Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pietecināt
pietecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Tecinot (šķidrumu), piepildīt (ar to, parasti trauku).
PiemēriPietecināt spaini.
  • Pietecināt spaini.
  • Pietecināt mucu ar ūdeni.
  • ..no akmeņu starpām sūcas dzidras, aukstas ūdens lāses. Pietecinām pudeli, pa kārtai padzeramies..
  • Einis atgrieza krānu un pietecināja pilnu krūzi ūdens..
2.Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPietecināt daudz tauku.
  • Pietecināt daudz tauku.
2.1.Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
PiemēriPietecināt bļodiņu ar taukiem.
  • Pietecināt bļodiņu ar taukiem.
3.novec. Piespolēt.
PiemēriTēvs ļauj viņai tā pietecināt dažas spolītes, bet Annele redz gan, ka viņas nav nekur liekamas.
  • Tēvs ļauj viņai tā pietecināt dažas spolītes, bet Annele redz gan, ka viņas nav nekur liekamas.
Avoti: 6-2. sējums