pavēle
pavēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Oficiāls, saistošs (vadošas amatpersonas) mutvārdu vai rakstveida norādījums kādas darbības veikšanai, situācijas, stāvokļa mainīšanai; attiecīgais teksts, dokuments.
PiemēriDirektora pavēle.
- Direktora pavēle.
- Tiesas pavēle.
- Dot pavēli.
- Noklausīties pavēli.
- Izlasīt pavēli.
- Izpildīt pavēli.
- Pavēle par pieņemšanu darbā.
- Pēc dažām stundām skaļruņos atskanēja pavēle nepiederošām personām atstāt kuģa klāju.
- ..1974. gadā ar PSRS Lauksaimniecības ministrijas pavēli noteikts, ka nodibināta PSRS reto un izzūdošo dzīvnieku un augu sugu grāmata - PSRS «Sarkanā grāmata».
- ..Biruta [skolas direktore] apsēdās kabinetā pie rakstāmgalda. Atcerējās, kā viņa šeit parakstīja pirmo pavēli - par to, ka skolā noliegts staigāt ar ielas apaviem.
2.mil. Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem. Attiecīgais teksts, dokuments.
PiemēriKrists [rotas komandieris] staigāja apkārt un izkliedza pavēles.
- Krists [rotas komandieris] staigāja apkārt un izkliedza pavēles.
- Pienāca štāba pavēle: Sala jāaizstāv līdz pēdējam Vīram.
Stabili vārdu savienojumiPavēles izteiksme.
- Pavēles izteiksme — val. Izteiksme, kas izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
Avoti: 6-1. sējums