Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žilete
žilete -es, dsk. ģen. -šu, s.
Plāns, divpusējs standartizētas formas tērauda asmens bārdas skūšanai.
PiemēriViņš paskatījās skapja durvju spogulī un pārvilka plaukstu sejai. Tīri būtu jāpārbrauc ar žileti, vaigu gali metās tā kā spuraini.
  • Viņš paskatījās skapja durvju spogulī un pārvilka plaukstu sejai. Tīri būtu jāpārbrauc ar žileti, vaigu gali metās tā kā spuraini.
  • Es ilgi cīnos ar trulo žileti, kamēr tieku vaļā no bārdas..
  • Žilete nav speciāli jānoslauka, jo saskarē ar audumu asmenītis kļūst truls.
Avoti: 8. sējums