žigls
žigls -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī. Ātrs (1).
PiemēriTikai smags un skaists briedums gulēja jaunās mātes ķermenī, viņa gan bija žigla un strauja, tomēr meitenīgo bija atdevusi sievas kuplumam...
- Tikai smags un skaists briedums gulēja jaunās mātes ķermenī, viņa gan bija žigla un strauja, tomēr meitenīgo bija atdevusi sievas kuplumam...
- Bet meiteni puisis meklēja žiglu kā piekrastes bezdelīgu.
- Celmu, stumbru caurumos slēpās žiglās caunas, jo te netrūka nedz putnu, nedz sīku dzīvnieku, kam tās uzglūnēja.
- pārn. Pieceļas māte, un iedegas pavardā uguns žigla.
- pārn. Bet viņa [mākslinieka] žiglais zīmulis.. fiksē dzīves īstenību..
1.1.Tāds, kas strauji norisinās, ko strauji veic.
PiemēriFrančesko Skarlati gāja žiglā solī, laikiem negaidīti apstādamies..
- Frančesko Skarlati gāja žiglā solī, laikiem negaidīti apstādamies..
- Kad tu ar gaitu žiglu Aizej un neatskaties, Līdzi caur asaru miglu Manas [mātes] acis tev ies.
- pārn. Drēgnajā gaisā, Mitrajā miglā Pameta mani Bērnība žiglā.
1.2.Neilgs, īss (skatiens, smaids).
PiemēriAplaidusi žiglu skatienu vīriem, viņa droši devās pie pirmā stūrmaņa.
- Aplaidusi žiglu skatienu vīriem, viņa droši devās pie pirmā stūrmaņa.
Stabili vārdu savienojumiŽiglas kājas.
- Žiglas kājas — Žigla gaita.
Avoti: 8. sējums