pietecēt1
pietecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot pievienoties (pie kā, kam klāt) — parasti par šķidrumu.
Piemēri..nav nemaz jāraksta romāns par mīlestību, pietiek, ja apraksta divas lietus lāses, kas uz stieples pietek klāt viena otrai un tad abas reizē nokrīt zemē, lai mūžam paliktu kopā.
2.Tekot, plūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriPagrabs pietecējis pilns ar ūdeni.
Avoti: 6-2. sējums