Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žiperīgs
žiperīgs -ais; s. -a, -ā
žiperīgi apst., sar.
Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
Piemēri«Un gadījās mums toreiz arī viena meita, lunkana un žiperīga, īsta spindzele, kas nevienam negrieza ceļa.»
Avoti: 8. sējums