klāt2
klāt apst.
1.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
PiemēriMācītājs Akots pameta acis logā un tūliņ ieraudzīja: Spricis Pagalnieks bij klāt!
- Mācītājs Akots pameta acis logā un tūliņ ieraudzīja: Spricis Pagalnieks bij klāt!
- Vītols.., paraudzījies atbraucējā ar tikko manāmu smaidu, padeva roku. «Klāt esi gan,» ieteicās. «Tad tik sēdīsimies [ragavās] iekšā.»
- Bet ziemā zaķis pie zemnieka klāt kā saukts - lai dodot skābos kāpostus.
1.1.Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
PiemēriPēc desmit minūtēm taksometrs bija klāt.
- Pēc desmit minūtēm taksometrs bija klāt.
- Bet pievakarē traktors bija klāt.
1.2.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
Piemēri..visiem mantas sūta, viņa vienīgā kā bārene. Nu beidzot arī paka klāt..
- ..visiem mantas sūta, viņa vienīgā kā bārene. Nu beidzot arī paka klāt..
- ..darba laikā ziņa no muižas klāt, ka jāiet par sodu strādāt.
- Tagad zāles ir klāt, Antonija.. no sirds priecājas.
1.3.Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
PiemēriLieliem lēcieniem Aldis drāzās kupenām pāri. ..Lūk, klāt jau mežmala, priežu jaunaudze.
- Lieliem lēcieniem Aldis drāzās kupenām pāri. ..Lūk, klāt jau mežmala, priežu jaunaudze.
- Beidzot viņi pārbrauca pāri Asēklei pa koka tiltiņu, un mežniecības kantoris bija klāt.
- Un beidzot klāt īstās durvis, uz tām nospodrinātā misiņa plāksnītē iegravēts vārds «K. Daiļroze».
2.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās. Norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
PiemēriMinētās personas ir klāt pratināšanas laikā un ar izmeklētāja atļauju var uzdot lieciniekam jautājumus.
- Minētās personas ir klāt pratināšanas laikā un ar izmeklētāja atļauju var uzdot lieciniekam jautājumus.
- Krists nolēma būt klāt pie ēdiena un degvīna izdales.
- Pa vārtiņiem kaunīgi iešļūca Liena un piemetās uz sola Zarēnietei blakus. ..Saimniecēm valodas vairs neveicās, kad tā trešā klāt.
2.1.Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
PiemēriAtslēgas nav klāt.
- Atslēgas nav klāt.
- Grāvī sēdēdama, Mirdza lēnām pacēla rokas. «Atdod naudu un visu, kas tev klāt!» pavēlēja tas, kuram rokā bija baterija.
- «Caur tevi tas [kafijas izlīšana] notika, muļķe,» saimniece brēca, «tas viena alga, vai tava roka tur bija klāt vai ne...»
3.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
PiemēriZiema jau klāt.
- Ziema jau klāt.
- Rīts ir klāt.
- Svētku laiks klāt.
- Pļaujas laiks klāt.
- Ja vēl vienu nedēļu tā [nelīs], tad atkal sausā vasara klāt.
- Drīz arī klāt pusdienlaiks, zēni aizskrien uz ēdnīcu.
- Jāņudiena ir klāt, un es taisu «dancošanu» kopā ar Andri Kārkliņu uz mūsu saimnieka [rijas] kūla.
- Tagad vajadzēja vēl tikai pārbaudīt bikšu vīles, un tad arī pusseptiņi būs klāt.
3.1.Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
Piemēri«Ar ko tad Andra tēvs īsti mira?» - «Nebija nekādas īstas vājības,.. - spēka neesot, kā jau laikam vecam cilvēkam... vai nu tie ar vājību mirst? Vecums klāt, - jāmirst.»
- «Ar ko tad Andra tēvs īsti mira?» - «Nebija nekādas īstas vājības,.. - spēka neesot, kā jau laikam vecam cilvēkam... vai nu tie ar vājību mirst? Vecums klāt, - jāmirst.»
- Lūk, man jau klāt piecdesmit gadi, bet es esmu viens, bez ģimenes..
- Man jau nu arī laiks klāt un būtu labāk par zārku domāt..
4.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā).
PiemēriLietus ir klāt.
- Lietus ir klāt.
- Putenis jau klāt.
- Iešņācās gaiss, noliecas vārgā atmatas zāle, un vējš ir klāt.
- Sverdlovskas rīta agrumā saule atkal bija klāt: spīdēja desmitstāvu namu logos, spoguļojās svaigi klātajā asfaltā..
- Beidzot paisums ir klāt. Mēs izceļam enkuru un lēnā gaitā dodamies uz priekšu.
4.1.Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
PiemēriMiegs ir klāt.
- Miegs ir klāt.
- Iesnas klāt.
4.2.Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
PiemēriUn tomēr tagad mīlestība bija klāt, grozies, kā gribi.
- Un tomēr tagad mīlestība bija klāt, grozies, kā gribi.
4.3.Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
PiemēriTrešajā dienā Osienei bij cita runa. Nelaime klāt, tur vairs neko nevarēja grozīt.
- Trešajā dienā Osienei bij cita runa. Nelaime klāt, tur vairs neko nevarēja grozīt.
5.parasti savienojumā ar verba «būt» formām Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
PiemēriZupai klāt klimpas.
- Zupai klāt klimpas.
- Mērcei par daudz ir klāt sāls.
- Man sāk aizmirsties meiteņu stāsti, Ceriņu naktīm klāt atmiņu sīvums...
5.1.Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
PiemēriVēstulei fotogrāfija klāt.
- Vēstulei fotogrāfija klāt.
- Ik dienas maizes riku, sviestu virsū, Un gaļu klāt?
- ..dažreiz [mācītājs sprediķī] netaupīja nevienu.. Un tagad vēl sevišķi klāt dusmas par nesen pārciestajām vajāšanām...
- Tā vasara visa bija mūsu, un tomēr ar to vien mums nepietika, un mēs paņēmām klāt arī rudeni.
6.Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
PiemēriMeita uzņēma kaķīti kā viesi. Viņa padeva tam krējumu uz dadža lapas, sēdēja klāt, skubināja, lai ēdot..
- Meita uzņēma kaķīti kā viesi. Viņa padeva tam krējumu uz dadža lapas, sēdēja klāt, skubināja, lai ēdot..
- «Tu laikam gribi, kā saka, man stāvēt klāt, teiksim, lai es izmisumā nemeklētu cilpu. Jā?» Egle ironizēja.
- Soļi noteikti un neatvairāmi tuvojās, tie skanēja jau pavisam klāt.
7.savienojumā ar bezpriedēkļa verbu aizstāj verba priedēkli pie- Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
PiemēriIet tēvam klāt.
- Iet tēvam klāt.
- Spiesties mātei klāt.
- Ķerties klāt.
- Mesties klāt.
- Sēsties klāt.
- Puiši veda govis pa vienai ārā no kūts un klāt svešajiem kungiem.
- Dioģena spēcīgās rokas apkampa Toma šauros plecus un rāva sev klāt.
- Pieplacis smilšainās ietves malai, pelēks runcis zagās klāt baložiem.
- Viņam divās vietās lauzta kreisā roka un atslēgas kauls.. Aizej apciemot, tevi laidīs klāt jebkurā laikā.
7.1.Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
PiemēriPie mīklas jauca klāt saberztas koku mizas, un katrs dienā ēda pa nelielai maizītei.
- Pie mīklas jauca klāt saberztas koku mizas, un katrs dienā ēda pa nelielai maizītei.
- «..es palīdzēju lādēt patronas. Pulveri bērām iekšā ar mēriņu un vēl šķipsnu klāt.»
- ..ēdieni ir tik asi un piparoti, ka tiem katrā ziņā jādzer klāt ūdens.
7.2.Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
PiemēriSniegs dziļš kā jau ziemeļu mežos ap ziemsvētkiem, un sniga vēl aizvien klāt.
- Sniegs dziļš kā jau ziemeļu mežos ap ziemsvētkiem, un sniga vēl aizvien klāt.
- Acu gaisma klāt nenāk.
- ..miljonāram nauda plūstot klāt kā ar straumi.
8.savienojumā ar priedēkļa verbu Pastiprina verba priedēkļa pie- nozīmi.
PiemēriPieiet tēvam klāt.
- Pieiet tēvam klāt.
- Piekost maizi gaļai klāt.
- Pie kantora Didzis pamanīja apkopēju. Tā vicināja kaut ko baltu. Viņš piebrauca klāt.
- Ēst var sūru, piedzert klāt var rūgtu..
- Visērtākā nokļūšana Rīgā bija ar plostiem. Ceļš par brīvu, un galā vēl piemaksā klāt.
- ..viņš mani tik cieši pieglauda sev klāt, ka es sajutu viņa spēcīgos sirds pukstienus.
8.1.reti Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
Piemēri..lemesis un lempis [Upīšu Mārtiņš], vairāk nekas! Vai tad gaidīja, lai svētais Zeltiņš Līzi taisni mājās atved klāt?
- ..lemesis un lempis [Upīšu Mārtiņš], vairāk nekas! Vai tad gaidīja, lai svētais Zeltiņš Līzi taisni mājās atved klāt?
8.2.reti Pastiprina priedēkļa ie- nozīmi.
PiemēriViņš jau bija gandrīz paēdis, kad vedekla ierunājās. «Jūs vēl varbūt, tēt, strēbsit putru?» un piecēlusies ielēja no spaiņa vēl klāt.
- Viņš jau bija gandrīz paēdis, kad vedekla ierunājās. «Jūs vēl varbūt, tēt, strēbsit putru?» un piecēlusies ielēja no spaiņa vēl klāt.
- ..Gustam tai mirklī likās, ka varētu Līnei saujā ielikt visas pasaules bagātības.. un vēl sevi klāt - kā bezmaksas pielikumu.
9.Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
PiemēriTāpat no lauka Jēpis bieži attek apraudzīt ābeli: sadzen cūkas kopā un rikšiem vien, pāri žogam, ābelei klāt.
- Tāpat no lauka Jēpis bieži attek apraudzīt ābeli: sadzen cūkas kopā un rikšiem vien, pāri žogam, ābelei klāt.
- Nu tikai klāt un velt [akmeņus] augšā, lai viss ir krastā..
- «Bet, ja mēs noķersim, ka jūs ko neziņojat, tad jūsu būdai uguni klāt un pašu uz ozolu muižu vai priedaini.»
Avoti: 4. sējums