žigli
žigli apst.
1.Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties). Ātri (1).
PiemēriŽigli skriet.
- Žigli skriet.
- Žigli celties.
- Domāju, ka vecīši, redzēdami ceļa galu tuvumā, sāks iet daudzmaz žiglāk, jo gājuši bijām tik lēni, cik lēni vien var..
- Tētis un mamma brauc... Viņa žigli ierāpās gultā un apsedzās ar mammas strīpaino jaku.
- Līdz tam es nebūtu ticējis, ja man kāds teiktu: tu vari līst uz vēdera pa sniegu tikpat žigli kā rikšos skriet.
- pārn. Žigli skrēja zemi, melni mākoņi, šad tad nobira asas lietus piles..
- pārn. ..krūtīs virmoja prieks, kas tur bija ielaidies kā bezdelīga - tik žigli un negaidīti.
1.1.Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
PiemēriŽigli ēst.
- Žigli ēst.
- Žigli izrēķināt uzdevumu.
- Lība pie kūts nometa ķipi zemē un žigli apslaucīja kājas zālītē.
- Viņa veicīgi uzcēlās, žigli uzvilka uz krekla kleitu un izgāja virtuvē..
- Jūs laikam žigli noskaistaties, to es redzu pēc ausīm: jums asinis tajās viegli satek.
- Jau aprīļa pirmajās dienās temperatūra paaugstinājās līdz 15-20 grādiem C. Žigli salapoja koki un krūmi..
1.2.Strauji (paiet) – par laika posmu subjektīvā uztverē.
PiemēriŽigli rit minūtes.
- Žigli rit minūtes.
- Ir liela taisnība tiem, kas teic, ka, jo skaistāki brīži, jo ātrāk tie paejot. Tovakar tie pagāja neiedomājami žigli, vismaz tā tas likās man.
2.Pēc neilga laika. Drīz. Ātri (2).
PiemēriDraugs žigli atkal bija atpakaļ.
- Draugs žigli atkal bija atpakaļ.
- Kaupuru Mārtiņš ienāca ar divām pudelēm alus padusē un atvainojās, ka ļaužu drūzmas dēļ nemaz žiglāk neesot bijis iespējams atpakaļ tikt..
Avoti: 8. sējums