pietāte
pietāte [pi-etāte] -es, s.; parasti vsk.
Dziļa cieņa. Arī godbijība.
PiemēriPietāte pret autora darbu.
- Pietāte pret autora darbu.
- Izturēties ar pietāti.
- Ekskursanti izjūt pietāti, ienākot memoriālajā dzīvoklī.
- ..pietāte pret cilvēka likteni, pret dzīvības brīnumu, pret dzīves piepildījumu ir.. [dzejnieces] galvenās tēmas.
- Viss, ko jaunie bija uzrakstījuši, tika vērtēts ar lielu pietāti un cieņu.
Avoti: 6-2. sējums