žigls
žigls -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Ātrs (1).
PiemēriTikai smags un skaists briedums gulēja jaunās mātes ķermenī, viņa gan bija žigla un strauja, tomēr meitenīgo bija atdevusi sievas kuplumam...
1.1.Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.
PiemēriFrančesko Skarlati gāja žiglā solī, laikiem negaidīti apstādamies..
1.2.Neilgs, īss (skatiens, smaids).
PiemēriAplaidusi žiglu skatienu vīriem, viņa droši devās pie pirmā stūrmaņa.
Stabili vārdu savienojumiŽiglas kājas.
Avoti: 8. sējums