pulss
pulss -a, v.; fiziol.
1.Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
PiemēriNormāls pulss.
- Normāls pulss.
- Paātrināts pulss.
- Pulsa vilnis.
- Taustīt pulsu.
- Skaitīt pulsu.
- Viņš [ārsts] pasniedzās pēc bērna rokas un saudzīgi satvēra plaukstas locītavu. Āda bija mikla, pulss ātrs..
- Bet, kamēr es vēl elpoju, kamēr es redzu, kamēr vēl varu sajust sitam pulsu, esmu laimīgs, ka neesmu gulējis krūmos, neesmu bēdzis, bet cīnījies...
- Trenētiem sportistiem raksturīga zema pulsa frekvence, dažreiz pat 40 vai 34 pulsējumi minūtē..
- pārn. Skaidri dzirdams, kā pukstēja kuģa tvaika sirds, viņas ritmiskais pulss bij samanāms katrā miesas cīpslā.
- Sirdsdarbības vājuma gadījumos un zema arteriālā spiediena rezultātā pulss dažreiz tikko sataustāms, Tādu pulsu sauc par diegveidīgu.
Stabili vārdu savienojumiDiegveidīgs pulss. Pulsa deficīts.
- Diegveidīgs pulss — Vājš, tikko sataustāms pulss.
- Pulsa deficīts — Sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
1.1.pārn. Aktīva (kā) norise, izpausme.
PiemēriGrāmatā savu dvēseli atklāj daudz cietis, meklējis un arī vīlies cilvēks, kas tomēr jūt dzīvības lielo pulsu..
- Grāmatā savu dvēseli atklāj daudz cietis, meklējis un arī vīlies cilvēks, kas tomēr jūt dzīvības lielo pulsu..
- Te [stacijas laukumā] viņi [vērotāji] var apskatīt visu interesantāko, var nejauši ieraudzīt demonstrācijā pazīstamos un pamāt tiem sveicienus. Svētku pulss šai vietā samanāms visspēcīgāk.
- Revolucionāro cīnītāju dzejā arī intīmie un dabas motīvi pieskaņojas laikmeta pulsam..
- Lēnu un strauju gaitu mij Pasaules pulss bez mitas.
Avoti: 6-2. sējums