pulsēt
pulsēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.fiziol. Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
PiemēriDeniņos, kur iesirmie mati tālu bija atkāpušies uz galvvidu, pulsēja sārti piebrieduši vēna.
- Deniņos, kur iesirmie mati tālu bija atkāpušies uz galvvidu, pulsēja sārti piebrieduši vēna.
- pārn. Liels prieks pārņēma Luda sirdi, kas, strauji pulsēdama, dzina asiņu riņķus.
- pārn. Skaidri jūtu to otru sirdi, kas jau pulsē blakus manējai. Es esmu atbildīga par abām, par savējo un to otru, kura arī ir mana.
1.1.Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
PiemēriZēns pieķērās karavīra rokai. Rokā silti pulsēja asinis.
- Zēns pieķērās karavīra rokai. Rokā silti pulsēja asinis.
- ..es jūtu, kā Ingas pirkstu galos pulsē asinis, karstas un nemierīgas.
- Lodes bija ķērušas kaklā un krūtīs. No vēnas pulsējot plūda tumšas asinis.
1.2.Periodiski paplašināties un sašaurināties (par organisma šūnām, dobumiem).
PiemēriŠūnas priekšgalā, kur atiet viciņas, atrodas viena vai divas pulsējošās vakuolas, kas ritmiski lēnām pieaug un tad strauji savelkas..
- Šūnas priekšgalā, kur atiet viciņas, atrodas viena vai divas pulsējošās vakuolas, kas ritmiski lēnām pieaug un tad strauji savelkas..
1.3.Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
PiemēriTad viņš atsitās pret zemi, bet trieciena nejuta. Vienīgi ievainotā kāja sāpīgi pulsēja..
- Tad viņš atsitās pret zemi, bet trieciena nejuta. Vienīgi ievainotā kāja sāpīgi pulsēja..
- Un, berzēdams sāpošo pieri, uz kuras pamazām pulsēja un brieda puns krietnas baloža olas lielumā, Voldiņš vēlreiz apsvēra savu rūpīgi izstrādāto mača stratēģisko plānu.
1.4.Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
PiemēriKrūtīs, kreisajā pusē zem atslēgas kaula, pulsēja trula sāpe..
- Krūtīs, kreisajā pusē zem atslēgas kaula, pulsēja trula sāpe..
- Nogurums pārņēmis visus locekļus, un bieži vien deniņos pulsē sāpe..
1.5.pārn. Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
PiemēriMākslas akadēmijas pašaurajās pagrabtelpās pulsē spriegs mācību un jaunrades ritms.
- Mākslas akadēmijas pašaurajās pagrabtelpās pulsē spriegs mācību un jaunrades ritms.
- Visur pulsēja dzīve, strauja, nemierīga, nākotnes trauksmes pilna.
- Zambezi piekrastes mežos un savannā dienu un nakti pulsēja dzīvība - noslēpumaina, nevaldāma savā spēkā.
2.Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
PiemēriVietumis tam [strautam] izdodas izlauzties, vietumis atkal jāpazūd zem vēl biezākas ledus kārtas. Bet ūdeņi nepārstāj pulsēt nevienu bridi.
- Vietumis tam [strautam] izdodas izlauzties, vietumis atkal jāpazūd zem vēl biezākas ledus kārtas. Bet ūdeņi nepārstāj pulsēt nevienu bridi.
- Pulsējot ūdenim pa Irbes jūras šaurumu turp un atpakaļ, Rīgas jūras līcī veidojas noteiktas ūdens cirkulācijas sistēmas..
3.Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
PiemēriPulsējošais spriegums.
- Pulsējošais spriegums.
- Pulsējošā slodze.
- Visums pulsē, un pēc četrdesmit miljoniem gadu izplešanās procesu nomainīs saraušanās.
- Apmēram pēc desmit gadiem būs izkusušas šļūdoņa lejas daļas ledāju masas. Apmēram ap to pašu laiku no jauna veidosies pulsējoši ledus krāvumi, un viss sāksies no jauna.
3.1.Ritmiski, periodiski darboties (par ierīcēm, mehānismiem).
Piemēri..nakts tumsā joprojām pulsēja pāļdzinis.
- ..nakts tumsā joprojām pulsēja pāļdzinis.
- Biezais, aplicis slimnieces augšdelmam tumšo manšeti un pielicis fonendoskopu elkoņa bedrītei, vērīgi skatījās dzīvsudraba stabiņā, kas viegli sāka pulsēt jau pie cipara 200.
- Strauji kā sirds lai pulsē slēgu sajūgs, Vienmēr lai atvērts patronkārbas vāks..
Avoti: 6-2. sējums