paveikties
paveikties parasti 3. pers., -veicas, pag. -veicās; refl.
Notikt, norisināties (kā). Arī izdoties.
PiemēriKad jaunais pāris mācītājmāju atkal atstāja, pirmajā brīdī viņiem likās, ka viss paveicies labāk, nekā cerēts.
- Kad jaunais pāris mācītājmāju atkal atstāja, pirmajā brīdī viņiem likās, ka viss paveicies labāk, nekā cerēts.
- Man paveicās vingrojumi uz trapeces, Skavarovs smaidīja un teica: «Labi, labi, vāverēn!»
- Karstā laikā nekad nav paveicies ar zveju.
Avoti: 6-1. sējums