Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pietakts
pietakts -takts, dsk. ģen. -taktu, s.; mūz.
Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā. Uztakts.
PiemēriBieži dziesmas sākas ne ar stipro, bet ar vājo taktsdaļu, un šinī vājajā taktsdaļā ietilpstošās notis raksta pirms pirmās takts. Tā izveidojas nepilna takts, ko sauc par pietakti.
Avoti: 6-2. sējums