žilbīgs
žilbīgs -ais; s. -a, -ā
žilbīgi apst.
Tāds, kas žilbina. Tāds, kas žilbinoši spīd. Arī spožs, spilgts.
PiemēriŽilbīga gaisma.
- Žilbīga gaisma.
- Visam pāri saule lēja baltu, žilbīgu gaismu.
- ..cik žilbīgs jūras tālais, platais arums, kā spoža gaisma sakļaujas un klīst.
- Aleksandra redzēja sevi.., braucot ormanī pa naksnīgām, slapjām ielām, kas žilbīgi laistījās skatlogu un reklāmuguņu atspulgos.
- pārn. Es tev izdziedāšu mīlestību: Kādu vēlies, kāda labāk tīk - īsu, žilbīgu kā zibens zibu, Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt?
- pārn. Kāds turīgs angļu vijolnieks nolēmis izpētīt Paganīni žilbīgās un nepārspējamās tehnikas noslēpumu..
Avoti: 8. sējums