pietaurēt
pietaurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Piemēri«Visu pasauli pietaurējām, tev signalizēdami. Laikam tālu [mežā] biji aizklīdis,» sacīja Rollītis.
1.1.pārn.; sar. Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
Piemēri..māte - ak žēliņ! Pasauli pietaurē ar savām gudrībām.
Avoti: 6-2. sējums