pavēlniecisks
pavēlniecisks -ais; s. -a, -ā
pavēlnieciski apst.
1.Tāds, kam ir raksturīgs kategoriskums (parasti attiecībās pret citiem cilvēkiem).
PiemēriPavēlniecisks vadītājs.
- Pavēlniecisks vadītājs.
- Viņš bija pašapzinīgs, noteikts, pavēlniecisks. Viņš, izdarījis, kā atzinis par pareizu, kā labpaticies, pateica otram «turi muti!»..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPavēlniecisks aicinājums.
- Pavēlniecisks aicinājums.
- Galdu ievāca istabā, un mājasmāte pavēlnieciskā tonī paziņoja: «Savu satikšanos jūs varat nosvinēt tepat.»
- «Trīs pusstopus un duci bairīša!..Uz bufetes, lai dzer, kas grib!» [Pasūta Vanags.] Pats Zīvers vai Harfs to nepateiktu pavēlnieciskāk.
Avoti: 6-1. sējums