pavēls
pavēls -ais; s. -a, -ā
pavēlu apst.
1.Tāds, kas aptuveni, samērā nenoteikti attiecas uz kāda laika perioda beigām, tā pēdējo posmu. Tāds, kas noris aptuveni kāda laika perioda beigās, tā pēdējā posmā.
PiemēriPavēls vakars.
Stabili vārdu savienojumiPavēla (vakara) stunda.
2.Tāds, kas noris mazliet pēc parastā laika.
PiemēriIerasties viesos pavēlu.
Avoti: 6-1. sējums