Paplašinātā meklēšana
Meklējam risināties.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (64):
- (Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- (Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
- pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- ieritēt Iesākt norisināties, risināties.
- uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana. Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kad (kas) mēdz norisināties, kas ir izdevīgs (kā) norisei.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- secen Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts. Ieilgt.
- rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi). Intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
- karot Norisināties karadarbībai.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
- Iet savu parasto gaitu (retāk gājumu) Norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
- paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
- pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
- pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko lādu, kas virzās).
- ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu).
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
- labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
- paveikties Notikt, norisināties (kā). Arī izdoties.
- novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
- būt Notikt; norisināties.
- piņķēties Parasti savienojumā «piņķēties vaļā»: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
- piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
- veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
- atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2). Atrisināties, noskaidroties.
- iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- rasties Sākt risināties, veidoties (parasti par jaunām parādībām, norisēm sabiedrībā).
- plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
- skriet Strauji risināties, arī mainīties (piemēram, par domām, atmiņām).
- traukties Strauji risināties, vēršoties uz ko (par psihiskiem procesiem, domām u. tml.).
- virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
- kūsāt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
- virt Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
- pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
- Pa pēdām, arī uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties).
- vērpties Veidoties, risināties (piemēram, par domu, sarunu).
- raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību). Norisināties spraigi, rosīgi.
risināties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV