Paplašinātā meklēšana
Meklējam klāt.
Atrasts vārdos (47):
- klāt:1
- klāt:2
- klātne:1
- apklāt:1
- atklāt:1
- ieklāt:1
- izklāt:1
- noklāt:1
- paklāt:1
- saklāt:1
- uzklāt:1
- klāties:1
- klāties:2
- klāties:3
- klātums:1
- aizklāt:1
- pārklāt:1
- turklāt:1
- atklāts:1
- klātesot:1
- klātiene:1
- aizklāts:1
- atklātne:1
- atklātne:2
- klātbūtne:1
- klātesošs:1
- klātnieks:1
- apklāties:1
- atklātība:1
- atklāties:1
- atklātums:1
- izklāties:1
- noklāties:1
- paklāties:1
- saklāties:1
- uzklāties:1
- aizklāties:1
- neklātiene:1
- pārklāties:1
- pieklāties:1
- pusatklāts:1
- klātesamība:1
- klātneesošs:1
- jaunatklāts:1
- neklātnieks:1
- pirmatklāts:1
- klātpielikts:1
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- Gals (vai) klāt
- Izstāvēt klāt
- Karināt (arī kārt) klāt
- Kārt (arī karināt) klāt
- Ķerties (kam) klāt
- Klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā
- Klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu
- Klāt (savas) kārtis uz galda
- Klāt (savas) kārtis uz galda
- Klāt galdu
- Klāt galdu
- Klāt galdu
- Klāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu)
- Klāt kā mazais nazītis
- Klāt kā mazais nazītis
- Klāt kā nagla
- Klāt laukā (arī vaļā)
- Klāt neesošs
- Klāt vaļā (arī laukā)
- Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā
- Laime (uz)smaida (arī stāv klāt)
- Laime smaida (arī stāv klāt)
- Laime stāv klāt (arī smaida)
- Laime uzsmaida (arī stāv klāt)
- Laist uguni klāt
- Likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā
- Līp klāt (arī pielīp) kā dadzis
- Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis)
- Līp klāt kā dadzis (retāk piķis)
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā
- Mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā
- Nākt klāt
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt
- Nelikt (ne) pirkstu klāt, arī nelikt rokas klāt
- Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt
- Pielaist (arī pielikt, ielaist sar., piešaut sar., laist klāt, likt klāt) uguni
- Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis)
- Stāties (kam) klāt
- Stāvēt klāt (kādam)
- Sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā
Atrasts skaidrojumos (1607):
- lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- pieadīt Adot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēt Airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli). Pārklāties ar zelmeni.
- aizlipināt Aizdarīt, aizklāt (lipinot ko virsū).
- aizlīmēt Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
- Laist uguni klāt Aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- aizsegt Aizklāt (ko kam priekšā).
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu). Aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizķepēt Aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu. Aizķepināt. _imperf._ Ķepēt ciet.
- aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
- paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
- pieāķēt Āķējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- apalvojums Alvas kārta, ar ko pārklāta priekšmeta virsma.
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
- apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
- apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
- aplodēt Apklāt ar lādējamo materiālu (pirms lodēšanas).
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- aizmargot Apklāt ar sīkām lietus pilītēm (piemēram, logu), aizrasot.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko tādu, kas pielīp).
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
- apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- apziedēt Appelēt, pārklāties ar pelējumu.
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- (Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
- čūlains Ar čūlām pārklāts. Tāds, kas čūlo (1).
- čulgains Ar čulgām pārklāts.
- darvains Ar darvu notriepts, arī pārklāts.
- vainadziņš Ar emalju klātā zoba daļa. Zoba kronis.
- fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
- fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- grantaine Ar granti klāts laukums. Grantēts ceļš.
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
- Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
- Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
- kūlājs Ar kūlu (1) klāta vieta.
- ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai). Ledus celiņš.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
- uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
- mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- piemest Ar metienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piesviest (1).
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- piestiept Ar pūlēm pienest (2). Ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīties Ar pūlēm, grūtībām pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Biezpiena maize Ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
- piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piespert Ar spērienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
- piegrūst Ar strauju kustību pievienot (pie kā, kam klāt).
- piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemest (1).
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
- pietriekt Ar triecienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
- aizvērpt Ar virpuļveida kustībām (ko) pārklāt.
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
- ieart Arot apklāt ar zemi.
- pieart Arot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- pūtele Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi.
- atvērt Atklāt (5).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- (Pie)naglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- Naglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- Pienaglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- (Pie)naglot pie kauna staba Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
- Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
- Pieķert melos Atklāt melus.
- Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību.
- Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
- Rādīt zobus Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.
- (Pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā. Smaidīt.
- (Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu). Atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Celt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
- Celt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) Atklāt, darīt zināmu.
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu) arī sniegt priekšnesumu.
- Nest priekšā Atklāt, izklāstīt (piemēram, kādu ideju, domu).
- konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
- atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultāta).
- ievērot Atklāt, konstatēt.
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
- Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
- dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- (Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
- Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
- Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
- Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
- Spļaut acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- Ņirgāties acīs (arī sejā) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- Ņirgāties sejā (arī acīs) Atklāti, nekautrīgi ņirgāties.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- manifestēt Atklāti, skaidri paust.
- (Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- (Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
- Klāt vaļā (arī laukā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Klāt laukā (arī vaļā) Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- Klāt vaļā (arī laukā), arī pērt vaļā Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
- nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
- pierādīties Atklāties, noskaidroties.
- filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- klajš Atklāts, neslēpts.
- brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
- Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt). Piekļauties.
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- pielobt Ātri pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietraukties Ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piediegt Ātri, veikli pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt. Aizklāt.
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
- pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
- pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- rasene Augu dzimta, kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
- piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- pārsalt Aukstumā pārklāties ar ledu.
- ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieauļot Auļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Nātrija hidroksīds Balta, kristāliska viela, kas gaisa klātbūtnē izplūst un ko izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- piebārstīt Bārstot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- apbērt Berot (ko virsū), apklāt. Apkaisīt.
- piebērt Berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nobērt Berot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebērt Berot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
- piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nobirdināt Birdinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- piedzīt Blīvi pārklāt (ar ko sīku, smalku). Stipri piesūcināt (ar ko).
- piekuģot Braucot ar kuģi, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- piebraukt Braukšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piebrist Brienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slīgt Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
- monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
- pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
- pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- (Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- aizņemt Būt novietotam visā platībā. Pārklāt, pārsegt, arī aptvert (kādu platību).
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielipt Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
- pielīst Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā.
- Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
- lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- piecept Cepot pievienot (pie kā, kam klāt).
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
- spiest Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
- pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieplacināt Cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
- piecietēt Cietējot pielipt (pie kā, kam klāt).
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
- klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
- neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
- piečāpot Čāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
- pusatklāts Daļēji atklāts, neslēpts.
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
- piedārdināt Dārdinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdināt Dārdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedārdēt Dārdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt).
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.
- melnsakne Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli.
- skorconera Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, dzelteniem ziediem un lidpūkām klātu dzeltenīgi baltu augli. Melnsakne.
- stobulis Daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- kreimule Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem.
- tauksakne Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos.
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
- piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
- vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- piedimdināt Dimdinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Slepenā diplomātija Diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
- aizklāts Divd. --> aizklāt.
- atklāts Divd. --> atklāt.
- pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- piedrukāt Drukājot pārklāt (piemēram, lappusi) ar lakstu zīmēm, attēliem.
- piedrupināt Drupinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Drupinot piebārstīt (piemēram, grīdu).
- piedrupināt Drupinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- dubļains Dubļiem klāts.
- pieducināt Ducinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpināt. Nokvēpināt.
- dūņains Dūņām klāts.
- piedurt Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
- piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
- aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
- piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
- pieecēt Ecējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
- piekoda Ēdiens, ko ēd klāt dzērienam, retāk ēdienam.
- piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
- pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko).
- pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- piegrābt Glābjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
- Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- Kaila grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- Plika (biežāk kaila) grīda Grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
- piegriezt Griežot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piegrīļoties Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piegrūst Grūžot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- silpurene Gundegu dzimtas lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- piejukt Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- iesegt Ieklāt (1).
- ielikt Ieklāt (piemēram, grīdu), izveidot (piemēram, pamatus).
- ieziepēt Ierīvēt ar ziepēm, pārklāt ar ziepju putām.
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
- piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piestādīt Iestādīt cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēt.
- pieirties Irot, airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pieairēties.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu. Būt klātam ar ko raibu. Raiboties (1).
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- Jūras vārti Izeja no ostas atklātā jūrā.
- Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
- izalvot Izklāt ar alvu (no iekšpuses).
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu). Bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- izcementēt Izklāt ar cementa segumu.
- izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
- ieoderēt Izklāt ar oderi (kā iekšpusi). Izoderēt.
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
- izplāt Izklāt, izplest.
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis.
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kuru ķermenis klāts ar kaula bruņām.
- Bruņu zivis Izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem. Šīs klases zivis.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni. Izplatīties (par miglu, tumsu).
- pievirzīties Izplatoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par skaņu.
- piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
- izplandīt Izplest, izklāt.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu). Arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piestiept Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- izbetonēt Izveidot no betona. Viscaur ieklāt ar betonu.
- piekonstruēt Izveidot un noteiktā veidā piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- izlaist Izvietot izklaidus. Izkliedēt. Arī izklāt.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
- brīnumsvecīte Jaungada eglītes rotājums - metāla stieple, kas pārklāta ar vielu, kura degot dzirksteļo.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana.
- piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
- izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt. Apbārstīt.
- piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to).
- apkalt Kājot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
- piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- karte Kartīte (2). Pastkarte, atklātne.
- piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi. Šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā).
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- pieklibot Klibojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklidzināt Klidzinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izkliedēt Kliedējot izklāt plānā slānī.
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas). Atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas). Atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas). Atklāties (skatienam).
- izburbēt Kļūt vietumis uztūkušam, vietumis pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
- vižņot Kļūt vižņainam, pārklāties ar vižņiem.
- piekņupt Kņupot pievirzīties (pie ka, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekombinēt Kombinējot pievienot, arī piesaistīt (atsevišķu sastāvdaļu pie kā, kam klāt).
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
- pamanīt Konstatēt, atklāt.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- piekratīt Kratot pievienot (pie kā, kam klāt).
- apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
- nokraut Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
- Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru.
- tauriņš Kukaiņu kārta, kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
- piekūleņot Kūleņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem). Nokvēpt.
- pārkūpēt Kūpot (piemēram, kvēpiem, putekļiem), pārklāties (ar tiem). Nokūpēt.
- nokūpēt Kūpot kvēpiem, sodrējiem, pārklāties ar tiem. Nokvēpt.
- apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem). Apkvēpt. Nokvēpt.
- berzties Kustībā skarties, spiesties klāt (pie kā). Berzēties (1).
- piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- spoguļspuldze Kvēlspuldze, kuras kolba no iekšpuses daļēji ir klāta ar gaismu atstarojošu slāni.
- apkvēpināt Kvēpinot (ko), pārklāt ar kvēpiem, sodrējiem vai apņemt ar dūmiem.
- pieķeksēt Ķeksējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieķepuroties Ķepurojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
- Indiferenta viela Ķīmiska viela, kas ir klāt ķīmiskā reakcijā, bet tajā nepiedalās.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- pielaipot Laipojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielidot (1).
- vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
- pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
- pielēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Ledus celiņš Ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai). Ledusceliņš.
- apliet Lejot (ko virsū), pārklāt.
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pieliet Lejot (parasti šķidru metālu, plastmasu), izveidot un pievienot (detaļu, elementu pie kā, kam klāt).
- pieliet Lejot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pielēkāt Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielēkšot Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkties Lēnā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkties Lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- pielīst Lēni, klusi, arī slepeni ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās.
- pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielikt Liekot (ko klāt), papildināt (kādu kopumu).
- izlikt Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, Māt (parasti grīdu, sienas). Liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pielikt Liekot papildus (ko klāt), izveidot (kā) kopumu.
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- skaut Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
- lapa Lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu).
- piediegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši piešūt (pie kā, kam klāt).
- pielīst Lienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem.
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Bez tam Lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam. Turklāt.
- Bez tam, arī pie tam Lieto, pievienojot papildu informāciju iepriekš minētajam. Turklāt.
- nolīt Lietū pārklāties ar lietus ūdeni, lietus lāsēm. Arī salīt, izlīt.
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- jaukt Likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt).
- pievilkt Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bāzt Likt klāt, pieskarties.
- Atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) Likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- Atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) Likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- pielocīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievīties Līku loču pievirzīties (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (ar to). Aplīmēt.
- pārlīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- nolīmēt Līmējot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko). Līmējot salabot, līmējot izveidot.
- izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
- pielīmēt Līmējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- aplipināt Lipinot (ko) virsū, apklāt.
- nolipināt Lipinot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pielipināt Lipinot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt).
- pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- piešauties Ļoti ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Kā pieaudzis Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
- ciešs Ļoti tuvu (kam klāt).
- piebāzt Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa daļu pie ka, kam klāt).
- glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt. Arī glausties.
- glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
- glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
- piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt).
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt).
- iesūnot Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
- slieka Mazsaru tārpu klases dzimta, kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
- piemeimurot Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
- piemērīt Mērījot pievienot (kam klāt).
- metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu.
- apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm vai arī no virsas vai sāniem).
- piemest Metot pievienot (pie kā, kam klāt).
- piemīcīt Mīcot pievienot (pie kā, kam klāt).
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
- piemontēt Montējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
- rāpuļi Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni. Šīs klases dzīvnieki.
- piemūrēt Mūrējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- pienaglot Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- Neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- lucītis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
- lucis Neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās. Lucītis (2).
- jūrasgrundulis Neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām.
- lāma Neliels laukums, kas, piemēram, ir apaudzis (ar kādiem augiem), apklāts (ar ko).
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
- krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons. Nesegta, atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- pienest Nesot piegādāt. Nesot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem. Pieļēpot [1].
- pieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai. Šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
- apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
- nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
- piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
- apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
- nojumt Noklāt (jumtu) ar segumu.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
- gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa. Gruntēt.
- Uzlikt jumtu Noklāt jumta konstrukciju arī tā seguma kārtu ar segmateriālu.
- apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
- noplāt Noklāt. Arī plaši novietot (uz kā).
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
- Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās Nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- Pie tam Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam. Turklāt.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu). Norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
- piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
- izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.). Nodot.
- Aizslēgt (retāk noslēgt) sirdi Noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Kā vīrs ar vīru Noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu).
- pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju.
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu. Pārklāt (2).
- piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts.
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
- piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Arī noklāt (5).
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu. Pārklāt (3).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā).
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu).
- pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
- sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko).
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
- pielaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu. Būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mežu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- pieaudzēt Panākt, ka (kas) bioloģiskās attīstības procesā piesaistās (pie kā, kam klāt).
- piegriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sievmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
- pieteikt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu). Radīt iespēju iepazīt (sevi).
- trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- rakt Parasti savienojumā ar «zemē»: novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
- piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū. Piemērīt (1).
- atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt.
- piedalīt Pārdalot, pārveidojot pievienot (pie kā, kam klāt). Pievienot (kādam kopumam).
- iekalt Pārklāt (ar akmeņiem, granītu u. tml., piemēram, krastmalu).
- pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
- noķepināt Pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
- ietērpt Pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu.
- izkaļķot Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
- metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtu. Pievienot (kam) metālu.
- cinkot Pārklāt (ko) ar cinku.
- apgleznot Pārklāt (ko) ar gleznojumu.
- apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu.
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu. Izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
- kvēpināt Pārklāt (ko) ar kvēpiem.
- pierasot Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem lielākā daudzumā (par sviedriem).
- kaparot Pārklāt (ko) ar varu.
- notīklot Pārklāt (ko) tīklojuma veidā (par rievām, dzīslām u. tml.).
- platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma) virsmu ar kāda savienojuma (piemēram, oksīda, sulfīda) kārtu.
- apputināt Pārklāt (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- norasot Pārklāt (par kā, piemēram, ūdens, sviedru pilieniem).
- rasot Pārklāt (par sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm).
- aprakstīt Pārklāt (parasti izšujot, arī apgleznojot) ar ornamentu, zīmējumu. Izrakstīt.
- polsterēt Pārklāt (parasti mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- pārtikt Pārklāt (pāri kam, pār ko).
- bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
- bronzēt Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
- misiņot Pārklāt (secīgi) ar misiņa komponentiem.
- apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
- alvot Pārklāt ar alvas kārtu.
- apalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
- amalgamēt Pārklāt ar amalgamas kārtu.
- asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetonu.
- apbetonēt Pārklāt ar betona kārtu.
- cementēt Pārklāt ar cementu. Saistīt ar cementu. Veidot no cementa.
- apcinkot Pārklāt ar cinka kārtu.
- darvot Pārklāt ar darvas, bitumena kārtu, piesūcināt, ieziest ar darvu, bitumenu.
- apdarvot Pārklāt ar darvu. Pavirši nodarvot.
- apdūņot Pārklāt ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- ieeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu (kādu virsmu). Ievadīt eļļu (kādā ierīcē).
- noeļļot Pārklāt ar eļļas kārtu.
- emaljēt Pārklāt ar emalju (2).
- finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni. Apdarināt ar finieri vai saplāksni.
- glazēt Pārklāt ar glazūru (1). Vāpēt.
- glazēt Pārklāt ar glazūru (2).
- grantēt Pārklāt ar granti.
- hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
- apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
- apkāršot Pārklāt ar kārtīm (parasti spāres).
- noputināt Pārklāt ar ko tādu, kas put.
- krītot Pārklāt ar maisījumu, kas gatavots no atduļķota krīta, līmes un ūdens.
- mulčēt Pārklāt ar mulču.
- apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
- niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
- patinēt Pārklāt ar patinu.
- platinēt Pārklāt ar platīna kārtu.
- uzpolsterēt Pārklāt ar polsteri (mēbeli, tās virspusi).
- piepūderēt Pārklāt ar pūderi (parasti parūku, matus).
- sapūderēt Pārklāt ar pūderi, parasti pilnīgi (ķermeņa daļas, parasti seju).
- apkūpināt Pārklāt ar putekļiem.
- aizrasot Pārklāt ar rasu, ūdens lāsēm.
- aprasināt Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem.
- aprasot Pārklāt ar rasu, ūdens pilieniem. Aprasināt.
- norasināt Pārklāt ar rasu. Pārklāt (ko) - par (parasti ūdens) pilieniem. Arī apsmidzināt.
- aprasot Pārklāt ar sīkiem pilieniem (par sviedriem).
- apsudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
- apmiglot Pārklāt ar šķidruma lāsēm.
- nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uztapsēt Pārklāt ar tapsējamo materiālu (piemēram, mēbeli, tās virspusi).
- izvāpēt Pārklāt ar vāpi.
- vāpēt Pārklāt ar vāpi. Glazēt (1).
- apvaskot Pārklāt ar vaska kārtu.
- vaskot Pārklāt ar vasku.
- novelēnot Pārklāt ar velēnām.
- kaļķot Pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus.
- apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
- zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
- noziepēt Pārklāt ar ziepju putām, šķīdumu (kā virsmu).
- pārklāties Pārklāt sevi (ar ko).
- parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
- apvilkt Pārklāt, aizklāt.
- aizkūpināt Pārklāt, aizsegt (par dūmiem).
- aizputināt Pārklāt, aizsegt, piepildīt (ar putekļiem, smiltīm, pelniem u. tml.) - parasti par vēju.
- aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
- apkūpēt Pārklāt, apņemt (par dūmiem, smaržu u. tml.).
- apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
- apklāt Pārklāt, apsegt. Pārsegt.
- satepēt Pārklāt, arī piepildīt, parasti pilnīgi, ar tepi; tepējot salabot.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
- aprakt Pārklāt, nosegt (par ko grūstošu, plūstošu u. tml.).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
- aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml. _imperf._ Vilkt ciet.
- pierasot Pārklāt, piepildīt (ko) - par rasu, ūdens pilieniem.
- pāraugt Pārklāties (ar augiem) - piemēram, par vietu, (kā) virsmu. Augot pārklāt (vietu, kā virsmu) - par augiem.
- apaugt Pārklāties (ar augiem).
- noaugt Pārklāties (ar augošiem augiem, to daļām) - piemēram, par vietu, citiem augiem.
- apdīgt Pārklāties (ar bārdas rugājiem) - par seju.
- apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem, spalvām).
- apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.). Saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
- pārvilkties Pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu).
- nobirt Pārklāties (ar ko birstošu).
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) - par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- noķept Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu). Noķepēt.
- noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu). Noķept.
- noplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
- pārplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
- novīties Pārklāties (ar ko tādu, kas vijas).
- novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
- pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
- apaugt Pārklāties (ar mizu, ar audiem).
- apvizēt Pārklāties (ar plānu ledus kārtu). Apsalt.
- pāraugt Pārklāties (ar plēvi, krevi u. tml.) - piemēram, par brūci. Pārklāt (piemēram, brūci) - par plēvi, krevi u. tml.
- aizvilkties Pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
- rasoties Pārklāties (ar sviedru lāsēm).
- noziedēt Pārklāties (ar ziedošiem augiem).
- apputēt Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
- pārausties Pārklāties (pār ko) - par ledu.
- nomesties Pārklāties (piemēram, ar izsitumiem).
- rasot Pārklāties (piemēram, svīstot) ar sīkiem ūdens pilieniem, sviedru lāsēm.
- apglumēt Pārklāties (visapkārt vai vietumis) ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- apburbēt Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
- noaugt Pārklāties ar (parasti garu, pinkainu) apmatojumu, apspalvojumu.
- noaugt Pārklāties ar (parasti nekoptu) bārdu, matiem. Kļūt tādam, kam ir (parasti nekopta) bārda, mati.
- pārslāņoties Pārklāties ar citu slāni.
- sačūlot Pārklāties ar čūlām (par ķermeņa daļu). Kļūt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- eļļoties Pārklāties ar eļļu. Kļūt eļļainam.
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- nogļotēt Pārklāties ar gļotām.
- sirmot Pārklāties ar ko pelēcīgi balta (piemēram, ar sūnu, sarmu).
- noputēt Pārklāties ar ko tādu, kas put.
- aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
- nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem.
- kvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
- aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem). Salapot.
- aplāsot Pārklāties ar lāsēm.
- nolāsot Pārklāties ar lāsēm.
- apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
- noledot Pārklāties ar ledu.
- pārledot Pārklāties ar ledu.
- nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
- apmākties Pārklāties ar mākoņiem. Kļūt mākoņainam.
- piemirkt Pārklāties ar mitrumu (par augiem, to daļām). Kļūt viscaur mitram, slapjam (par augiem kādā platībā).
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu (tvaikiem atdziestot). Aprasot.
- aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
- aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
- apsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam). Arī nosūbēt.
- nosūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu.
- nobūbēt Pārklāties ar pelējuma kārtu.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- appelēt Pārklāties ar pelējumu.
- nopelēt Pārklāties ar pelējumu.
- nopiepēt Pārklāties ar piepēm.
- appilēt Pārklāties ar piloša šķidruma lāsēm, pilieniem.
- apbūbēt Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
- applēnēt Pārklāties ar plēnēm.
- aizputēt Pārklāties ar putekļiem. Apputēt, noputēt.
- aprasot Pārklāties ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- rasoties Pārklāties ar rasu, sīkiem ūdens pilieniem.
- aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm. Aizsvīst, norasot.
- norasot Pārklāties ar rasu. Pārklāties ar kā (piemēram, ūdens, sviedru) pilieniem.
- aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, vietumis).
- rūsēt Pārklāties ar rūsu [1] (1).
- norūsēt Pārklāties ar rūsu.
- nosarmot Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to daļām).
- apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
- aizsarmot Pārklāties ar sarmu.
- apsarmot Pārklāties ar sarmu.
- nosarmot Pārklāties ar sarmu.
- sarmot Pārklāties ar sarmu.
- apsērsnot Pārklāties ar sērsnu.
- aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu). Norasot.
- pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, zemi).
- iesnigt Pārklāties ar sniegu.
- apsvīst Pārklāties ar sviedriem. Mazliet nosvīst (parasti par seju).
- aprasot Pārklāties ar sviedru lāsēm. Nosvīst.
- tulznot Pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
- nozaļot Pārklāties ar zaļa oksīda kārtu.
- apzelt Pārklāties ar zaļumu. Sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
- apziedēt Pārklāties ar ziediem.
- pieskābt Pārklāties no iekšpuses ar (kā) skāba kārtu.
- pierūgt Pārklāties no iekšpuses ar ko rūgstošu (par trauku).
- piepelēt Pārklāties no iekšpuses ar pelējumu.
- pieputēt Pārklāties no iekšpuses ar putekļiem.
- pierūsēt Pārklāties no iekšpuses ar rūsu.
- piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
- izglumēt Pārklāties viscaur vai no iekšpuses ar gļotām, kļūt viscaur vai no iekšpuses glumam (parasti mitruma iedarbībā).
- apspalvoties Pārklāties, apaugt ar spalvām.
- apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
- pierasot Pārklāties, kļūt pilnam ar rasu, ar ūdens pilieniem.
- piesarmot Pārklāties, kļūt pilnam ar sarmu.
- saputēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
- saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
- sasalt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
- sarūsēt Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu. Rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
- sasarmot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sarmu.
- sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu.
- savižņot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar Vižņiem.
- pielīt Pārklāties, piepildīties (ar asarām) - par acīm.
- aizaugt Pārklāties, piepildīties (ar augiem) - par dīķi, ezeru u. tml. _imperf._ Augt ciet.
- dzīt Pārklāties, piepildīties ar audiem (par brūci).
- aizaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). _imperf._ Augt ciet.
- saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos). Pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
- apasarot Pārklāties, pieplūst ar asarām.
- noasiņot Pārklāties, piesūkties ar asinīm.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
- aplapot Pārklāts ar lapām.
- aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni (visu).
- slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
- noslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olas saturu pie kā, kam klāt).
- jurta Pārvietojama (parasti konusveida) telts, kuru veido koka karkass, kas pārklāts ar ādām vai tūbu (Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā).
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- piepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem, arī par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz tiem.
- aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
- aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
- apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
- Pasacīt (arī pateikt) acīs Pasacīt atklāti.
- piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
- piešmaukt Paslepus pieiet, pienākt, piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielavīties Paslepus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piezagties (1).
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- Pateikt (arī pasacīt) acīs Pateikt atklāti.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- apsudrabojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsudrabot. Sudraba kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets).
- apzeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> apzeltīt. Zelta kārta (ar ko pārklāts kāds priekšmets). Zeltījums.
- ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (1). Arī ieklājs.
- ieklājums Paveikta darbība, rezultāts --> ieklāt (2).
- izklājums Paveikta darbība, rezultāts --> izklāt (2).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (4). Uzklātais slānis, kārta.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot. Lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- metalizējums Paveikta darbība, rezultāts --> metalizēt. Metāla kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai. Metāla kopums, kas ir pievienots (kam).
- niķelējums Paveikta darbība, rezultāts --> niķelēt. Niķeļa kārta, kas ir pārklāta (kā) virsmai.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2). Kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- piemaisījums Paveikta darbība, rezultāts --> piemaisīt. Tas, kas maisot ir pievienots, arī pievienojies klāt pie pamatsastāva.
- sudrabojams Paveikta darbība, rezultāts --> sudrabot (1). Sudraba kārta, ar kuru ir pārklāta (kā) virsma.
- tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (2). Materiāla (parasti tekstilmateriāla) kārta, ar ko ir klāta (kā, parasti priekšmeta) virsma.
- uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (1).
- uzklājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzklāt (2).
- zeltījums Paveikta darbība, rezultāts --> zeltīt. Zelta kārta, ar ko ir (kas) pārklāts.
- iziet Paveikties, klāties (kā).
- Iziet plāni Paveikties, klāties slikti.
- noiet Paveikties, klāties. Iziet (8).
- paklāt Pavirzīt (ko kur, kādā virzienā) un noklāt.
- Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
- Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni. Periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni.
- meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
- piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāt (2).
- piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos. Piestāties (2).
- piemaršēt Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā). Ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku). Piestāties (1).
- piestāties Pieiet, pieskriet un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā). Piestāt (1).
- pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
- pielikt Piejaukt, piebērt u. tml. klāt (piemēram, kādu vielu). Pievienot (3).
- piedienēt Pieklāties (1). Piestāvēt (2).
- nākties Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
- piederēties Pieklāties.
- piedienēties Pieklāties.
- pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- pietikt Piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem.
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
- klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
- pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu.
- piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
- pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
- aizvilkt Piepildīt, aizklāt (parasti par gāzveida vielām).
- pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju. Aizvilkt (4).
- aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
- pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
- pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) - par acīm.
- apdūmoties Piepildīties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
- piegulties Pieplakt, arī piespiesties (pie kā, kam klāt).
- pieķēdēties Piesaistīt sevi ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēties Piesaistīt sevi ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
- pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
- pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
- taukot Piesātināt, arī klāt ar taukvielām.
- ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām.
- apsist Piesitot (piemēram, dēļus, ādu), pārklāt (ko visā platībā, visapkārt).
- piedurties Pieskarties (pie kā, kam klāt).
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
- piedurt Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
- Atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt noslēpumu.
- Atraisīt mēli - atraisīt Piespiest runāt. Atklāt noslēpumu.
- piegult Piespiesties (pie kā, kam klāt).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
- piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- pieķēdēt Piestiprināt (priekšmetu) ar ķēdi (pie kā, kam klāt).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt).
- piesprādzēt Piestiprināt ar sprādzi (pie kā, kam klāt).
- piespraust Piestiprināt ar spraudītēm (pie kā, kam klāt).
- aizkvēpt Piesūkties, pārklāties (ar dūmiem, kvēpiem, arī putekļiem).
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt) papildus.
- piespert Pievienot (pie kā, kam klāt), piemēram, strauji lejot, berot.
- piesaistīt Pievienot sev klāt, iekļaut savā sastāvā (par vielām).
- likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (kādu vielu).
- piemetināt Pievienot, piestiprināt (būvkoka galu pie kā, kam klāt).
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt).
- ieraut Pievilkt sev klāt (parasti asti).
- pievilkt Pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piedzīt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par parādībām dabā.
- piestādināt Pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un apstādināt.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- pielikt Pievirzīt, pietuvināt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
- pierauties Pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti, lai aizņemtu mazāk vietas.
- piekļūt Pievirzīties, nonākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
- piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- Parādīt sevi Pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- Visā kailumā Pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- Visā kailumā Pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- piepilēt Pilot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- piepīt Pinot piestiprināt (pie kā, kam klāt); pinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- debija Pirmā parādīšanās atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
- pieplanēt Planējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- folija Plāns papīrs vai caurspīdīga plēve ar uzklātu bronzas vai sausas krāsas pulvera kārtu (lieto attēlu izveidošanai uz grāmatu vākiem).
- piepludināt Pludinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
- pieplūst Plūstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par šķidrumu, gāzi.
- piepogāt Pogājot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- piepresēt Presējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- atklāsme Process, darbība --> atklāt (4). Atklāšana.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piepurināt Purinot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- čiksts Purvaina, zema vieta. Ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
- pārpūst Pūšot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- appūst Pūšot pārklāt (ar ko) - par vēju.
- piepūst Pūšot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu (par vēju).
- nopūst Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piepūst Pūšot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzpūst Pūšot uzsmidzināt, uzklāt virsū (kam, uz kā).
- aizputeņot Puteņojot aizklāt, aizsegt. Aizputināt.
- pārputināt Putinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām). Putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
- noputināt Putinot pārklāt (ko) - par sniegu.
- pieputināt Putinot pārklāt (ko), parasti ar biezu sniega, smilšu kārtu.
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām.
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
- ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
- aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
- norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu). Aprakstīt (1).
- pierāpties Rāpjoties, arī rāpus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- bruņurupucis Rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām). Pārklāties ar krunkām (par ādu). Grumboties.
- grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri). Sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
- apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
- pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
- aizklāties Refl. --> aizklāt (1).
- aizklāties Refl. --> aizklāt (2).
- apdūņoties Refl. --> apdūņot. Tikt pārklātam ar dūņām (visapkārt vai vietumis).
- apklāties Refl. --> apklāt (1). Tikt apklātam.
- atsegties Refl. --> atsegt (1). Tikt atsegtam. Atklāties.
- atsegties Refl. --> atsegt (2). Tikt atsegtam. Atklāties.
- klāties Refl. --> klāt [1] (1). Tikt klātam.
- noklāties Refl. --> noklāt (1). Tikt noklātam.
- noklāties Refl. --> noklāt (3). Tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
- noklāties Refl. --> noklāt (5). Tikt noklātam.
- paklāties Refl. --> paklāt (1). Tikt paklātam.
- pārklāties Refl. --> pārklāt (3). Tikt pārklātam. Arī noklāties (2).
- pārklāties Refl. --> pārklāt (4). Tikt pārklātam.
- pārsegties Refl. --> pārsegt (3). Tikt pārsegtam. Pārklāties (1).
- saistīties Refl. --> saistīt (1). Tikt saistītam. Tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- saklāties Refl. --> saklāt. Tikt saklātam.
- uzklāties Refl. --> uzklāt (1). Tikt uzklātam.
- uzklāties Refl. --> uzklāt (2). Tikt uzklātam.
- uzkrāties Refl. --> uzkrāt (1). Tikt uzklātam.
- izklāties Refl. Aizklāt (1).
- atklājums Rezultāts --> atklāt (2). Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- atklājums Rezultāts --> atklāt (4).
- klājums Rezultāts --> klāt (2). Slānis, kārta, kas sedz kādu virsmu.
- pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (2). Tas, kas ir pierakstīts klāt.
- pierībināt Rībinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierībināt Rībinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
- Iet taisnu ceļu Rīkoties atklāti, godīgi.
- Iet taisnu ceļu Rīkoties atklāti, godīgi.
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieripināt Ripinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- plest Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- aizritināt Ritinot aiztīt, satīt. _imperf._ Ritināt ciet. Ritinot aizklāt (kam priekšā).
- pieritināt Ritinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieritēt Ritot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierīvēt Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
- atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
- ierakt Rokot ievietot (parasti zemē), rokot pārklāt (parasti ar zemi).
- aprakt Rokot pārklāt (parasti ar zemi). Ierakt (parasti zemē).
- pierakties Rokoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūcināt Rūcinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pierūkt Rūcot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
- uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
- Runāt aiz muguras Runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
- Saukt lietas īstajos vārdos Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
- Saukt lietas īstajos vārdos Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
- pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- pierušināt Rušinot (piemēram, zemi, augsni), pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to, parasti augus).
- atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
- aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
- ierušināt Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- Sacīt (arī teikt) acīs Sacīt (teikt) atklāti.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
- Sacīt (arī teikt) acīs Sacīt atklāti.
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu). Būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
- piesaistīt Saistot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- nosaitēt Saitējot (ko) apkārt, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piesaitēt Saitējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) Saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
- Ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
- Ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma. Saka, ja par kādu nav ziņu.
- Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
- Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- Kā (sētin) apsēts Saka, ja kas pārklāts ar ko lielā daudzumā.
- Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
- apkārt Sakārt (ko visapkārt). Piekarot (ko), apklāt.
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz plates, kas pārklāta ar sudraba jodīdu.
- sarosīties Sākt darboties, rīkoties, arī sākt klāt iedarbīgam.
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemēram, par bārdu, ūsām.
- aizsalt Salā pārklāties ar ledus kārtu (par ūdeni). _imperf._ Salt ciet.
- pacilus Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
- piesvērties Sasveroties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt. Aiztīstīt.
- saburbēt Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
- piesaukt Saucot pieaicināt. Saucot panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievilkt Sava fizikālā lauka iedarbības rezultātā pievirzīt (pie sevis, sev klāt) - piemēram, par ko magnetizētu, elektrizētu.
- laisties Savienojumā ar «klāt», «tuvumā»: ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem). Neuzturēties, nenākt tuvu (kādam).
- griezt Savienojumā ar «nost», «klāt» u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekta vai darbības subjekta virsma tiek klāta (ar ko).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek pilnīgi vai daļēji pārklāts, pārklājas (ar ko).
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek pievienots, pievienojas pie kā, kam klāt.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek saistīts, saistās pie kā, kam klāt.
- pārzelt Sazeļot pārklāt, pāraugt (par augiem).
- apžaut Sažaujot (piemēram, veļu), aizņemt, apklāt (ko).
- apsegt Sedzot (ap ko, kam apkārt), pārklāt, apņemt.
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārsegt Sedzot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- sasegt Sedzot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
- izsegt Sedzot izklāt (parasti no iekšpuses).
- apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams. Sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml. Aizklāt.
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- vistene Sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām.
- zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
- Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
- Ievirzes sesija Sesija, kurā neklātienes nodaļu studenti saņem norādījumus turpmākajam mācību darbam.
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet.
- nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piesiet Sienot piesaistīt (cilvēku pie kā, kam klāt).
- piesiet Sienot piesaistīt (dzīvnieku pie kā, kam klāt).
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- piesiet Sienot piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt).
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- piesijāt Sijājot pievienot (pie kā, kam klāt).
- bruņutis Sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām.
- No (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
- piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā). Atklāt.
- pieskaitīt Skaitot pievienot (pie kā, kam klāt), iekļaut (kādā kopumā).
- pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem) durties (2).
- durties Skarties (kur klāt).
- mesties Skarties (pie kā, kam klāt).
- saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- atskriet Skrienot atkļūt šurp. _imperf._ Skriet šurp. Skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieskrūvēt Skrūvējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piešļākt Slacot pieliet (pie kā, kam klāt).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārslacīt Slakot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- pieslaucīt Slaukot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslēgt Slēdzot piestiprināt, piesaistīt (pie kā, kam klāt).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslidināties Slidinoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par priekšmetiem.
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par slīdošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pielumpačot Smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko).
- izsmidzināt Smidzinot (šķidrumu), pārklāt (kā iekšpusi).
- nērija Smilšains, bieži ar kāpām klāts zemes šaurums, kas norobežo kāda jūras daļu (jomu) no pārējās jūras.
- nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu.
- pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
- piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
- piesolot Soļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
- ceļš Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- grunts Speciāls vielu maisījums, ar ko noklāt (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- piespiest Spiežot augļus, pievienot (iegūto šķidrumu pie kā, kam klāt).
- piespiest Spiežot pievirzīt, cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- piespēlēt Sporta spēlēs - pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, piemēram, bumbu, ripu).
- atsprakstēt Sprakstot atklāt šurp. Sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp. Sprakšķot atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piespraukties Spraucoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nospraudīt Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piespraudīt Spraudāt (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- apspraudīt Spraudāt norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- piespraudīt Spraudāt piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- nospraust Spraužot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apspraust Spraužot norobežot, arī pārklāt (ar ko).
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- skaļums Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
- klusums Stāvoklis, kad neviens (no klātesošajiem) nerunā, nedzied, nesmejas u. tml.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Steberēt šurp Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atklāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu.
- piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
- kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
- pieklupt Strauji (parasti ar lēcienu) pievirzīties (pie kā, kam klāt) - par dzīvniekiem.
- pievirpuļot Strauji griežoties, dejojot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
- nogāzt Strauji nometot, arī noberot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- piebadīt Strauji piegrūst, piemēram, ragus, pieri (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
- piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
- pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
- piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
- piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
- pieķert Strauji pievirzīt (parasti roku, pie kā, kam klāt).
- piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
- piemesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Piemesties (3).
- piesprukt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) aizdegas (par uguni).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- sadzīties Strauji savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- šaut Strauji virzīt (parasti roku, kāju, pirkstu, piemēram, kur iekšā, pie kā, kam klāt, priekšā).
- piedzīt Strauji virzoties, pārklāt, piepildīt (ko, parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju.
- pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pieklupt Strauji, ar sparu (klupšus) pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- pietriekt Strauji, ar triecienu virzot (ko), piepildīt, arī pārklāt (ar to, piemēram, bedri, ieplaku).
- piegāzt Strauji, arī nevērīgi metot, berot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- piesprukt Strauji, arī slēpjoties, ar grūtībām piekļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
- piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli).
- nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- sasvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem, parasti pilnīgi.
- ziest Šādā veidā klāt (kā) virsmu, piemēram, ar kādu masu, šķidrumu.
- gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru.
- piešķeterēt Šķeterējot pievienot (pie kā, kam klāt diegu, dziju).
- piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
- piešķūrēt Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- atšļākt Šļācot, šļācoties atklāt šurp. Šļācot, šļācoties atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstināt Šļakstinot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pāršļakstīt Šļakstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp. _imperf._ Šļūkt šurp. Šļūcot atklāt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- piešļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešļūkāt Šļūkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešņorēt Šņorējot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- apšūt Šujot noklāt (ko ar ko).
- izšūt Šujot pārklāt ar izšuvumu, rotājumu.
- piešūt Šujot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešūpoties Šūpojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piešvīkstēt Švīkstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
- neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt. Tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko).
- adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem. Tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
- augoņains Tāds, kam (kur) ir augoņi. Augoņiem pārklāts.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- ass Tāds, kam ir smaili izaugumi, veidojumi Tāds, kas pārklāts ar smailiem izaugumiem, veidojumiem.
- aerobs Tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne.
- godīgs Tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
- skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- glaudīgs Tāds, kas glaužas klāt.
- aizkūpis Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem). Aizkvēpis.
- smilšains Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
- pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi. Arī jaunatklāts.
- puskails Tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi pārklāts, aizsegts.
- mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (1).
- mizains Tāds, kas ir klāts ar (parasti kādā norisē nevajadzīgu) mizu (2).
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
- grantains Tāds, kas ir klāts ar granti. Tāds, kas satur granti.
- kūlains Tāds, kas ir klāts ar kūlu (1).
- kūlains Tāds, kas ir klāts ar kūlu (2).
- oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem. Tāds, kas satur oļus.
- perlamutrots Tāds, kas ir klāts ar perlamutru. Tāds, kas ir līdzīgs perlamutram.
- rūsains Tāds, kas ir klāts ar rūsu [1] (1).
- sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1).
- sarmains Tāds, kas ir klāts ar sarmu. Tāds, kur ir sarma.
- sarmots Tāds, kas ir klāts ar sarmu. Tāds, kur ir sarma. Sārmains.
- sērsnains Tāds, kas ir klāts ar sērsnu.
- sniegots Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega sniegains (1).
- sniegains Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām). Tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- mitrs Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, tvaiku.
- šļakatains Tāds, kas ir klāts ar šļakatām. Tāds, kur rodas šļakatas.
- mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
- zvirgzdains Tāds, kas ir klāts ar zvirgzdiem. Tāds, kas satur zvirgzdus.
- pelnains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar pelniem.
- zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
- mikls Tāds, kas ir mazliet klāts ar šķidrumu, tvaiku.
- jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā. Tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
- krēpains Tāds, kas ir notraipīts ar krēpām. Tāds, kas ir pārklāts ar krēpām.
- sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem. Tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
- piķains Tāds, kas ir notriepts ar piķi. Tāds, kas ir pārklāts, piesūcināts ar piķi.
- piekarams Tāds, kas ir paredzēts piekāršanai (pie kā, kam klāt).
- fosforizēts Tāds, kas ir pārklāts ar fosforescējošu vielu.
- krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu. Tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
- kreļļains Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm. Tāds, kas ir pārklāts ar krellēm līdzīgiem veidojumiem.
- kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem.
- kvēpains Tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem.
- lipīgs Tāds, kas ir pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības.
- medains Tāds, kas ir pārklāts ar medu. Tāds, kas ir aptraipīts ar medu.
- plēņains Tāds, kas ir pārklāts ar plēnēm (1).
- putains Tāds, kas ir pārklāts ar putām. Tāds, kas ir notraipīts ar putām.
- putekļains Tāds, kas ir pārklāts ar putekļiem. Tāds, kas ir notraipīts ar putekļiem.
- putekšņots Tāds, kas ir pārklāts ar putekšņiem.
- rasains Tāds, kas ir pārklāts ar rasu. Tāds, kur ir rasa.
- rasots Tāds, kas ir pārklāts ar rasu. Tāds, kur ir rasa. Rasains.
- sīrupains Tāds, kas ir pārklāts ar sīrupu; tāds, kas ir aptraipīts ar sīrupu.
- sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem. Tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
- sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu. Tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
- eļļains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu. Tāds, kam ir eļļas traipi.
- naftains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar naftu. Tāds, kas ir notraipīts ar naftu.
- taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem. Tāds, kam ir tauku traipi.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts. Sen zināms.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
- valgs Tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku.
- vilgs Tāds, kas ir viegli klāts ar šķidrumu, tvaiku.
- obligāts Tāds, kas ir vienmēr klāt, vienmēr piemīt.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (1) - parasti par zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (2), arī tāds, ko veido zvīņas (2) - par augu orgāniem, to daļām.
- zvīņains Tāds, kas klāts ar zvīņām (4), arī tāds, ko veido zvīņas (4).
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
- glāstīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- glāstošs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- glaudīgs Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
- nepiespiests Tāds, kas nav samākslots, neīsts. Atklāts, vaļsirdīgs.
- mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
- atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts. Apvaldīts.
- pienains Tāds, kas no iekšpuses ir pārklāts ar pienu; tāds, kas ir notraipīts ar pienu.
- katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
- neiztrūkstošs Tāds, kas noteikti, obligāti ir (piemēram, kur klāt).
- vaļsirdīgs Tāds, kas parasti pilnībā atklāj savas domas, pārdzīvojumus. Atklāts (4).
- ādains Tāds, kas pārklāts ar ādu.
- vaskains Tāds, kas pārklāts ar vaska kārtiņu.
- pārslains Tāds, kas sastāv no pārslām (1) līdzīgiem veidojumiem. Tāds, kas ir klāts ar šādiem veidojumiem.
- skaļš Tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts.
- jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
- aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
- pieejams Tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts.
- pusatklāts Tāds, ko daļēji kas sedz, klāj. Tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts.
- piebraucams Tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu.
- sienains Tāds, kur ir daudz siena. Tāds, kas ir klāts ar sienu, arī aplipis ar sienu.
- pīšļains Tāds, kur ir pīšļi (1), tāds, kas ir klāts ar pīšļiem.
- nekrāsots Tāds, kura virsma nav pārklāta ar krāsu. Tāds, kas ir savā dabiskajā krāsā.
- neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
- diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt. Intīms. Slepens.
- racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
- pietamborēt Tamborējot izveidot un piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas. Tapsējot izklāt (parasti sienas).
- ieklājs Tas, kas ir ieklāts (1) (kur).
- paklājs Tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā.
- jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts. Jaunatklājums.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
- uzvija Tas, ko vij (kam) virsū vai klāt.
- vērpējs Tauriņu dzimta, kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus. Šīs dzimtas kukaiņi.
- sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
- pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pielaist Tecinot (ko), pievienot (to pie kā, kam klāt).
- attecēt Teciņus atklāt šurp. _imperf._ Tecēt šurp. Teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- pietecēt Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piemetināt Tehnoloģiskā procesā, parasti karsējot, pievienot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- Teikt (arī sacīt) acīs Teikt atklāti.
- notecēt Tekot pārklāties (pār ko).
- pietecēt Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) - parasti par šķidrumu.
- triept Tēlotājā mākslā - klāt (krāsu) uz kā virsmas samērā biezā kārtā, reljefi. Šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
- parovis Telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda.
- pietenterēt Tenterējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iztetovēt Tetovējot pārklāt ar zīmējumu.
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
- Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- aizvilkties Tikt aizklājam, aizsegtam, pārklātam (ar ko). Pārklāties.
- aizmiglot Tikt aizklātam ar miglu, rasu. Aizmigloties (1).
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- apsnigt Tikt pārklātam ar sniegu.
- aizsnigt Tikt pārklātam ar sniegu. Pārklājoties ar sniegu, kļūt grūti pieejamam. Piesnigt.
- applūst Tikt pārklātam ar ūdeni (par vietu).
- pārplūst Tikt pārklātam ar ūdeni plūdu, palu laikā (par vietu).
- apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
- applūst Tikt pārklātam vai pilnīgi apņemtam (ar šķidrumu).
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- apmiglot Tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam ar nosēdušos miglu. Pārklāties (ar miglu, garaiņiem u. tml.). Apmigloties.
- rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu). Veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
- kļauties Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
- piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
- rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- notīt Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
- uztīt Tinot (piemēram, dziju), pārklāt, piepildīt (ar to, piemēram, spoli).
- aiztīt Tinot aizklāt, aizsegt (no visām pusēm). _imperf._ Tīt ciet.
- pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt). Tinot piesaistīt.
- pietipināt Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notīstīt Tīstot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
- aiztīstīt Tīstot aizsegt, aizklāt (no visām pusēm). _imperf._ Tīstīt ciet.
- attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Tīstīt vaļā.
- saitēt Tīt (saiti, auklu u. tml.), lai ko saistītu, klātu (ar to).
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārtriept Triepjot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- satriept Triepjot (ko), pārklāt (ar to), parasti pilnīgi.
- iztriept Triepjot izklāt (kādu vielu).
- iztriept Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- aptriept Triepjot pārklāt (ar ko).
- notriept Triepjot pārklāt (kā) virsmu.
- kapoks Tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem.
- kas Turklāt.
- Pie kam Turklāt.
- piedevām Turklāt. Papildus.
- vēl Turklāt. Papildus.
- klātums Tuvums. Arī klātbūtne (1).
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
- piesvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties no iekšpuses ar.
- Pārsātināts tvaiks Tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- atrast Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē).
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms. Aizklāties.
- uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
- Paklāt gultu (arī guļasvietu, guļvietu) Uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
- uzklāties Uzklāt sev (ko) virsū.
- uzburbt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām).
- uzburbēt Uztūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām). Uzburbt (2).
- uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
- pievadīt Vadot (transportlīdzekli), pievirzīt (to pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- klāstīt Vairākkārt klāt (ko). Vairākkārt izplest (piemēram, palagu, audumu).
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
- pievārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pielīp (pie kā, kam klāt).
- pievārīt Vārot pievienot (pie kā, kam klāt).
- pievest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievest Vedot nogādāt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
- aizaust Veidojot tīklu, aizdarīt vai pārklāt (par zirnekli).
- pieaust Veidojot tīklu, piesaistīt (ar to pie kā, kam klāt) - par zirnekli.
- pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
- Iet zaļi Veikties labi, klāties jautri.
- pievelties Vējoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
- pievilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- aizvilkt Velkot aizsegt (ko). Aizklāt (ar ko).
- aizvilkt Velkot aizsegt, aizklāt (kam priekšā).
- pievilkt Velkot pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem.
- pievilkt Velkot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- rovis Velvēts pārsegums dzirkstēju uztveršanai virs atklāta pavarda.
- pievelt Veļot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievērt Verot pievienot (pie kā, kam klāt).
- ņemt Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
- samtenis Vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
- pārjume Viegla jumtveida konstrukcija, kas ir pārklāta, piemēram, ar audeklu, brezentu.
- pieslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iepūderēt Viegli pārklāt (ar ko pulverveidīgu).
- pieņemt Viegli satvert, saņemt (pie kā). Saņemot ar rokām, mazliet pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- pieglaust Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt.
- pieglaust Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī ar braucējiem tajos.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- infuzorijas Vienšūņi ar divējāda tipa kodolu un skropstām klātu ķermeni.
- pieeja Vieta, kas paredzēta pieiešanai, piekļūšanai (pie kā, kam klāt), vieta, pa kuru var piekļūt, pieiet (pie kā, kam klāt).
- piebrauktuve Vieta, pa ko piebrauc (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izvīt Vijot izklāt.
- pārvīt Vijot pārklāt (ar ko).
- pievīt Vijot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- pievirpuļot Virpuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- gāle Virsotne, krauja (kalnam), kas parasti klāta ar sniegu, ledu.
- rovis Virtuve bez dūmeņa. Telpa ar atklātu pavardu.
- sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pievirzīties Virzoties pārvietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izklāt Viscaur pārklāt (no iekšpuses).
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Atklātība (1).
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vaļsirdība.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novīstīt Vīstot (ko) apkārt, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Vīstīt vaļā.
- tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- pievizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- kabatzādzība Zādzība, kas izdarīta, izņemot mantu no kā tāda, kas cilvēkam ir klāt (piemēram, no kabatas, somas).
- piezagties Zagšus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem).
- apakša Zem kaut kā paklāt palagu apakšā.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- izziepēt Ziepējot izklāt, pārklāt.
- likt Ziest, klāt (kā kārtu uz kā).
- pomadēt Ziest, klāt (piemēram, matus, lūpas) ar pomādi (1).
- saziest Ziežot (kādu vielu), pārklāt, arī piesūcināt (ar to), parasti pilnīgi.
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
- pārziest Ziežot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
- apziest Ziežot apklāt, noklāt (ar ko). Noziest.
- izziest Ziežot izklāt (kādu vielu).
- izziest Ziežot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).
- noziest Ziežot pārklāt (kā) virsmu.
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu). Ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- izsmērēt Ziežot pilnīgi pārklāt (parasti no iekšpuses). Izziest (kustīgās daļas kādai ierīcei).
- apzīmēt Zīmējot, rakstot apklāt, izrotāt (kādu virsmu).
- skrimšļzivis Zivju klase, kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis. Šīs klases zivis.
- apārnis Žāvēšanai biezi izklāts siens.
- piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt). Piekalst.
klāt citās vārdnīcās: