets ar tumšsarkanu nokrāsu.
zilganviolets Violets ar zilganu nokrāsu.
pikants Vircots, ass (par ēdienu, tā garšu).
ausaine Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem. Ausaina cepure.
varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem. Dramatiskais tenors.
tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku. Tēvocis (2).
audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
Rotācijas hiperboloīds Virsma, kas rodas, hiperbolai rotējot ap vienu no savām asīm.
komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
Absolūtā virsvērtība Virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem). Šāds sazarojums kopā ar saknēm.
caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums.
pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
vērt Virzīt (ko tievu, plakanu, piemēram, pavedienu) cauri (kā spraugai, caurumam).
durt Virzīt (miesā, ķermenī), parasti ar triecienu, piepūli (piemēram, adatu, nazi), radot sāpes, ievainojumu.
grābt Virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
manevrēt Virzīt (transportlīdzekli), bieži mainot (tā) virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ).
griezt Virzīt (uz kādu tematu, jautājumu, piemēram, runu).
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
riņķot Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
lavēt Virzīties, bieži mainot virzienu (piemēram, lai izvairītos no šķēršļiem) - parasti par kuģi, automobili.
līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu). Būt nokrišņiem lietus veidā.
mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
garām Virzot skatienu ne tieši virsū, bet blakus, projām.
sist Virzot vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru, panākt, ka tie saskaras un rada (noteiktas skaņas, arī signālus). Virzīt (vienu priekšmetu, arī vienu ķermeņa daļu pret otru) tā, ka (tie) saskaras un rada skaņas.
novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
manevrēt Virzoties bieži mainīt virzienu (piemēram, šķēršļu dēļ) - par transportlīdzekļiem.
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu. Šīs klases dzīvnieki.
virsotne Visaugstākā vieta, visaugstākā daļa (parasti kalnam, kalnu grēdai).
Tehniskais minimums Visnepieciešamāko tehnisko zināšanu un prasmju kopums (kāda darba veikšanai).
indukcija Vispārīgu atzinumu izsecināšana, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Cildenums.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tikums, krietnums.
dāsnība Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Dāsnums.
diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Varenums.
gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gleznainums (2).
gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Gleznainums (1).
grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Varenums, diženums.
greznība Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Greznums (1).
gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme. Gurdenums.
irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme. Irdenums.
kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Kārtainums.
līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līganums (1).
līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Līganums (2).
māzerainība Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Māzerainums.
monotonība Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Monotonums.
monumentalitāte Vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
plakanība Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Plakanums (1).
plakanība Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Plakanums (2).
porainība Vispārināta īpašība --> porains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: porainums (1).
porainība Vispārināta īpašība --> porains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Porainums (2).
putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Putekļainums (1).
putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains (2), šīs īpašības konkrētā izpausme. Putekļainums (2).
remdenība Vispārināta īpašība --> remdens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Remdenums (1).
rievainība Vispārināta īpašība --> rievains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Rievainums (1).
rievainība Vispārināta īpašība --> rievains (2) šīs īpašības konkrēta izpausme. Rievainums (2)
rožainība Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rožainums.
saldenība Vispārināta īpašība --> saldens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Saldenums (1).
saldenība Vispārināta īpašība --> saldens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Saldenums (2).
salkanība Vispārināta īpašība --> salkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Salkanums (1).
salkanība Vispārināta īpašība --> salkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Salkanums (2).
samtainība Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Samtainums.
sārmainība Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sārmainums.
slābums Vispārināta īpašība --> slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slābanums.
slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainums (1).
slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainums (2).
slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Slāņainums (3).
smilšainība Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Smilšainums.
snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī miegainums (1). Snaudulība (1).
spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, rēgainība. Spokainums.
spontanitāte Vispārināta īpašība --> spontāns, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spontānums.
spridzīgums Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spridzība. Arī spriganums.
spriganība Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spriganums.
spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainums (1).
spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainums (2).
spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainums (3).
spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainums (4).
spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainums (5).
sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sveķainums (1).
sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Sveķainums (2).
svītrainība Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svītrainums.
šļauganība Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme. Šļauganums.
šūnainība Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Šūnainums.
taukainība Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Taukainums.
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Treknums (2).
trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trauksmainums (1).
trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trauksmainums (2).
trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trokšņainums (1).
trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Trokšņainums (2).
ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ūdeņainums (1).
ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ūdeņainums (2).
ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ūdeņainums (3).
utainība Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Utainums.
viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viengabalainums (1).
viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Viengabalainums (2).
zīdainība Vispārināta īpašība → zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Zīdainums.
zobainība Vispārināta īpašība → zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Zobainums (1).
zobainība Vispārināta īpašība → zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Zobainums (2).
zobainība Vispārināta īpašība → zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Zobainums (3).
zobainība Vispārināta īpašība → zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme. Zobainums (4).
žultainība Vispārināta īpašība → žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Žultainums.
taukums Vispārināta īpašība. --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Treknums (3).
čauganums Vispārinātas īpašības --> čaugans konkrēta izpausme. Irdenums.
rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas. Arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
kapilārs Vissīkākais asinsvads (starp artēriju un vēnu sazarojumiem).
laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti.
tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
Līdz pēdējai kripatai Visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
Līdz pēdējai kripatai, arī līdz pēdējam kumosam Visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
farmakopeja Visu ārstniecības līdzekļu aprakstu sakopojums ar norādījumiem par zāļu vielu izgatavošanu, uzglabāšanu un izsniegšanu.
Zivju eļļa Vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu.
Vitamīnu terapija Vitamīnu preparātu lietošana ārstnieciskā un profilaktiskā nolūkā.
stratovulkāns Vulkāns, kura konusu veido daudzkārtains iežu un lavu kārtojums.
dzegužlini Zaļo sūnu ģints. Šīs ģints augi. Lāčsūna.
lāčsūna Zaļsūnu ģints. Šīs ģints augs. Dzegužlini.
rūsganzaļš Zaļš ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani zaļš.
sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
zilganzaļš Zaļš ar zilganu nokrāsu.
bišudzenis Zaļvārnveidīgo kārtas putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
salmonellas Zarnu baktērijas ar toksiskām īpašībām.
caureja Zarnu darbības traucējumi, kam raksturīga paātrināta zarnu iztukšošanās.
salmoneloze Zarnu infekcijas slimība, ko izraisa salmonellas.
defekācija Zarnu izkārnīšanās, iztīrīšanās.
cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski. Orgānu, audu pārstādīšana.
kotonmašīna Zeķu adāmā mašīna, ar kuru izgatavo taisnu audumu.
rūsganzeltains Zeltains ar rūsganu nokrāsu. Rūsgani zeltains.
sarkanzeltains Zeltains ar sarkanu nokrāsu.
sarkanzelta Zeltains ar sarkanu nokrāsu. Sarkanzeltains.
zaļganzeltains Zeltains ar zaļganu nokrāsu.
alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
Grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
augstiene Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā - par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
Pļaujas svētki Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
Pļaujas svētki Zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.
zemiene Zems līdzenums, kas attiecībā pret apkārtējo teritoriju atrodas ne augstāk par 200 metriem virs jūras līmeņa.
peldmaska Zemūdens peldēšanai paredzēta sejas maska ar skābekļa balonu vai elpojamo caurulīti.
skauti Zēnu organizācija, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
Zēnu istaba Zēnu tualete (parasti skolā). Zēnistaba.
zēnistaba Zēnu tualetes istaba (parasti skolā). Zēnu istaba.
Dabiskā ēdināšana Zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
Dabiskā ēdināšana Zīdaiņa ēdināšana ar mātes pienu.
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupis (1).
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim). Knupītis (1).
snuķaiņi Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai. Šīs kārtas dzīvnieki.
valis Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Vaļveidīgie.
vaļveidīgie Zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona košanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem). Šīs kārtas dzīvnieki. Vaļi.
zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
zīdkopība Zīdtauriņu audzēšana zīda kokonu ieguvei.
appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
Nekārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās.
Viendzimuma zieds Zieds, kam ir vai nu putekšņlapas, vai auglenīca.
palēcīte Ziemciešu dzimtas augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
lāčtauce Ziemciešu dzimtas daudzgadīgs bezhlorofila augs ar dzeltenbrūnam zvīņveida lapām un iedzeltenu nokarenu ziedu ķekaru.
baltvalis Ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
laime Zīlēšanā (parasti Jaungada naktī) - nejaušas formas veidojums, kas rodas, ja ielej izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī.
sarkanzils Zils ar sarkanu nokrāsu.
sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu. Tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganzils Zils ar zaļganu nokrāsu.
mīnuss Zīme (-), ar ko apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu.
pluss Zīme (+), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
dubldiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni.
dublbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni.
loze Zīme (piemēram, zīmīte ar numuru, priekšmets), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu).
simbols Zīme, ko izmanto kādā zinātnes vai tehnikas nozarē jēdzienu, lielumu, darbību, to attiecību apzīmēšanai.
etiķete Zīme, ko uzlīmē uz preces vai tās iesaiņojuma ar preces nosaukumu, cenu, fabrikas nosaukumu u. tml.
rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (parasti par kustības virzienu, ceļu).
loze Zīmīte ar kārtas numuru karadienestā iesaucamo noteikšanai lozējot (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā).
spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi. Šādā veidā iegūtās zināšanas.
priekšizglītība Zināšanu kopums, kas veido pamatu pilnīgas vai pilnīgākas izglītībasieguvei.
kurss Zināšanu kopums, ko apgūst kādā mācību iestādē.
kolokvijs Zināšanu pārbaude - rakstu darbs vai mācību spēka pārruna ar studentiem.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkalīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Kara zinātne Zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
Garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
Gara (arī garīgā) tumsonība (arī tumsība, tumsa) Zināšanu trūkums, aprobežotība.
bruņojums Zināšanu, arī spēju, īpašību kopums.
skatiens Zināšanu, interešu kopums. Redzesloks.
Redzes lauks Zināšanu, interešu kopums. Vērojumu, pētījumu objektu kopums.
Redzes lauks Zināšanu, interešu kopums. Vērojumu, pētījumu objektu kopums.
redzeslauks Zināšanu, interešu kopums. Vērojumu, pētījumu objektu kopums. Redzes lauks.
eksāmens Zināšanu, mākas, spēju pārbaude.
eksāmens Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā).
pārbaudījums Zināšanu, prasmes pārbaude (kādā mācību priekšmetā). Eksāmens.
Vidējā izglītība Zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas ļauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
Zināt (savu) ceļu Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).
dermatoloģija Zinātne par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
farmakoloģija Zinātne par ārstniecības vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu, jaunu ārstniecības līdzekļu radīšanu.
balneoloģija Zinātne par ārstnieciskajiem minerālūdeņiem un dūņām, par to lietošanu terapijā. Attiecīgā kurortoloģijas nozare.
pedagoģija Zinātne par audzināšanu, mācīšanu un izglītību. Attiecīgais mācību priekšmets.
augļkopība Zinātne par augļaugu kultivēšanu.
agroķīmija Zinātne par augu uzturvielām, to apriti un racionālu lietošanu.
hidrotehnika Zinātne par būvju projektēšanu, celtniecību un ekspluatāciju, kuras paredzētas ūdeņu resursu izmantošanai vai cīņai pret ūdeņu kaitīgo iedarbību.
medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
histoloģija Zinātne par cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku audu mikroskopisko uzbūvi.
kartogrāfija Zinātne par dabas un sabiedrības parādību izvietojuma, apvienojuma, savstarpējā sakara (un to izmaiņu laikā) attēlošanu ar speciālām metodēm.
defektoloģija Zinātne par defektīvu bērnu attīstību, audzināšanu un mācīšanu.
veterinārmedicīna Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi. Veterinārija.
veterinārija Zinātne par dzīvnieku slimībām, to ārstēšanu un profilaksi. Veterinārmedicīna.
fortifikācija Zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību.
augkopība Zinātne par lauksaimniecības kultūraugu audzēšanu.
metalurģija Zinātne par metālu rūpniecisku iegūšanu un pirmapstrādi.
mežkopība Zinātne par meža īpašībām un meža ieaudzēšanu un audzēšanu.
prognostika Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa). Futuroloģija.
futuroloģija Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa). Prognostika.
Patoloģiskā anatomija Zinātne par slimu orgānu formu, uzbūvi un izmaiņām.
Patoloģiskā anatomija Zinātne par slimu orgānu formu, uzbūvi un izmaiņām.
vitaminoloģija Zinātne par vitamīniem, to uzbūvi, īpašībām, iegūšanu un iedarbību.
citoloģija Zinātne, kas pētī augu vai dzīvnieku šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
epidemioloģija Zinātne, kas pētī epidēmiju izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu.
epizootoloģija Zinātne, kas pētī epizootiju izcelšanos, izplatīšanos un apkarošanu.
valodniecība Zinātne, kas pētī valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
energotehnoloģija Zinātnes nozare par kurināmā kompleksu enerģētisku un tehnoloģisku izmantošanu.
ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī apkārtējās vides pielāgošanu darba procesam.
agromeliorācija Zinātnes nozare, kas pētī augšņu uzlabošanu. Pasākumi augšņu uzlabošanai (nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana u. tml.).
psiholoģija Zinātnes nozare, kas pētī cilvēka un dzīvnieku psihi kā aktīvu īstenības atspoguļošanas procesu sajūtu, uztveres, jēdzienu, jūtu un citu parādību formā.
mašīnbūvniecība Zinātnes nozare, kas pētī darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
endokrinoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi, darbību un to darbības traucējumu ārstēšanu.
artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu.
mežsaimniecība Zinātnes nozare, kas pētī mežu audzēšanu, saglabāšanu un izmantošanu.
mineraloģija Zinātnes nozare, kas pētī minerālus, to sastāvu, īpašības, rašanos un izmantošanu.
hidraulika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvara un kustības likumus un to praktisko izmantošanu.
metroloģija Zinātnes nozare, kas pētī un izstrādā mērīšanas metodes, mērus un etalonus.
farmācija Zinātnes nozaru komplekss, kas aptver medicīnā un veterinārijā lietojamo ārstniecības līdzekļu un preparātu iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu, izsniegšanu.
pilsētbūvniecība Zinātnes un prakses nozare, kas ietver pilsētu plānošanu un apbūvi.
robottehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver robotu konstruēšanu un izmantošanu zinātniskos un tehniskos nolūkos.
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver siltuma iegūšanu, pārveidošanu un izmantošanu.
telefonija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telefona sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi. Attiecīgais elektrosakaru veids.
telegrāfija Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver telegrāfa sakaru principu un darbības pētīšanu un atbilstošas aparatūras izveidi. Attiecīgais sakaru veids.
komunisms Zinātniska teorija un taktika par proletārisko revolūciju un komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
Grāmatas pasīte Ziņas par grāmatas veidotājiem, formātu, cenu, metienu u. tml., kuras parasti ievieto grāmatas beigās.
informācija Ziņas, dati, zināšanu kopums.
receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
bēris Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti.
bērs Zirgs ar brūnu apmatojumu, melnām krēpēm un asti. Bēris.
melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
lēcējzirneklis Zirneklis, kas neauž ķeramtīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu.
Zīst māti Zīst pienu no mātes krūts. Zīst pienu no dzīvnieka mātes pupa.
Baltā gaļa Zivju, putnu, arī teļa gaļa.
Baltā gāja Zivju, putnu, arī teļa gaļa.
jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu.
zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
zivkopība Zivsaimniecības nozare, kas nodarbojas ar zivju audzēšanu, to resursu saglabāšanu un palielināšanu.
ornitoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī putnus.
kinoloģija Zooloģijas nozare, kas pētī suņus, to šķirnes, audzēšanu un kopšanu.
pīle Zosveidīgo putnu kārtas dzimta, kurā ietilpst šādi putni.
pīle Zosveidīgo putnu kārtas liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
murēna Zušveidīgo kārtas plēsīga, līdz trim metriem gara, spilgtas krāsas zivs (dienvidu jūrās un okeānu tropiskajās daļās).
zutis Zušveidīgo kārtas zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu.
ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu.
telefonēt Zvanīt pa telefonu.
nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
piezvanīt Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu.
izzvanīt Zvanot (pēc dievkalpojuma beigām), izvadīt (baznīcēnus).
izzvanīt Zvanot (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu), pieaicināt, panākt, ka atsaucas.
ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas.
sarkanrīklīte Zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs putns, kam galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums ir oranžs.
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi.
čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, brūnganpelēks dziedātājputns ar brūngansarkanu spalvu cekulu uz galvas.
čipste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels, slaids dziedātājputns ar zaļganbrūnu, smilšu krāsas vai olīvbrūnu mugurpusi.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar brūnu muguru un raibu vēderu.
ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.
strazds Zvirbuļveidīgo kārtas, parasti melns, arī pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru, parasti dzeltenu, knābi.
zvirbulis Zvirbuļveidīgo putnu dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi.
vārna Zvirbuļveidīgo putnu kārtas dzimta, pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi.
Vienrindas žakete Žakete ar vienu pogu rindu.
Vienrindas žakete Žakete ar vienu pogu rindu.
Žaunu lapiņas Žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
Žaunu lapiņas Žaunu plātņveida sastāvdaļas, caur kuru sienām notiek gāzu maiņa.
žirokompass Žiroskopiska ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna, virzienu.
Klases žurnāls Žurnāls skolēnu reģistrācijai, katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
izžūt Žūstot kļūt pilnīgi sausam (piemēram, par drēbēm, sienu, malku).
žūžināt Žūžojot (2) midzināt (parasti bērnu).

nu citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nu¹

nu²

nu³

MLVV

nu¹

nu²

nu³

MEV

nu^I

nu^II