pavēlēt
pavēlēt -vēlu, -vēli, -vēl, pag. -vēlēju; trans.
1.Norādīt (kādam) ko darīt. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
Piemēri«Kungs pavēlējis eglē iekārt vēja kokles..»
- «Kungs pavēlējis eglē iekārt vēja kokles..»
- «Dzer!» viņš pavēlēja, un puika attaisīja pudeli un dzēra.
- pārn. Andris.. ieraudzīja Rasas acīs savādu spīdumu, kas neliecināja neko labu un pavēlēja paklausīt.
2.mil. Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem).
PiemēriRotas komandieris.. pavēlēja tālāk neuzbrukt.
- Rotas komandieris.. pavēlēja tālāk neuzbrukt.
- ..vecākajam leitnantam.. pavēlēju izspridzināt spraugas dzelzsbetona sētā.
Avoti: 6-1. sējums