risināties

risināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.

1.Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).

Piemēri..tās [pilsētas] ielās risinājušās kaujas, katrs nams, katra pēda zemes liecināja par aizvadīto cīņu sīvumu.

2.Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).

PiemēriMūsu saruna sāk risināties aizvien brīvāk un nepiespiestāk. Man izgaist neveiklības sajūta..

3.Refl. → risināt₁.

PiemēriDzija no spoles risinās viegli.

4.Refl. → risināt₂. Tikt risinātam.

PiemēriProblēma risinās ar grūtībām.

5.Refl. → risināt₃. Tikt risinātam.

6.Refl. → risināt₄. Tikt risinātam.

Avoti: 6-2. sējums