Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pietecināt
pietecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Tecinot (šķidrumu), piepildīt (ar to, parasti trauku).
PiemēriPietecināt spaini.
2.Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPietecināt daudz tauku.
2.1.Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPietecināt bļodiņu ar taukiem.
3.novec. Piespolēt.
PiemēriTēvs ļauj viņai tā pietecināt dažas spolītes, bet Annele redz gan, ka viņas nav nekur liekamas.
Avoti: 6-2. sējums