Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pulss
pulss -a, v.; fiziol.
1.Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
PiemēriNormāls pulss.
  • Normāls pulss.
  • Paātrināts pulss.
  • Pulsa vilnis.
  • Taustīt pulsu.
  • Skaitīt pulsu.
  • Viņš [ārsts] pasniedzās pēc bērna rokas un saudzīgi satvēra plaukstas locītavu. Āda bija mikla, pulss ātrs..
  • Bet, kamēr es vēl elpoju, kamēr es redzu, kamēr vēl varu sajust sitam pulsu, esmu laimīgs, ka neesmu gulējis krūmos, neesmu bēdzis, bet cīnījies...
  • Trenētiem sportistiem raksturīga zema pulsa frekvence, dažreiz pat 40 vai 34 pulsējumi minūtē..
  • pārn. Skaidri dzirdams, kā pukstēja kuģa tvaika sirds, viņas ritmiskais pulss bij samanāms katrā miesas cīpslā.
  • Sirdsdarbības vājuma gadījumos un zema arteriālā spiediena rezultātā pulss dažreiz tikko sataustāms, Tādu pulsu sauc par diegveidīgu.
Stabili vārdu savienojumiDiegveidīgs pulss. Pulsa deficīts.
1.1.pārn. Aktīva (kā) norise, izpausme.
PiemēriGrāmatā savu dvēseli atklāj daudz cietis, meklējis un arī vīlies cilvēks, kas tomēr jūt dzīvības lielo pulsu..
  • Grāmatā savu dvēseli atklāj daudz cietis, meklējis un arī vīlies cilvēks, kas tomēr jūt dzīvības lielo pulsu..
  • Te [stacijas laukumā] viņi [vērotāji] var apskatīt visu interesantāko, var nejauši ieraudzīt demonstrācijā pazīstamos un pamāt tiem sveicienus. Svētku pulss šai vietā samanāms visspēcīgāk.
  • Revolucionāro cīnītāju dzejā arī intīmie un dabas motīvi pieskaņojas laikmeta pulsam..
  • Lēnu un strauju gaitu mij Pasaules pulss bez mitas.
Avoti: 6-2. sējums