izskanēt
izskanēt parasti 3. pers., -skan, pag. -skanēja; intrans.
1.Izbeigties, apklust (par skaņām).
PiemēriKad atbalss bija izskanējusi, iestājās vasaras nakts klusums.
1.1.Tikt izpildītam (par skaņdarbu).
Piemēri..padomju komponistu jaundarbu skatē pirmo reizi izskanēja Artūra Grīnupa I simfonija..
2.Izpausties (parasti runā).
PiemēriApspriedē izskanēja interesantas domas.
2.1.Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
Piemēri..grāmatās «Drauga vārdi» un «Mieram un dzīvībai» plaši izskan tautu draudzības un miera cīņas motīvs.
3.Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
PiemēriRadioraidījums izskanējis.
4.Kļūt plaši zināmam (piemēram, par kādu faktu).
PiemēriKačai tas bija smags sitiens. Tātad pa visu ciemu jau izskanējis viņas negods.
Avoti: 3. sējums