pavēlnieks
pavēlnieks -a, v.
pavēlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
Piemēri..viņš jautā tādā tonī, it kā būtu pilnīgs pavēlnieks par manu likteni un dzīvību.
Stabili vārdu savienojumi
2.v.; mil. Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
PiemēriArmijas pavēlnieks.
Avoti: 6-1. sējums