žilbināt
žilbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
PiemēriProžektori žilbina gājējus.
1.1.intrans.
PiemēriBlakus Mārai, žilbinādama ar savu spilgti zaļo kleitu, nostājās.. Herta..
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
PiemēriGaisma žilbina acis.
1.3.pārn. Pārsteigt, mulsināt. Arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
PiemēriGunārs Cilinskis nekad nav centies pēc tāda veida izteiksmes līdzekļu krāsainības, kas pašmērķīgi žilbinātu skatītājus.
1.4.intrans.
Piemēri..tagad, kad viņa bija ieskatījusies tai savādajā jūtu pasaulē, kas reizē žilbināja un reizē pacēla pāri zemei, viņa vairs nevarēja atgriezties ikdienā un samierināties ar parasto.
Avoti: 8. sējums