Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pavēnis
pavēnis -ņa, v.
1.Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), paēna1, pakrēslis1.
Piemēri..saule spieda tā, ka gribot negribot nācās meklēt pavēni zem kāda no kokiem..
2.Aizvējš.
PiemēriVējš gaudo apkārt, lietus gāž straumēm - viņam nav pavēņa, kur nolīst.
Avoti: 6-1. sējums