norisināties
norisināties parasti 3. pers., -inās, pag. -nājās; refl.
1.Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Norisēt (1), noritēt3.
PiemēriKoku un pārējo zaļo augu lapās norisinās nozīmīgākais dzīvības process - fotosintēze..
- Koku un pārējo zaļo augu lapās norisinās nozīmīgākais dzīvības process - fotosintēze..
- Bērsons steidzās uz sanatoriju, bet viņam vispirms bija jāzina, kas norisinās Egles [slimnieka] asinīs.
- ..tikai krampjainās elsas, kas reizēm raustīja plecus un muguru, liecināja par moku pilno procesu, kāds norisinājās viņa dvēselē.
2.Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) – darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt2.
PiemēriNotikumi norisinās strauji.
- Notikumi norisinās strauji.
- Ilgāku laiku norisinājās sīva divkauja, bet saniknotā Barbaro [vērša] viltīgie uzbrukumi vienmēr beidzās ar neveiksmi.
- Jaunākie pēc tam uzplijās Harijam, lai pastāsta, kā norisinājies tas gadījums Atlantijā, kad vētra izsituši stūres mājā logus.
- Viss pārējais norisinājās bezgala ātri. Spiegs pasauca policistu, tas piezvanīja pa tālruni..
Avoti: 5. sējums