iesākt
iesākt -sāku, -sāc, -sāk, pag. -sāku; trans.
1.Veikt pašu pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
PiemēriIesākt sēju.
1.1.Sākt veidot, izstrādāt (ko).
PiemēriIesākt gleznu.
1.2.intrans. Pateikt pašus pirmos vārdus, teikumus (parasti sarunā).
Piemēri«Kā tad būs?» viņš iesāka tai mierīgajā, it kā nevērīgajā, bet reizē nopietnajā noskaņā, kādā vīri dažkārt kārto svarīgas darīšanas. «Es atnācu parunāt...»
1.3.Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriIesākt skaļi smieties.
1.4.Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
PiemēriBet šogad sniegs iesāka krist pusdienas laikā, pavisam pelēkā, parastas nomākušās dienas vidū.
2.Ievadīt pašu pirmo laika posmu (kādā darbā, periodā u. tml.).
PiemēriIesākt darba dienu.
2.1.Ievadīt (mūža, darba gaitu u. tml.) pašu pirmo posmu.
PiemēriAndžus iesāka savu gājēja gaitu, aiziedams par cūkganu.
3.Sākt lietot, izmantot.
PiemēriIesākt jaunu kāpostu mucu.
4.Sākt pierast (ko darīt). Pasākt.
PiemēriSuns iesācis pa naktīm gaudot.
5.Parasti savienojumā «ko iesākt»: darīt, rīkoties. Darīt tālāk.
PiemēriViņai tas viss izlikās kā grūts sapnis, un viņa nezināja, ko iesākt, ko darīt.
5.1.Paveikt, izdarīt.
PiemēriViens cilvēks te neko nevarēja iesākt. Te vajadzīga talka.
Stabili vārdu savienojumiNav ko iesākt (ar kādu), arī nevarēt neko iesākt (ar kādu).
Avoti: 3. sējums