pulsēt
pulsēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.fiziol. Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
PiemēriDeniņos, kur iesirmie mati tālu bija atkāpušies uz galvvidu, pulsēja sārti piebrieduši vēna.
1.1.Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
PiemēriZēns pieķērās karavīra rokai. Rokā silti pulsēja asinis.
1.2.Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
PiemēriŠūnas priekšgalā, kur atiet viciņas, atrodas viena vai divas pulsējošās vakuolas, kas ritmiski lēnām pieaug un tad strauji savelkas..
1.3.Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
PiemēriTad viņš atsitās pret zemi, bet trieciena nejuta. Vienīgi ievainotā kāja sāpīgi pulsēja..
1.4.Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
PiemēriKrūtīs, kreisajā pusē zem atslēgas kaula, pulsēja trula sāpe..
1.5.pārn. Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
PiemēriMākslas akadēmijas pašaurajās pagrabtelpās pulsē spriegs mācību un jaunrades ritms.
2.Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
PiemēriVietumis tam [strautam] izdodas izlauzties, vietumis atkal jāpazūd zem vēl biezākas ledus kārtas. Bet ūdeņi nepārstāj pulsēt nevienu bridi.
3.Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
PiemēriPulsējošais spriegums.
3.1.Ritmiski, periodiski darboties (par ierīcēm, mehānismiem).
Piemēri..nakts tumsā joprojām pulsēja pāļdzinis.
Avoti: 6-2. sējums