pietaisīt
pietaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
1.Pierīkot. Arī piebūvēt.
PiemēriPietaisīt logiem slēģus.
- Pietaisīt logiem slēģus.
- Pietaisīt pie kūts nojumi.
2.Pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPietaisījis daudz podu un bļodu.
- Pietaisījis daudz podu un bļodu.
2.1.Pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
PiemēriEs pūriņu pietaisīju.
- Es pūriņu pietaisīju.
3.Pievērt1.
PiemēriIeviņa vēl aizsteidzas pietaisīt naktij laidara durvis.
- Ieviņa vēl aizsteidzas pietaisīt naktij laidara durvis.
4.Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu).
PiemēriJa kristījot bērns drēbītes pietaisa, tad tam gaidāma slikta dzīve.
- Ja kristījot bērns drēbītes pietaisa, tad tam gaidāma slikta dzīve.
Avoti: 6-2. sējums