pavēle
pavēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
PiemēriDirektora pavēle.
2.mil. Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
PiemēriKrists [rotas komandieris] staigāja apkārt un izkliedza pavēles.
Stabili vārdu savienojumiPavēles izteiksme.
Avoti: 6-1. sējums